#Lotarus

[vibrantshadow]

Investiture Beings

[viacultura]

Šogad jau astoņpadsmito reizi no 7. līdz 21. septembrim ar krāšņu un daudzveidīgu programmu notiks Liepājas ērģeļmūzikas festivāls. Kā ierasts galvenā notikumu vieta būs Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle, taču festivāls viesosies arī citur, tai skaitā Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā, koncertzālē “Lielais dzintars” un pirmo reizi festivāla vēsturē – arī Liepājas ielās!

Liepājas dome sadarbībā ar pilsētas ērģelnieku Lotaru Džeriņu 2002. gadā iedibināja Liepājas ērģeļmūzikas festivālu ar mērķi pievērst uzmanību pilsētas lepnumam un priekam – Svētās Trīsvienības katedrāles vēsturiskajām baroka ērģelēm, kas vēl joprojām ir vislielākās mehāniskās traktūras ērģeles pasaulē ar vairāk nekā 7000 stabulēm un 131 reģistru un savus klausītājus priecē un sajūsmina kopš 18. gadsimta. Šogad aprit 240 gadi kopš iesvētīts slavenā meistara Heinriha Andreasa Konciusa būvētais instruments. Gadiem ejot ir veikta ērģeļu apkope un atsevišķu tās daļu restaurācija. Kaut arī līdz pilnīgai ērģeļu restaurācijai vēl ir nepieciešami ārkārtīgi daudz līdzekļu, ērģeles ir darba kārtībā un priecēs festivāla apmeklētājus ar trīs spilgtiem un unikāliem koncertiem.

Svētdien, 8. septembrī, pulksten 13.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē atklāsim festivālu ar koncertu visai ģimenei “Izstādes gleznas”, kurā piedalīsies brāļi Džonatans un Tomass Skoti no Lielbritānijas ar ērģeļu un animācijas duetu. Džonatans Skots ir plaši pazīstams pianists, ērģelnieks un aranžētājs. Tomass Skots ir studējis klavierspēli un paralēli pianista karjerai ir arī pieprasīts mākslinieks un animators. Abi ir sagatavojuši koncertprogrammu visai ģimenei ar slavenajām krievu komponista Modesta Musorgska “Izstādes gleznām” ērģeļu pārlikumā, kas klausītāju acu priekšā atdzīvosies video animācijās. Koncertā Musorgska mūziku papildinās V. A. Mocarta pasaku operas “Burvju flauta” uvertīras pārlikums ērģelēm, kā arī J. S. Baha un Š. Guno skaņdarbi. Jaunākie klausītāji aicināti nākt uz koncertu, kā biļeti uzrādot savu zīmējumu par ērģeļu vai mūzikas tēmu!

Sv. Trīsvienības katedrālē sestdien, 14. septembrī, plkst. 18.00 izskanēs arī koncerts “Simfoniskās ērģeles” ar ērģelniecēm Ilonu Birģeli un Diānu Jaunzemi-Portaju, pazīstamas kā Riga Organum Duo, un Virdžīniju Laubi-Vītiņu pie sitamajiem instrumentiem. Kā stāsta pašas koncerta dalībnieces, ērģeles ir kā orķestris, tik bagātas un ar visdažādākajām orķestra balsīm – no klusas flautas un vijoles līdz grandiozam simfoniskā orķestra tutti. Ērģeļu dueta pārlikumā kopā ar sitaminstrumentiem izskanēs spilgtāko simfonisko opusu partitūras, kā arī pirmatskaņojums Agneses Boitmanes krāšņajam skaņdarbam Veni Lumen, kas sacerēts tieši šīm māksliniecēm.

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē sestdien, 21. septembrī, plkst. 18.00 notiks arī festivāla noslēguma koncerts “Tālajā dārzā”, kurā piedalīsies Ieva Parša (balss), Artis Sīmanis (altsaksofons) un pie ērģelēm izcilā Kristīne Adamaite. Koncertā dzirdēsim romantiskākos latviešu komponistu skaņdarbus, starp kuriem arī 2019. gada jubilāra Tālivalda Ķeniņa dziesmu “Tālā dārza putns” ar Zinaīdas Lazdas dzeju. Sapņi un ilgas, atmiņu smeldze un saldums, cerības, vīzijas un lielie, neatbildamie jautājumi – tāda ir programmas tēlu pasaule. Pirmatskaņojumu piedzīvos arī Paula Dambja “Trīs dziesmas balsij un ērģelēm” ar Friča Bārdas, Zinaīdas Lazdas un Rūdolfa Blaumaņa dzeju, kuras komponists veltījis dziedātājai Ievai Paršai.

Tā kā šobrīd vēl joprojām notiek aktīvi Sv. Trīsvienības katedrāles fasādes un torņa atjaunošanas darbi, Liepājas ērģeļmūzikas festivāls jau vairākus gadus notiek arī citās norises vietās ne tikai Liepājā, bet arī ārpus tās. Šogad festivāls viesosies Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā piektdien, 13. septembrī, plkst. 18.00 ar koncertu “Fantāzija ērģelēm un klarnetei”. Koncertā piedalīsies daudzu starptautisku konkursu laureāte un diplomande ērģelniece Liene Andreta Kalnciema un klarnetists Mārtiņš Circenis – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars un Latvijas Nacionālās operas orķestra soloklarnetists.

Festivāla saturs vienmēr veidots tā, lai būtu interesants plašai auditorijai un reprezentētu visus ērģeļmūzikas veidus. Tajā skanējusi gan ērģeļmūzikas klasika, gan džezs, senā un mūsdienu modernā mūzika, kā arī improvizācija, un šogad pirmo reizi festivālā būs arī laicīgā mūzika ar elektroniskajām jeb digitālajām ērģelēm. Svētdien, 15. septembrī, plkst. 16.00 koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē uzstāsies instrumentālās mūzikas trio Equinox ar programmu “Sausltāvji”, kurā saplūst robežas starp seno un mūsdienīgo, nopietno un izklaidējošo, sākot no intelektuālas popmūzikas un rokmūzikas līdz 17. gadsimta tabulatūrām jeb dziesmu grāmatām un citām aranžijām. Equinox sastāvā ir Jānis Pelše (digitālās ērģeles), Andrejs Grimms (ģitāra) un Ivars Kalniņš (sitaminstrumenti).

Savukārt trešdien, 18. septembrī, plkst. 19.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē uzstāsies Zviedrijā dzīvojoša ērģelniece Ligita Sneibe un Lietuvā dzīvojošā operas soliste Gunta Gelgote ar programmu “Ar vaļēju dvēsli”, kas veltītā skaistākajiem latviešu jaunākās ērģeļmūzikas skaņdarbiem. Koncertā izskanēs Dzintras Kurmes-Gedroicas un Indras Rišes mūzika, kā arī Lauras Gustovskas un zviedru komponista Hokana Sundīna jaundarbu pirmatskaņojumi.

Festivāla ieskaņā liepājniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja iepazīt vēl kādu ērģeļu paveidu – leijerkasti! Sestdien, 7. septembrī, plkst. 11.00 pie Gulbju dīķa un plkst. 15.00 Rožu laukumā ar savu leijerkasti viesosies igauniete Ingrīda Kaleva – ģenētikas profesore Tallinas Universitātē, par kuras vaļasprieku jau četrus gadus kļuvusi leijerkastes spēle. Leijerkaste ir sens pārnēsājamo ērģeļu paveida mehānisks mūzikas instruments bez taustiņiem. Tā ir vienkārša un ērti pārvietojama, tāpēc kopš 1700. gada to iecienīja klejojošie muzikanti. Līdzīgi kā ērģelēm arī leijerkastei ir stabules un plēšas. Gaisu stabulēm gādā ar rokturi griežama pneimatiskā iekārta, kas, atbilstoši programmējumam rotējošajā zobainajā veltnītī, atver gaisa ventiļus.

Vēl festivāla ieskaņā nu jau par tradīciju kļuvušas speciāli veidotas programmas bērniem un skolēniem. Arī šoreiz piektdien, 6. septembrī, plkst. 10.00, 11.00 un 12.00 bērnu bibliotēkā “Vecliepājas rūķis” (Malkas iela 4, 3. stāvs) jaunie klausītāji ir aicināti uz izzinošām nodarbībām, kurās būs iespēja uzzināt daudz interesantu faktu par ērģelēm – lielāko mūzikas instrumentu, kādu cilvēks jebkad izgudrojis un uzbūvējis. Ieeja nodarbībās ir bez maksas.

Biļetes jau šobrīd uz visiem maksas koncertiem nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs un internetā bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem, skolotājiem, pensionāriem un personām ar I un II grupas invaliditāti, kā arī viņu pavadoņiem ir 30% atlaide. Bērniem līdz 7 gadu vecumam, neaizņemot sēdvietu, ieeja visos pasākumos ir bez maksas.

Vairāk: viacultura.lv/ergelmuzikasfestivals

[viohra]

Saal Pašeðonuvača (Island Of The Misfit Boy)

Mukvu sunivj ka þešu ša sjorul, A vine feräðör ka je þaaž žubavj Ša syveekraju vailasta eðajua syhalu zolivënni. Y halu üllelakrie, ya šjamiyst, Ešetärü zemęč daxor ðružji sjagom, Lo üllelakri nefeszęs eš iko dav ydęm.

No daxajul žerakeva, a zavoli njyli kyyvo. Prošjišjajul mos, a zavoli yl hess. Prodaxajul ðruzj, a kai ylo ðruzj še. Liiðijul sram dveinae, a syit lotaru, Y krašujul ša hvoh ya zavata hvo un. Prohajorul rainek, vai ki hajorul jyla viižnek.

No šteju ulfvel y zejusjei. Y nedaxaju suuk a simmi šaikjii mošje. Y nakičaju haïvsjei Saašarev pveim, vjä, žažęlli. Y z vesinu raištorer dveinaei ki zae kai, Y rur viljam prodakavj zia zvor Ša ehlä je ken sjozumor y kinidäi nemeðs A ešjezu runniuvakj ki kai nevoilo.

Säü tejjaju eðjokossa, ya myklaðu Y nezejaven joa ka škskëšu. Të, keifroję degdami, zišu lotayst Y ji vol runniješku joto ešvust uš. No veekrajul lasta iko ešjul uvakj, Iir plęle ðoski, iko žaivajul kli. Säü aðavrju pkë kičaju onjev, Ka vešju pojugom ki nevesko paeš.

No šteju ulfvel y zejusjei. Y nedaxaju suuk a simmi šaikjii mošje. Y nakičaju haïvsjei Saašarev pveim, vjä, žažęlli. Y z vesinu raištorer dveinaei ki zae kai, Y rur viljam prodakavj zia zvor Ša ehlä je ken sjozumor y kinidäi nemeðsęsj A ešjezu runniuvakj ki kai nevoilo.

Original English (by Front Porch Step):

I love to sleep, cause I pretend that I'm dead But I hate waking up cause it's hard to forget That I've lost all control of this life that I've held so dear. And I wait for the bus but I'm not on the bench, I'm just spread across the ground making friends with cement, Hoping that the bus won't miss me when it comes my way.

Well I made a few jokes but they said they weren't funny. I tried to force a smile but they said it was ugly. I tried to make a friend but no one was a friend to me. Poured my heart to a girl and it went on the floor, And I asked her what she wanted and she said she wanted more. I tried to find a lover, all I found was an enemy.

Well I stand in front of the mirror and look at myself. And I don't make a sound but my eyes scream out help And I start to struggle to hold myself back, From thrusting my head straight through the fucking glass And I'm tired of falling for girls that don't care, And breaking my back to try to make them aware That I'm more than depressed and their time won't be wasted But I am just a broken boy that no one wants to play with.

Now I'm lost in this hole and I'm sure I am stuck And I can't run away 'cause I'm lazy as fuck. So I sit on the floor as I gather my thoughts And they're full of broken promises that only piss me off. Well I lost control when I was only a boy, The world taught me angst when I deserved joy. Now I'm breaking down as I struggle to breathe, Cause I believe in a god who won't believe in me.

Well I stand in front of the mirror and look at myself. And I don't make a sound but my eyes scream out help And I start to struggle to hold myself back, From thrusting my head straight through the fucking glass And I'm tired of falling for girls that don't care, And breaking my back to try to make them aware That I'm more than depressed and their time won't be wasted But I am just a broken boy that no one wants to play with.

[viacultura]

Septmebrī 16. reizi Liepājā notiks ērģeļmūzikas festivāls

Šogad jau sešpadsmito reizi notiks Liepājas Ērģeļmūzikas festivāls. No 14. līdz 30. septembrim klausītāji tiks gaidīti koncertos gan Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, kas lepojas ar pasaulē unikālām ērģelēm, kurās ir vairāk kā 7000 stabuļu, gan Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē, gan Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā. Koncertu biļetes jau šobrīd iespējams iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un internetā.

Festivāla atklāšanas koncerts “Jubilate Deo” notiks, 14. septembrī plkst. 19.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē. Šajā koncertprogrammā apvienojušies Latvijas un Igaunijas mūziķi, lai kopīgiem spēkiem šajā trauksmainajā laikā klausītājiem ļautu rast mieru mūzikā un kaut uz mirkli apstāties un ieklausīties skaistumā. V.A. Mocarta, J.S. Baha un F. G. Hendeļa skaņdarbus, arī S. Franka aizkustinošo Panis Angelicus  atskaņos dzirkstošais un skanīgais Marlēnas Keines soprāns un viesis no Igaunijas - kontrtenors Ka Bo Čans, muzicējot kopā ar vienu no izcilākajām latviešu flautistēm - Ditu Krenbergu un virtuozo ērģelnieci Lieni Andretu Kalnciemu.

Tālāk sekos koncerts „Mūzika stīgām un stabulēm” Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē 17. septembrī plkst. 17.00. Čells sava samtainā tembra dēļ tiek dēvēts par mūzikas instrumentu karali un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra paspārnē jau septiņus gadus pastāv čellu grupas ansamblis ar nosaukumu "Čellu DREAM TEAM". Jaunajā koncertprogrammā ansamblis sadarbojas ar Lielās mūzikas balvas laureāti, ērģelnieci Kristīni Adamaiti. Programmas ietvaru veido garīgā mūzika - J.S.Baha Fantāzija ērģelēm solo un R. Dubras “Lux confessionis”, bet koncerta centrālie skaņdarbi ir apjomīgais M. Zariņa Koncerts ērģelēm un čellistu ansamblim, kā arī publikas iemīļotā argentīniešu komponista A.Pjacollas cikls "Gadalaiki Buenosairesā". Koncertā iekļauts arī jaundarbs - zviedru flautista, komponista un džeza pianista Hokana Sundina kompozīcija.

Piektdien, 22. septembrī plkst. 19.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē notiks koncerts ”Sarunas ar dzimteni”. Koncerta nosaukums izsaka paša programmas būtību. Šeit apvienojušies mūziķi, kas dzīvo dažādās pasaules malās. Vēlreiz Kristīne Adamaite pie ērģelēm, soprāns Ieva Parša, latviešu čellists ko Kanādas Juris Ķeniņš un saksofonists Artis Sīmanis par programmas “mugurkaulu” izvēlējušies Parīzes konservatoriju absolvējušā un lielāko daļu sava mūža Kanādā pavadījušā komponista Tālivalža Ķeniņa trio “Adagio un fūga”, kā arī viņa dziesmu “Tālā dārza putns”. Vēl ārpus Latvijas rakstošos komponistus pārst��vēs Lolita Ritmane no ASV ar jaundarbu, rakstītu tieši šim projektam. Latviju programmā pārstāvēs Rihards Dubra ar skaņdarbu, kurā izmantoti Broņislavas Mārtuževas dzejas fragmenti (pirmatskaņojums). Kā atcere komponistam Pēterim Plakidim izskanēs viņa dziesma “Sarkanā svece”. Programmā iekļauta arī šā gada jubilāra Ērika Ešenvalda skaņdarbs saksofonam un ērģelēm Adoremus in Aeternum kā arī Alfrēda Kalniņa, Aldoņa Kalniņā un Jāņa Ivanova mūzika.

Sestdien, 23. septembrī plkst. 13.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē fetivāls gaida mazos klausītājus ar ģimenēm koncertā “Kā Lauvēns pasaules lielākās ērģeles gāja meklēt!” Tas būs muzikāls stāsts mazajiem klausītājiem par to kā Liepājas ģerboņa lauva gāja meklēt pasaules lielākās ērģeles. Lauvēns atcerēsies un pastāstīs stāstus, ka ērģeles ir instruments, ko spēlē gan ar rokām ,gan ar kājām un ka tajā ir daudz stabuļu! Meklējot vislielākās ērģeles lauvēns satiks vistu, dzeguzi, gulbi, ziloni, kalnu karali, dosies uz Angliju, Itāliju, un atgriezīsies Liepājā. Skan K. Sen-Sansa, J.S. Baha, Ž. F. Ramo, E Grīga, D. Šostakoviča, V.A. Mocarta u.c. skaņdarbus atskaņos ērģelniece Larisa Carjkova kopā ar vijolnieku Juriju Savkinu, savukārt lauvas lomā iejutīsies Ceļojošā leļļu teātra “Maska” aktieris Pētris Trups. Uz šo koncertu par ieejas biļeti kalpos arī paša radīts zīmējums, dzejolis, stāsts, skaņdarbs vai pasaka par mūzikas tēmu.

Festivāls turpināsies ar koncertu “Satikšanās” 28. septembrī plkst. 19.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē. Tajā ar Liepāju un tās slaveno vēsturisko instrumentu satiksies divas izcilas Lietuviešu mūziķes, kas ieguvušas gan visaugstākos savas valsts apbalvojumus mūzikā, kā arī starptautisku atzinību - ērģelniece Renata Marcinkute Lezjē un soprāns Asta Krikšķjunaite. Lezjē koncertē gan kā soliste, gan dažādos kamer sastāvos, gan kopā ar simfoniskajiem un kamerorķestriem. Viņa regulāri tiek aicināta uzstāties ērģeļfestivālos visā pasaulē, ir pazīstama kā daudzu starptautiksu ērģelnieku konkursu žūrijas locekle. 2015. gadā mūziķe ieguva Lietuvas prezidentes D. Grībauskaites balvu par ieguldījumu Lietuvas kultūrā. Savukārt Astas Krikšķjunaites repertuārā ir vairāk nekā 80 operu lomu un vairāk kā 300 kamerdarbi. Viņas skatuves partneru vidū ir  J. Menuhins, M.Rostropovičs, P. Megi, A. Mustonens, K. Pendereckis, J. Domarks, S.Sondeckis, M. Pitrens u.c. Soliste ir izlaidusi vairākus audio un video ierakstus, tajā skaitā BBC (Lielbritānija). Duetā abas mūziķes atskaņos J.S. Baha, K.M. Čurļoņa, B. Dvarjona, V.A. Mocarta, R. Dubras un G. Forē skaņdarbus.

29. septembrī plkst. 18:00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē viesosies ērģelniece Ilona Birģele kopā ar elektriskās ģitāras spēles meistaru Armandu Alksni, lai komponista Uģia Prauliņa 60 -tjā jubilejas gadā atskaņotu viņa koncertu ērģelēm un elektriskajai ģitārai “Dialogi”. Armands Alksnis daudziem pazīstams kā kādreizējais slavenās grupas “CREDO” ģitārists, kurš joprojām ierindojas starp Latvijas labākajiem sava amata brāļiem. Līdzās ģitāras spēlei, Alsknis ir arī dziesmu un instrumentālo skaņdarbu autors, ko varēs dzirdēt arī koncertā Liepājā. Ilona Birģele regulāri muzicē Rīgas Domā un visā Latvijā, atskaņojot solo programmas. Sadarbojas ar koriem un ievērojamiem solistiem Latvijā un ārpus tās. I.Birģele vada vairākus nozīmīgus projektus, kuru mērķis – popularizēt un attīstīt ērģeļmākslas kultūru Latvijā.

Festivāls noslēgsies 30. septembrī plkst. 18:00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē ar koncertu “Ziemeļu ceļojums” ko piedāvā ērģelnieks no ASV Džeimss D.Hiks. Šo koncertu 28. septmebra vakarā plkst. 18.00 varēs klausīties arī Kuldīgas Sv Katrīnas baznīcā. Džeims D. Hiks vairāku gadu garumā pastiprināti pētījis un interesējies par Ziemeļvalstu ērģeļmūziku. Rezultātā ierakstīti seši mūzikas diski dažādās Zviedrijas un Somijas baznīcās, veidojot ierakstu albumu un koncertu sēriju „Ziemeļu ceļojums”. Tajā ērģelnieks ieskaņojis gan jaundarbus, ko pasūtījis vadošajiem Ziemeļeiropas komponistiem, gan līdz šim nezināmas, neatklātas  iepriekšējo gadsimtu kompozīcijas, kas nekad līdz šim mūzikas ierakstos nav fiksētas.

Liepājas ērģeļmūzikas festivālu iedibināja 2002. gadā Liepājas pašvaldība sadarbībā ar pilsētas ērģelnieku Lotaru Džeriņu ar mērķi pievērst uzmanību pilsētas lepnumam – Sv. Trīsvienības katedrāles vēsturiskajām baroka ērģelēm, kurām ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu. Kopš 1912. gada tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.

Biļetes uz festivāla koncertiem jau šobrīd iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem, skolotājiem, pensionāriem un invalīdiem ir atlaides.

XVI Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls tiek rīkots sadarbībā ar VSIA Latvijas Koncerti, festivālu finansiāli atbalsta Valsts Kulūrkapitāla fonds, Liepājas Kultūras pārvalde un Kuldīgas novada dome. Plašāka informācija par festivālu pieejama interneta vietnē www.viacultura.lv, kā arī sociālajos portālos twitter.com/ViaCulturaLv, draugiem.lv/viacultura/ un facebook.com.