#zinātne

[dzelonis]

Aleksandrs Grīns - Nameja Gredzens

Links uz grāmatas Goodreads lapu Izdevniecība: Zinātne Manas pārdomas Nameja Gredzens iesākas ar diezgan traģisku notikumu virkni pavisam vēl jauna puiša Kaspara dzīvē, kad raganu tiesas dēļ, kura nāvei uz sārta nolēmusi viņa māsu Zani nevien par ārlaulībā dzimuša zīdaiņa nomērdēšanu, bet arīdzan godājama kunga dēla apsūdzēšanu šajā negodā. Kaspars ar brāļiem un saimniecības galvu tēvu…

[happyartmuseum]

LABRĪT, mostieties latvieši, Jūs gaida lieli darbi!

https://vidulejs.blogspot.com/2024/09/labrit-mostieties-latviesi-jus-gaida.html LABRĪT, mostieties latvieši, Jūs gaida lieli darbi!

LABRĪT, mostieties latvieši, Jūs gaida lieli darbi! 

Jo ilgāk mēs cīnāmies un izplatām brīdinošu info par pasaules bankas īpašnieku varas tīkojumu totalitāriem plāniem, tik ilgi viņi neuzsāk to galējo realizāciju. Ja Jūs, Draugi lasītu viņu analītisko institūtu izstrādātās programmas. Jūs saprastu stratēģiju privāt baņķieru klanam pasaulē, kas sagrābuši valstu centrbankas, faktiski veic apvērsumu. 

Kas no mums atkarīgs? Ko mēs varam darīt? 

Protams, klausoties tikai WEFiņa “Santa Klausu“ mums var likties, ka vīrs gados nav tik ietekmīgs, cik harizmātiski paziņo slaveno frāzi, ka “Līdz 2030 Jums nekas vairs nepiederēs, bet Jūs būsiet laimīgi”, respektīvi: “ Viss piederēs Mums, bet Jūs būsiet tīri ğenētiski modificēti un Jūsu apziņa izstrādās laimes hormonus, kā gaļas lopiem, kuri arī no brīviem radījumiem dabā, nokļuvuši gaļas fermu metāla krātiņos “ir laimīgi” par drošību, ka nav jābēguļo no vilka, nav jākonkurē un vēders vienmēr pilns. “Klauss Santa” no švābijas ir karikatūrisks personāžs, kurš tikai skaļi savā biedējošā Ļeņina stilā (Ļeņins viņa kabinetā pie sienas, tiešām) paziņo tikai to ko Nobela prēmijas laureāti kā Harari savos futuristiskos pētījumos kopā ar dārgāko zinātnes institūtu grupām izplānojuši. Un ja viņu plānā ir miljards āfrikāņus vēl pārcelt uz Eiropu, ko viņi plānveidīgi atbalstot izaudzējuši izbadējušās agresīvās kultūrās, tad viņiem ir pietiekoši daudz kuğu lai tos pārvietotu pamatā uz iztukšoto AEiropu, tad to viņi arī darīs un pārcelšanās naudu nodrošinās. Lai atšķaidītu pārāk gudru palikušo sabiedrību, kas negrib iesaistīties “brāļu karā ugunskurā” pie Melnās Jūras un pašiznīcināties kā izdevās visus sakūdīt tieši 100 gadi atpakaļ. 

Lai latviešiem tajā skaitā būtu uzmanība jāvērš tikai uz ielu cīņām un pēc “ Maslova Piramīdas” apziņas degpunktā nonāktu izdzīvošanas eksistenciālisms. Un otrs viņu ieguvums viltīgaja plānā ir iedzimtos pilsoņus, kas pēc konstitūcijām ir visu dabas bagātību un valstu zemju infrastruktūras līdzīpašnieki, samainīt vietām kā migrantus ar ekonomiskām represijām izsoiežot no savām mājām. Svešas UK un Īrijas zemēs migrējošie latvieši ir otrās šķiras strādnieki kas uz UK zemes un infrastruktūras daļu nepretendē. Latvijā ievestie migranti, savukārt nepretendē uz Latvijas valsts bijušās īpašnieces tautas superbagātībām. Visas stratēğiskās Latvijas valsts bagātības ir vienīgās, kas garantēja Latvijas tautas privilēğijas šai zemē. Bez tām Suverenitāte ir tikai tukša skaņa no nodevēju mutes Saeimā. Latvenergo, Ostas, lauksaimniecības zemes, meži, piekrastes ūdeņi zvejniecībai, dzelzceļi, gaisa ceļi, izrakteņi, kūdra, rūpnīcas ražotnes un pilsētu ēkas un sakaru līdzekļu firmas un soctīkli utt. Tas viss kas tagad jau pieder virsnacionālās kopējās Pasaules Bankas naudas drukātājiem un aizdevējiem- tas dod Viņiem Suverenitāti, jo Centrbanku Centrbanka ir Suverēna un neatskaitas nevienas valsts jurisdikcijai!

Izliktas brīvā akciju tirgū, visas pasaules, ne tikai Latvijas dabas un infrastruktūras bagātības momentā pāriet transnacionās baņķieru “ğimenes” īpašumā. Kāpēc Latvijas pilsoņi to neredz ka 30 gadu plāna rezultātâ no miljonās daļas daudzu triljonu vērtības Latvijas īpašuma līdzīpašnieka katrs latvietis kļuvis par pusbomzi un līdz 2030 zaudēs arī privātauto un privāto dzīves vietu, kas pēdējais itkā pieder, kaut nodokļu un komunālo maksājumi pilsoņiem Latvijā sastāda lielāku summu, nekā dzīvokļa īre neesot saimniekam, ja pēdējie sīkstie latviešu pārcelsies uz migrāciju! Ja šo latviešu Sabiedriskā Doma neredz, tad tas ir dēļ 3 punktiem:

Check ağentūra presē un soctīklos, centralizētā izglītības programmā, ko dzen 11 gadus galvā līdz cilvēks dzīvo virtuālā paradigmā, patieso ainu neredzot, trends tendenči līmenī nespējot saskatīt sistēmiski un cēloņsakarīgi. Bet tiem kas studēnuši socioloğiju politoloğiju labi samaksā un šantažē lai klusē un ļauj publicēt tikai viedokļus, kas Wiki vai citā oficiozā avotā jau publicēti. Izteikt neko bez atsauces uz baņķieru izstrādātās virtuālās realitātes nedrīkst. 

Revolūcija un sazvērestība notiek 30 gadu garumā, paaudzēm nomainoties, nav neviena individa kuram būtu tik gara atmiņa ka viņš atcerētos cik daudz kas piederēja cik lēta bija izdzīvošana, cik daudz bija brīvā laika sev cik maz bija no plānoto miljards absolūti svešas civilizācijas kolonistiem Latvijā. Vardi uzvārot pa grādam katlā tā nespurinās un nelec laukā no verdošās zulas ko pati izšķīstot strebj. (Mazliet pārfrāzēju)

Par to ka Pasaules centr banka un pati naudas sistēma un maksājumu sistēma karšu formā ir privāta un īpašnieku šaurais klans ir Suverēni nepakļaujoties nevienai valsts jurisdikcijai. Šo faktu ir jāslēpj Check ağentūrām, šo faktu kādam minot nokļūsti sazvērnieku pulkā un tiesu izpildītāju “darba laukā” kuriem dzīve jāpadara ar tiesām un nodokļu shēmām brīvo blogeru, kas mēğina opozīcijas partijasvradīt dzīve neieslējama. Uzliekot tik lielus sodus ar vid krimināllietām, lai “runīgo “ pilsoni iegrūstu izūtrupētāju banku rokaspuišu kriminālo piedzinēju un likvidatoru- vienā personā viltus “nacionāļu partijas” upuru statusā. Šis galvenais fakts kam viss pieder ir ārpus masu mẽdiju, izglītības programmas un “politiķu diskusijām”. Slavenais “VALSTS NOSLĒPUMS” ir tautai nezināt vispār par šo cilvēku eksistenci, kā nezinām par neko par Dievu, arī par tiem kas viņi ir kā dzīvo kā viņus sauc un cik valstu budžetu apmērā ir viņu katra triljonāra ğimenes locekļa “kabatas nauda”, kas kļuvuši par “likumīgiem” pašu sarakstītos”godīgos likumis” cilvēces saimniekiem un kādu sazvērestību rezultātā, uzpērkot korumpētus nodevējus politiķus un iesūtot valdības vadībā sagatavotus spiegus un masu mēdiju vadībā provokatorus un izglītības sistēmā un reliğijas vadībā viltus praviešus.

Sazvērnieku baņķieru fondu un mājaslapās balts uz melna rakstīts, lai līdz 2030 gadam varētu veikt pilnu AGENDA 2030 "4 Sabiedriskās formācijas Revolūciju" 2024-2025 gadam ir jāpaveic "dezinformācijas likvidācija" cīnoties ar blogeru neatkarīgiem viedokļiem, kā ar teroristiem, kas vienīgie apdraud pilnu pilsoniskās sabiedrības deorganizāciju, un stingri kontrolētu ordinētu pārvaldes piramīdu ar pašiem baņķieriem jau de jure atzītiem cilvēces saimniekiem Jaunajā Pasaules Kārtībā.

Tātad, tas ko mēs varam darīt, kā pilsoniskā sabiedrība, pagaidām Nacionālā Valstī ar Konstitūciju, ir cīnīties ar Cenzūru, Jūs jau ziniet ka Latvijas cenzūras birojs šo vārdu nosaukumā nelieto. Maksimāli atbalstīt brīvas neatkarīgas info sniedzējus. Atkal izveidot Latviešu jaunus info saitus, latviešu LNT atjaunot, TV 4, visus atlaistos brīvos žurnālistus izvilkt ārā, apzeltīt Lato Lapsu, Aivi, Zveju un katru kurš no simts kovidgudro sarakstā represētiem bija vai vēljoprojām ir drosmīgs par šo brīdināt, kas notiek, palīdzēt atbrīvot no kovidlaiku uzlikto sodu tiesas prāvām par dzīves vietas atņemšanu kā arī man un pārējiem kultūras darbiniekiem, kas nokļūst likvidējamo sarakstā dirnestiem, par šādu neuzmanīgu viedokļu izteikšanu, brīdināšanu un lūgumu pēc palīdzības, kā šajā kārtējā savas dienasgrāmatas lapā, atļāvos, apbižot savus cilvēces kopumâ un katra atsevišķâ individa īpašniekus, jo ja Jūs atdodat pilnu piekļuvi pār savu ķermeni, nezināma sastāva pudelītes tajā pārdurot ādu ievadīt, tad gaidiet vien līdz Jūsu apziņā šis viss notiekošais izraisīs eiforiju un “Santa Klauss” no švābijas solīto pastābīgo ķīmiskās laimes dajūtu esot par lopu fermā, bez nekāda privātīpašuma, realizējot ar viltību to, ko Ļeņinam, Staļinsm un Hitleram un Mao ar spēku neizdevās. 

Jo man iet uzliktas tiesas par dzīvokļa atņemšanu safabricētas ar atpakaļejošiem datumiem, kontus dzēš, raksta draudu vēstules pat bijušie draugi un spiediens ir milzīgs, lai nebūtu ne santīma iztikas. Kaut neko tādu nerakstu un opozīcijas partijās neesmu sastāvējis. Tikai par šiem FaceBook tekstiem. Pieņemu ka citiem blogeriem iet tik pat kā kara laikā. Kontenta radītājiem, kas nepārpublicē, bet paši raksta, taisa pasākumus un plakātus, cik spēka. Apzināti saprotot sekas, ka SwedBank vajās Tevi. Ka noziedznieki iefiltrēti specdienestos no noziedzīgām bankām ies līdz galam un drosmīgus valsts vadītājus, kas aizstāvēs tautu  fiziski likvidēs pēc brīdinājuma atentātiem, katru kas mēğinās atjaunot tautu pašnoteikšanās garantu valstu pārākumu pār pasaules banku piramīdu. 

Mēģiniet saprast, ka karš notiek ne jau bombardējot, kur vienkārši attīra no iedzīvotājiem teritorijas priekš nākamiem citiem iedzīvotājiem. Karš ir tīrā veidā masu slepkavība genocīds, kuru veic provokatori spiegu un nodevēji abu valstu vadībā, pašiem vadītājiem esot tuviem cilvēkiem no viena klana. Nekad karš nav starp cilvēkiem pašiem un nav starp brāļu tautām. Īstais karš vienmēr ir starp aristokrātu baņkieru klanu un pilsonisko sabiedrību. Aristokrātu baņķieru dzimta vienmēr bijusi transnacionāla, virsnacionāla globālistos vai imperiālistos utt saukta. Un viņas pūles saturēt rokās, neatlaist valgu pilsoniskās sabiedrības pašapzimāšanās ceļā- tā vienmēr visos laikos ir bijusi īstā kara darbība. Caur šādu Paradigmu dzīvoju un skatos uz visiem notikumiem. Turi savu ienaidnieku tuvāk kā savu draugu. Lasi skaties viņa plānus, līdz katrā sīkumā redzēsi gudro tālredzīgo pārvaldi. Protams kolosāla tālredzība kā cēloņus ar sekām samainīt un cilvēkiem liekas ka visas nepopulārās likstas notiek pašas no sevis un sabiedrība visu laiku ir gribējusi pati pievilkt dresūras skrūves.

Viņiem- baņķieriem viss bija, viņi tāpat dzīvoja pārbagātībā un vienīgie neko nestrādāja. Visi cilvēki laipni atzina, lai jau tiek, ka viņi drukā naudu aizdod uz procentiem un pārējie uztur viņu priviliğēto stāvikli. Bet tagad biņiem sakāpa galvā, cilvēkus atkal mēğināt pa soļiem iedzīt koncentrācijas nometnē, visu to pašu ko 100 gadus atpakaļ. Ar naudas palīdzību ko viņi var uzdrukât bezgalīgi daudz, uzpērkot nodevējus, katrā valstī un katrā iestādē un katrā tautā un katrā ğimenē…

[bb-latvija]

Krievijas delegācija dabas resursu ministra Aleksandra Kozlova vadībā devusies uz Phenjanu, lai stiprinātu Krievijas un Ziemeļkorejas attiecības. Vizīte notiek nepilnu nedēļu pēc tam, kad ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens brīdināja, ka saites starp Phenjanu un Maskavu ir "pieaugošas un bīstamas", mudinot Ziemeļkorejas sabiedroto Ķīnu savaldīt ar kodolieročiem bruņoto valsti. Delegācija otrdien ieradās Phenjanā, lai apspriestu "sadarbību tirdzniecības, ekonomikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās", vēsta Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA. Krievijai un Ziemeļkorejai abām ir piemērotas starptautiskās sankcijas - Krievijai par iebrukumu Ukrainā un Ziemeļkorejai par kodolieroču un raķešu programmām. Dienvidkoreja apsūdz Phenjanu, ka tā ir piegādājusi Maskavai vairāk nekā miljonu artilērijas šāviņu, lai tos izmantotu karā ar Ukrainu. Seula apgalvo, ka Ziemeļkoreja pretī saņēmusi palīdzību militāro satelītu tehnoloģiju jomā. G7 valstu diplomāti pagājušajā nedēļā nosodīja šos ieroču darījumus, mudinot Ziemeļkoreju un Krieviju "nekavējoties pārtraukt visas šādas darbības". Abu valstu sadarbība pastiprinājusies pēc Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās septembrī. Kims pirms šī samita paziņoja, ka attiecības ar Maskavu ir viņa "prioritāte numur viens". KCNA vēsta, ka Krievija vēlas attīstīt sadarbību saskaņā ar Krievijas un Ziemeļkorejas samitā panāktajām norunām. Aģentūras izplatītajos attēlos redzams, kā Krievijas delegācija noliek vainagu pieminekļu kompleksā Phenjanā, kur atrodas milzīgas Ziemeļkorejas bijušo diktatoru statujas. KCNA ziņo, ka vienā no galvaspilsētas lielākajām viesnīcām notika pieņemšana, kurā amatpersonas vienojās "turpināt atjaunot divpusējās attiecības visās jomās un attīstīt tās jaunā augstākā līmenī". Šodien aģentūra ziņo, ka Ziemeļkorejas delegācija devusies uz forumu Krievijas pilsētā Permā. Analītiķi uzskata, ka Krievija un Ziemeļkoreja šādi vēlas uzsvērt savu pieaugošo sadarbību, neraugoties uz globālo kritiku.

[ilserre]

Tēta tētis 0011

Skolotājs Veinbergs

Par fiziskās audzināšanas skolotāju strādāja jauns vīrs, dzimis 1916. gadā, uzvārdā Veinbergs. Līvānu komercskola viņam bija pirmā darba vieta, pēc Latvijas Universitātes tiesību zinātnes fakultātes beigšanas. Jāatzīmē, ka pirms tam viņš bija Rīgā beidzis komercskolu. Viņš vadīja visu sporta dzīvi skolā un daļēji arī pilsētā. Kā jau es minēju, mani sasniegumi sportā bija niecīgi, tāpēc Veinberga mīluļos neskaitījos.

Šad tad skolā notika dambretes un šaha turnīri. Tie parasti norisinājās pēc stundām, bet man bija jāsteidzas mājās, jo 6,5 km nostaigāt kājām rītos un vakaros ir diezgan daudz. Kad 1940. gadā ģimene varēja atļauties nopirkt velosipēdu, kurš bija lietošanā kopīgi ar brāli, es varēju dažreiz atļauties palikt skolā arī pēc stundām. Velosipēdu gan varēju lietot tikai tad, kad nebija uzsnidzis sniegs, jo ceļus tajos laikos netīrīja.

Tajā laikā es nedomāju, ka dambretē un šahā es kaut ko spēju, lai gan sādžas zēnus varēju apspēlēt. Par skolas un arī pilsētas čempionu skaitījās kāds vecākas klases zēns uzvārdā Hauks. Kādā starpbrīdī, neko daudz nedomājot un uz uzvaru necerot, apsēdos viņam pretī pie dambretes galdiņa un daudziem, arī man, par pārsteigumu, bet Haukam par lielu nepatikšanu, no trijām partijām divās uzvarēju un vienu beidzu neizšķirti. Hauks spēlēja labi un tikai dambretē varbūt biju mazliet labāks, bet šahā viņš neapšaubāmi bija stiprāks. No šī brīža sākās mana piedalīšanās skolas turnīros. Protams, šaha, dambretes figūras un dēlīši bija paštaisīti, jo mani vecāki uzskatīja, ka tādiem niekiem sūri grūti nopelnīto naudu tērēt nedrīkst.

Mani sasniegumi šahā un dambretē fiziskās audzināšanas stundās netika ņemti vērā, bet pārējos sporta veidos mani sasniegumi bija gaužām neievērojami.

Skolotājs Veinbergs pasniedza arī politekonomiju. Latvijas un vācu laikā šajās stundās mācītais bija labi saprotams. Mums mācīja, ka komunisma galvenais ideologs ir Ļeņins un ka komunisms un tā sākuma fāze - sociālisms ir utopiska mācība, tāpat kā daudzas citas utopijas. Par dažām tādām utopijām mums deva arī īsas ziņas. Mums mazliet arī iepazīstināja ar vecajiem filozofiem kā Ouvenu, Ruso, Voltēru un citiem. Kad Latvijā ienāca sarkanie, tad politmācību stundas bija galvenās un svarīgākās. Arī šīs stundas pasniedza Veinbergs. Tolaik domāju, ka laikam viņš ir īsts komunists, tomēr daudzus gadus vēlāk noskaidrojās, ka viņš ir bijis Latvijas patriots un esot piederējis kādam nelielam pretošanās pulciņam. Kādam jau arī komunistu laikā politmācības bija jāmāca!

Atceros, ka sarkano laika politmācības man likās kā neskaidri murgi. Veinbergs jauno priekšmetu skaidroja, bet visi tie vārdi, kuri tika minēti - sociālismi, komunismi, federācijas, tautību un augstākās padomes, imperiālismi, kongresi un šo vārdu atvasinājumi un virknējumi - man likās pavisam "tumša lieta". Tolaik atcerējos tēva stāstīto par sarkano briesmu darbiem 1905. gadā un vēlākās revolūcijas laikā, tāpēc grūti bija noticēt mācībai par to, ka komunisms ir cilvēces "tuvā, gaišā nākotne". Paldies Veinbergam, kurš kontroldarbos lika vismaz trijniekus, lai gan tie nebija pelnīti.

[solarrayopticsthree]

Magnum Opus

ir tikai sācies, tas ir tikai sākums. Pateicības Valdim, Indriķim, Jānim un Zinātnes Padomei par atbalstu ilgterminjā un izturību. Gaidam nākamās saulainās dienas. Jāizmēģina visi trīs stendi kopā vienlaicīgi ALFAS zālē - tumsā. Tas būs kautkas.  

[dianalelis]

D/z/EJAS impro.performance. Interaktīva teksta performance, kur kopīgi ar apmeklētājiem ‘te un tagad’ laikā tika radīta dom.plūsma – apmeklētāji, reāllaikā norādītajā tiešsaistes platformā, izmantojot katra personīgo mobilo tālruni, varēja rakstīt ziņas – apziņas plūsmā – stāstījuma veids literatūras kritikā –, ko teksta un mediju māksliniece Diana Lelis deklamēja dzej.formā analogā sintezatora spēles pavadījumā (Raivo Mihailovs).

-да-да! – klātesošs svārsts!

… /steidzīgajā, bet mirklim apturētajā taustiņ.rakstā domu neatmet pirmais ne pēdējais teiktais/

…

ieejas biļete uz performanci = Tavas apziņas plūsmas

performances audio dokumentācija: https://soundcloud.com/raivo-mihailovs-946605902/dzejas-zivju-iela

event: https://www.facebook.com/events/556063559220415 Organizatori: Liepājas mediju mākslinieku biedrība ASTE. Art, Science, Technology, Education un Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab) un apvienība D/z/EJAS. Atbalsta: Liepājas pašvaldības, Liepājas Kultūras pārvaldes, Kurzemes plānošanas reģiona, VKKF, Liepājas Universitātes un RIXC, mākslas, zinātnes, kultūras un inovācijas tīkla, atbalstu. 

[spookyfuryrunaway]

Tulkojumi latviešu valodā

Nepieciešami tulkojumi latviešu valodā - sazinieties ar LITTERA!

Latviešu valoda ir oficiālā Latvijas valoda -  tā ir Baltijas valsts, kas slavena ar savu unikālo arhitektūras mantojumu un ekoloģisko dzīvesveidu. Bez valsts valodas statusa latviešu valoda ir arī viena no oficiālajām ES valodām. Teksta tulkojumi latviešu valodā var būt nepieciešams, strādājot ar biznesa partneriem no šīs valsts, komandējumā vai braucot ekskursijā.

Kur var pasūtīt profesionāla tulka pakalpojumus?

Jums vienmēr palīdzēs tulkošanas birojs LITTERA, kas pieņem pasūtījumus no visas pasaules. 

Sertificēti valodnieki varēs kvalitatīvi tulkot tekstu no latviešu valodas dažādās jomās:

Emigrācija, imigrācija, tūrisms - pases, apliecības, diplomi, autovadītāja apliecības,     dokumenti vīzas iegūšanai;

Uzņēmējdarbība, ekonomika, finanses - grāmatvedība, nodokļu un revīzijas dokumentācija;

Jurisprudence - dibināšanas dokumenti, vienošanās, līgumi, kontrakti, notariālā un tiesu dokumentācija;

Zinātne un tehnoloģija - tehniskā literatūra, rasējumi, specifikācija, patenti utt.

Medicīna un farmācija - medicīniskās izziņas, ambulatorās kartes, instrukcijas par zāļu lietošanu, diagnostikas iekārtu pases.

Kā pasūtīt tulkošanas pakalpojumus?

Lai iztulkotu latviešu valodā, vietnē jāaizpilda īpaša pasūtījuma veidlapa. Ja tulkotais saturs ir liels, tas jānosūta pa e-pastu.

Šī pakalpojuma izmaksas ir diezgan pieņemamas un tiek veidotas, ņemot vērā vairākus faktorus:

Tulkotā teksta sfēras un tēmas;

Pasūtījuma steidzamība;

Nepieciešamība pēc notariāla apstiprinājuma.

Kāpēc daudzi cilvēki izvēlas LITTERA?

Pieredzējuši valodnieki tekstu var tulkot ne tikai no latviešu valodas. Viņi veiks rakstisku vai mutisku tulkojumu, ieskaitot ļoti specializētu tulkojumu, vairāk nekā 80 pasaules valodās. Darbs ar šo aģentūru nozīmē iegūt daudz priekšrocību:

Personālā ir tikai profesionāli tulki un cilvēki, kam šī ir dzimtā valoda;

Demokrātiska cenu politika;

Garantēta atbilstība norunātajiem noteikumiem;

Droša dokumentu plūsma un saņemtās informācijas konfidencialitāte.

Vai jums ir jātulko dokumenti, bet jūs nezināt latviešu valodu? Neuztraucieties, kvalificēti speciālisti jums labprāt un ātri palīdzēs, turklāt par saprātīgu cenu!

[krisjanisliepins]

IPF "Ūsiņš" goes on the route

IPF "Ūsiņš" goes on the route This story is a part of my new novel which will be available starting with next Martian New Year. I would appreciate the feedback very much!

13 October 2121, Monday

or

19 Gemini, Year 272 Since first permanent human settlements were build on the planet Mars, for local timekeeping purpoces their inhabitants addopted the Darian Calendar made by Tomas Gangale on Year 1985. Its 24 moths are named after Zodiacal constelations using their Latin and Sanscrit names. The epoch year is a Year 1609/-10 by Earthly calendar, when Italian…

[natsumeaya737]

jāieklausas zinātne

[piparmetruteeja]

literatūras deva III

Oj, gadu neesmu te bijusi. Varētu baigi daudz ko solīt, bet nebūs. Pateikšu tikai, ka pagājušais gads bija traks, nu vismaz lasīšanas ziņā noteikti. Pārējās lietās arī.

Drosmīgi apņēmos izlasīt 25 grāmatas. Tagad varu teikt, ka tas bija pārāk drosmīgi un pārdroši. Izlasīju 9. Kauns pa visu ģīmi. Liels. Es taču teicu, ka gāja traki.

Tātad, man bija tur baigās ekspektācijas, ka lasīšu klasiku, paralēli studējot eksaktās zinātnes. Jajaja, ka tik ne arī, kur tev. Tātad, lielo cerību dēļ, gadu iesāku ar Remarka “Rietumu frontē bez pārmaiņām”. Viss kā Remarkam pienākas: karš, mīlestība, kaut kādas slimības. Man reiz teica, ka, ja esi lasījis kaut vienu Remarka grāmatu, tad esi lasījis arī pārējās.

Gadu turpināja ar vēl vienu Remarka darbu “Lisabonas nakts”. Kā jau iepriekš teicu, bet šī tomēr nedaudz atšķīrās, laikam tāpēc, ka bija iespiesta vienā grāmatā ar “Rietumu frontē bez pārmaiņām”. Bet still, tas pat vecais Remarks.

Savu klasikas ieskrējienu turpināju ar Bulgakova “Meistars un Margarita”. Smieklīgi, nu Begemots vismaz, bet pārējie arī.

Joņeva “Jelgava 94” bija mana stilīgā literatūra. Bet bija riktīgi forši.

(Reāli vairs nemāku rakstīt smukas atsauksmes, tikai bija forši, vai kā parasti).

Un tad es aprāvos, pazudu. Iesāku Olli Jalonen “14 mezgli līdz Griničai” un muļļāju visu semestri. 14 mezgli līdz semestra beigām, kā rakstīju savā gudrīda atsauksmē. Bet tā jau grāmatai nav ne vainas, bieza, pilna labām domām. Stāsts par trakiem cilvēkiem, kuri apceļo pasauli pa Griničas meridiānu. Piedzīvojumu grāmata manā stilā. Īsti ģeogrāfiska daiļliteratūra.

Tad sākās vasara un atkal bija baigās ekspektācijas par to, ka panākšu savu izaicinājumu. Lol. (Biju atpalikusi, ja nemaldos, par kādām 10 grāmatām). Tā nu es sāku šo visu putru strēbt ar lielo gājienu uz bibliotēku, kurā izņēmu kaudzi ar grāmatām.

Vasaru iesāku ar detektīvu (nekas nav mainījies, tie man joprojām nenormāli patīk. Gan lasīt, gan skatīties). Mišela Bērkbija “Māja Beikerstrītā: Šantāzista pēdējais gājiens”. (Gads nav izdevies, ja neesmu izlasījusi nevienu grāmatu par Šerloku :D ). Protams, ka man patika. Tikai gribējās, lai to visu vairāk Holmss risina, bet tāda jau bija tā autores doma, ka sievietei nav tikai pie plīts jāstāv, bet jāatrisina arī kāds noziegums. Riktīgi manā garā, arī atrisinājums puslīdz negaidīts.

Tad bija Zālītes “Paradīzes putni”. Nu ļoti skaisti, ko lai citu saka. Atpakaļ skaistajā bērnībā, bet visam pa vidu skaudrā izsūtīšana. Tad  vēl viena vēsturiskā grāmata Kotas “Istaba”. Komunālais dzīvoklis (mazliet kojas atgādina). Bet arī interesants stāstiņs par tālajiem laikiem. Patika.

Pēdējā grāmata, ko izlasīju šogad bija Orvela “1984”. To izlasīju augustā (nenosodiet mani). Viena no neloģiskākajām un reizē loģiskākajām grāmatā, ko jebkad esmu lasījusi. Laikam jāiegādājas pašai savs eksemplārs. (Jap, tātad diezgan laba grāmata).

Sogad gudrīds man neko nenovēlēja, tikai pateica, ka varbūt nākošgad ies labāk.

Nu jā, šogad apņēmos izlasīt tikai 10 grāmatas. Tā pat nav grāmata mēnesī, šito pat ar visām eksakto zinību studijām varētu apvienot. Iespējams pat pārsniegt. Ak, atkal esmu pamatīgi sacerējusies.

[bb-latvija]

Rēzeknes pilsētas dome iekļāvusi rītdienas, 10.novembra, sēdes darba kārtībā pedagogu darba samaksas aprēķina kārtības labojumus kā papildjautājumu, informē pašvaldība. Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) pagājušajā nedēļā pieprasīja pārskatīt Rēzeknes domes lēmumu par pedagogu atalgojumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 1.novembrī saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēstuli, kurā tā norāda, ka ar savu lēmumu Rēzeknes pilsētas pašvaldības dome ne tikai nav nodrošinājusi Ministru kabineta noteikumu ievērošanu, bet arī pasliktinājusi Rēzeknes pedagogu nodarbinātības apstākļus. Ministrija skaidro, ka Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs pirms atstādināšanas no amata parakstīja domes lēmumu "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības dotāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iestādēm pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām", ar kuru apstiprināts pedagogu nedēļas darba slodzes nekorekts aprēķins. Pašvaldības saistošos noteikumus var apturēt tikai VARAM, tādēļ IZM lūdza VARAM reaģēt uz situāciju Rēzeknē. Kā skaidroja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem darba slodze ir 36 stundas nedēļā, tajā skaitā līdz 65% darba slodze nedēļā mācību stundu vadīšanai, bet citiem pienākumiem ne mazāk kā 35% no kopējās darba slodzes nedēļā. Respektīvi no 36 stundu nedēļas slodzes līdz 23,4 stundām jāatvēl kontaktstundām un 12,6 stundas - citiem pienākumiem. Taču Rēzeknes pašvaldības apstiprinātajā kārtībā iekļauti nekorekti aprēķini, rēķinot proporciju nevis nedēļas, bet gada ietvarā, tāpēc pedagogiem, atkarībā no mācību priekšmetiem, kurus viņi māca, no 36 darba stundām nedēļā 25-28 tiek noteiktas mācību stundām, norādīja LIZDA, vēršot uzmanību, ka MK noteikumi pieļauj, ka mācību stundu proporcija var tikt palielināta, bet tikai izglītības iestādes vadītājam un pedagogam vienojoties, nevis nosakot to pašvaldības iekšējos noteikumos, uzsvēra pedagogu arodbiedrībā.

[vediskaastrologija]

Astroloģiskie jaunumi novembrī, 2021. gads

Vēdiskā astroloģija par planetāro stāvokli oktobra/novembra mijā

Vēdiskā astroloģija vēsta, ka 17.oktobrī Surija jeb Saule pārvietojās no Kanja raši (Jaunavas zīmes) uz Tula raši (Svaru zīmi). Tā tur veselu mēnesi, tas ir līdz pat 16.novembrim, atradīsies nīčā jeb savā vājuma zīmē. Savukārt 21.oktobrī Mangala jeb Marss pievienojās Surijai Tulā un turpina būt aštami (apdedzis), saistībā ar to, ka atrodas karstajai Saulei pārāk tuvu. Situācija uzlabojās sākot ar 1.novembri, kad Surijai kustoties ātrāk nekā Mangalam (Marsam), abas grahas (planētas) viena no otras pamazām attālinās un to grādi kļūst daudz veselīgāki. Surijai esot nīčā līdz 16.novembrim ir apgrūtinātas visas šīs grahas jeb planētas karakas (īpašības, sfēras), līdz ar to būs paredzamas problēmas ar priekšniecību, valsts varas iestādēm; valstīm un valdībām būs grūti laiki; cietīs cilvēka ego un pašapziņa; dažiem varētu rasties problēmas ar tēvu; tāpat arī sarežģījumi saskarsmē un komunikācijā, konflikti pārmēra ego dēļ. Tas ir saistīts ar Mangala (Marsa) un Surijas sambanhu (planetāro savienojumu) Tula raši (Svaru zīmē), kas globāli ir 7.bhava (māja) un atbild par sadarbību, komunikāciju, arī par partneri (vīru, sievu) un biznesa partneriem. Visas minētās lietas atrodas apgrūtinātā stāvoklī, gan tāpēc, ka Mangala bija apdedzis, gan arī tāpēc, ka tas šobrīd nesatiek un var teikt, ka karo ar Budhu (Merkūru). Astroloģe skaidro, ka cilvēkiem novērojamas tādas izpausmes kā depresīvi stāvokļi, slikts miegs, liela, ilga gulēšana, enerģijas trūkums, bezspēks, apgrūtinājumi saistībā ar šķidrumiem ķermenī, sāpes un vājums visā ķermenī, veselības problēmas saistībā ar galvu, redzi, asinīm, muskuļiem, sirdi, audiem. Tāpat astroloģe skaidro, ka Mangala un Surija sambanhā globālajā 7.bhavā var nodrošināt arī konfliktus dzīvesbiedru starpā un ar biznesa patneriem.

Astroloģija par globālajām noskaņām

Vēdiskā astroloģiskā prognoze vēsta, ka jau 2.novembrī Budha (Merkūrs) pameta savu svakšetras (paša "mājas") un ūčas (spēka, eksaltācijas) zīmi Kanju (Jaunavu), pievienojoties Tula raši (Svaru zīmē) esošajiem Surijai (Saulei) un Mangalam (Marsam), līdz ar to Tula šobrīd ir un būs ļoti akcentēta, īpaši līdz 16.novembrim, kad Surija dosies tālāk. Turklāt Tulā (Svaros) notiek arī planētu karš starp Budhu (Merkūru) un Mangalu (Marsu), kas savstarpēji konkurē, atrodoties viens otram pārāk tuvu. Tas tā turpināsies līdz pat 19.novembrim, kad abas grahas (planētas) viena no otras attālināsies, ieņemot veselīgākus grādus. Sanāk tā, ka prāts un domas konkurē ar enerģiju un spēku; informācijas un komunikācijas sfērās strādājošie konkurē un konfliktē ar operatīvo sfēru un dienestu darbiniekiem; intelekts un zinātne novedīs pie konfliktiem un dinamikas; nelaimes gadījumi un traumas, kas neveiksmīgas komunikācijas rezultātā skars skolēnus un studentus, kā arī nemierīgs prāts, aktīvs, ar daudz mazproduktīvām domām; dīvains miegs, kaut arī gluži kā "lācim", bet ar pārtraukumiem; īsumā – intelektuālais konkurē ar fizisko; toties savienojums labs tehniski - loģiskai domāšanai. 

Venēras pārvietošanās uz Dhanu raši

Vēdiskā astrologa prognoze vēsta, ka 30.oktobrī Šukra (Venēra) devās no Vriščika raši (Skorpiona zīmes), kur atradās sambanhā planetārajā savienojumā ar mistisko čaja grahu (ēnu planētu) Ketu, uz Dhanu raši (Strēlnieka zīmi). Vēdiskā astroloģe skaidro, ka šī planetārā situācija radīja spēcīgu sekss dziņu, milzīgas kaislības, greizsirdību, vīriešiem konfliktus ar sievietēm, lielas alkas pēc baudām un sekss skandālus, arī biežas garastāvokļa maiņas un slepenus netikumus, nesaprotamas slimības. 

Inesesjyotish.lv

[solarrayopticsthree]

LU Zinātņu Māja 10.03.2023

Sākās pirmās saulainās dienas, Martā. Bija dažas labas arī pirms tam, bet tajā laikā Jānis bija Israēlā un viens pats īsti nevarēju grozīties pa LU pagrabiem. Sagaidīju vienu dienu, kad uz vietas ir Jānis, ir arī saulaina diena un arī es pats. Izvilkām vienu no trīs saules zaķu verķiem uz pirmo stāvu Zinātņu Mājā pie galvenās ieejas. Sapildījām prizmu akvārijus ar ūdeni un nolikām vestibilā. Iepriecināja tas, ka tikko parādījās gaismas efekts - tā uzreiz VISI vilka ārā savus telefonus , fotografēja efektu, līda iekšā krāsainajā gaismā, bildējās, filmējās, nāca skatīties un kustināt ro spoguļu palagu un visādi tur ņēmās kā nu kurš mācēja. Paši. Uzreiz saprata, kās tā ir par štelli, ko ir jādara. Emocionālais tests ir iziets. Par to esmu ļoti priecīgs. No malas tākā novēroju to visu jampadraci, kas tur notikās. Iepazinos uzreiz ar kādām 4-5 meitenēm, visas ļoti apmierinātas, smaida un miedz ar aci. Nu kapitāli. Ja meitenēm patīk, tad jau tā ir puse no panākumiem vismaz un varūt pat vairāk. Būs jāuzliek kautkādu atsauci uz mani kā autoru, LU Zinātnes Padomi kā projekta atbalstītāju. Doma ir pielikt arī ziedojumu kasti, lai met naudu projekta attīstībai. Tas būt perfekti - kautkādu krājkasīti vai pat savu bankas kontu tur uzrakstīt, lai katrs, kas grib, var piemest lielajam darbam.

[grifrift]

NEPARASTS GADĪJUMS VĒSTURĒ

Ļeningradas N vidusskolas lepnais absolvents Aleksandrs jeb kā draugi viņu čomiski dēvēja – Šuriks, jau piekto stundu sēdēja istabā, studējot vēstures enciklopēdiju. Logs bija cieši aizvērts un noslēpts aiz tumšiem, bieza auduma aizkariem. Neviena pati ārpasules vilinošā vasaras smarža vai skaņa nedrīkseja novērst Šurika uzmanību no gatavošanās procesa iestājeksāmenam vēstures fakultātē. Kaut arī topošais vēsturnieks bija tikai ceļā uz universitāti, vinš jau instinkīvi bija apguvis studentu metodiku, kā vislabāk sagatavoties pārbaudes darbam. Proti, atzīmejis 11. klases izlaidumu, Šuriks nolēma veltīt sevi visu atpūtai, laiski baudot silto laiku, jūras peldes un diskotēkas. Gatavošanās eksāmenam katru dienu tika atlikta uz rītdienu, līdz nemanot pienāca biedējošais datums – pēdējā diena līdz pārbaudījumam. Sakopojis visu savu gribasspēku, apkrāvies ar foliantiem un atslēdzis telefonu, Šuriks bezbailīgi metās zinību bezdibenī, optimistiski cerot atgūt iekavēto. Jāsaka, ka Aleksandrs par vēstures entuziastu kļuva pavisam nesen. Skolā viņam šajā priekšmētā bija knaps 4. Ideja kļūt par vēsturnieku viņam radās spontāni, divu faktoru ietekmē. Pirmkārt, uz Šuriku atstāja iespaidu nenovērtējamais Ermitāžas muzejs, kuru viņš apmeklēja klases ekskursijā. Otrkārt, viņu aizrāva nesen redzētā kara drāma “Karš un miers”. Pavisam atklāti runājot, bija vēl trešais iemesls – Šurikam negribējās iet armijā.

Kad Šurika pie intensīvas slodzes nepieradušās smadzenes dumpinieciski sāka atteikties uztvert neskaitāmās burtu un gadskaitļu rindas, viņš sadzirdēja nepazīstamas balsis nākam no viesistabas. Saspicējis ausis, jaunietis piecēlās un lēniem pantēras soļiem devās runātāju virzienā.

“Zagļi!.. Vai arī kaimiņš Vasja atkal pillā sajaucis dzīvokļu durvis?”

Puiša sagurušajā galvā pazibēja divas versijas. Saņēmis drosmi, viņš paķēra pustukšo “Tarhūna” pudeli (vienīgo ieroci, kas trāpijās pa rokai) un strauji atvēris durvis, devās uzbrukumā.

Aina, kas pavērās Šurika acīm tik ļoti abstulbināja, ka viņš, pārvarot inerci, momentā apturēja savu lēcienu un atvēris muti vaļā palika stāvam kā statuja. Viss, ko viņš spēja izdvest, bija vaicājoši izteiksmīgs:”Ēēēēēēēēē…?!”

Viesistaba bija pilna ar svešiem cilvēkiem. Taisnību, sakot viņi nebija gluži sveši. Lielāko daļu nelūgto viesu Šuriks spēja atpazīt pēc sejas. Problēma bija tā, ka cienījamās personas nu nekādi nevarēja šeit atrasties. Visi fizikas un veselā saprāta likumi iebilda pret šo situāciju. Taču te viņi bija – tērpušies tik atšķirīgās drānās kā masku ballē, “ciemiņi” okupēja lielo Dienvidslāvijas ražojuma dīvānu, taburetes un aizrautīgi polemizēja savā starpā. Sanākušie bija augstākās raudzes sabiedrības krējums. Jebkurš vēsturnieks nekaulējoties pārdotu dvēseli velnam par iespēju saņemt ielūgumu uz šādu saviesīgo vakaru. Šuriks ievēroja Jūliju Cēzaru, Ādamu Smitu, Marku Antoniju, Napoleonu, Suvorovu, Hanibalu, Katonu vecāko, Ļeņinu un vēl dažus personāžus no slavenākajām pasaules vēstures lapaspusēm. Tikai viens kungs sēdēja istabas stūrī uz krēsla un maigā stāvlampas gaismā aizrautīgi lasījā grāmatu. Viņš bija tērpies koši sarkanā sutanā un apsedza galvu ar kardināla cepuri.

Kaulainā plauksta, kas uzgūlās Šurika plecam no aizmugures, jau atkal lika zēnam satrūkties. Strauji pagriezies par 180 grādiem, viņš ieraudzīja Danti Aligjēri, kurši izskatījās gluži kā atdzīvojies Botičelli gleznotais portrets. Vienīgi sejas āda izskatījās dzeltena un neveslīga.

“Buonasera, mans dārgais draugs! Redzu, ka esi viesmīlīgi atnesis kādu spēcinošu dziru, lai remdētu mūsu slāpes. Skat, visi tā aizrāvušies, cenšoties pierādīt savu taisnību, ka nemaz nav pamanījuši tevi ierodamies.”

Viņš trīs reizes skaļi sasita plaukstas, nokrekšķinājās un uzrunāja visu raibo kompāniju:

“Cavalieri lūgšu jūsu uzmanību! Galu galā esam šeit sapulcējušies, lai palīdzētu centīgajam novicim Aleksandram iestāties universitātē un tapt svētītam ar mūsu kristīgā Dieva zinību gaismu. Lai gan pats neesmu studējis tik augstās skolās, tomēr esmu dzirdējis, ka pārbaudījuma disputi nav nekāda vieglā procedūra, turklāt tie noris tīrā latīņu valodā. Īstas mocības. Gandrīz vai jāiekļauj savā “Dievišķajā komēdijā.””

Klātesošo skatieni pievērsās Šurikam. Viņam šķita, ka caur tiem strāvo visa, vairāk kā beidzamo 2000 gadu cilvēces pieredze. Republikas, impērijas, pilsoņu kari, reliģiozie slaktiņi, renesanses un revolūcijas – tas viss koncentrējās asajos, gudrajos skatienos.

Pirmais ierunājās Bonaparts:

“Ņem to visu vieglāk, puis’. Kas gan ir vēsture, ja ne meli, ar kuriem visi ir vienisprātis? Protams, ir vērts pastudēt izcilos karavodoņus un viņu kaujas (mani tajā skaitā), valsts pārvaldes lietas.. Taču īstā zinātne ir artilērija. Atceries, Dievs būs tavā pusē, ja tev būs labāka artilērija! Dari ko darīdams, bet vienmēr paturi prātā, ka no varena līdz smieklīgam ir tikai viens solis.”

“Ko tas nicināmais galls tur vāvuļo?”

sašutumā iesaucās Gajs Cēzars no Jūliju dzimtas, “nezinu, kādus dievus viņš pielūdz un kas ir artilērija, bet mani leģioni Alēzijas kaujā pierādīja, ka Marss un Jupiters ir viņu pusē. Vercingetoriks neļaus man samelot.”

“Jā, toreiz mēs jums kārtīgi sadevām!”

Glaimīgi piebalsoja Antonijs.

“Ciet klusu, nelieti!”

Viņu nikni aprāva Cēzars,

“Savā nodevībā tu pārspēji Brutu. Viņš nostājās pret mani dzīves laikā, bet tu, nešķīstais tārps, uzsāki gļēvu cīņu pret manu garu, manu mantojumu. Vēsture pierādīja, ka izvēle bija pareiza. Oktaviāns Augusts, pieņemtais dēls, tev ierādīja vietu. Nespēju saprast, kā Kleopatra kļuva tik akla, ka sev par postu nolēma izrādīt tev labvēlību.”

“Godātie patrīcieši,”

Sarunā iespraucās Katons,

“Jūsu runas bez šaubām ir Olimpa dievu iedvesmotas un ļoti svarīgas, tomēr arī es vēlos ko teikt - Ceterum autem censeo Carthaginem esse delendam - Kartāga ir jāiznīcina!”

“Liecies nu mierā, vecais, Kartāga ir nolīdzināta līdz ar zemi. Tu savu panāci.”

Viedo Katonu aprāva Dante.

Uz brīdi telpā iestājās nosacīts klusums. Varēja saklausīt vien divu diženu karotāju balsis. Suvorovs un Hanibals, nemanot apkārt notiekošo, karsti diskutēja par Alpu šķērsošanas īpatnībām. Hanibals sūdzējās par untumainajiem ziloņiem, bet Suvorovs oponēja, ka lielgabalu vilkšana pāri kalniem arī neesot bijusi viegla pastaiga.

Pauzi pārtrauca Ādams Smits:

“Aleksndr, teikšu tev vienu - realizējot savus nodomus, indivīds veicina sabiedrības intereses daudz efektīvāk, nekā tad, ja viņš patiešām vēlētos palīdzet sociumam.”

“Neklausies to buržuju!”

Nekavējoties atcirta Ļeņins,

“Uzskatīt, ka kapitālisti, rīkojoties savās egoistiskās interesēs, brīnumainā veidā padarīs pasauli labāku, ir utopisms un muļķība.”

“Es viennozīmīgi, esmu buržuā, par to nav šaubu. Tomēr, atšķirībā no tevis, atdusos pieticīgā kapavietā, nevis dārgā, glaunā mauzolejā. Labāk ej un klāsti savas tēzes no balkona.”

Ļeņins noteikti nebūtu palicis atbildi parādā, tas nebija viņa stilā, bet tajā brīdī negaidīti atsprāga dzīvokļa durvis. Viesistabā lepni iesoļoja Aleksandrs Lielais kopā ar Hefastionu.

“Visiem vīnu!” viņš pavēlēja, “Mēs šodien svinam, vai ne, mans Hefastion?”

Valdonīgi paziņoja maķedonietis un famili��ri sapurināja savu kompanjonu.

“Tikai nepārprotiet, mēs esam tikai draugi – neticiet tām neķītrajām baumām! Kurš ir šī nama saimnieks? Mūsu rīkles ir sausas.”

Šuriks kā bites sadzelts pieskrēja pie Aleksndra un stādījās priekšā:

“Aleksandrs N., komjaunietis, vecāku prombūtnes laikā esmu šī pieticīgā mitekļa īpašnieks.”

“O, vārda brālis? Par to mums jāsadzer. Laikam arī būsi no elliniem?”

“Nē, godātais, esmu no Ļeņingradas. Pēc jūsu iekarojumiem visā pasulē kļuva populāri saukt zēnus par Aleksandriem.”

“Tas mani priecē. Ja vien mani Diadohi nebūtu visu nolaiduši pa akveduku… Ai, lai nu paliek. Labāk rādi, kur te vīna pagrabs.”

Apjukušajam Šurikam nācās ķerties pie tēva pudeļu rezervēm. Virtuvē viņš pilnīgi negaidīti satika kādu dāmu, tumši brūnā kleitā, kura jau šiverēja pa plauktiem un atvilknēm.

“Marija Tjudora.”

Veicot elegantu reveransu, viņa stādījās priekšā.

Šurika pārsteiguma limits tika izsmelts, viņš tikai pamāja ar galvu, nosauca savu vārdu un ķērās pie pudelēm.

“Beidzot, te ir kāds džentlmenis! Ziniet, es labprāt nobaudītu to dzērienu, kas nosaukts manā vārdā. Dzirdēju, ka viena no sastāvdaļām ir tomātu sula. Vai Jums tā ir?”

Kad, Maķedonijas Aleksandra skubināti, visi jau bija iemalkojuši un baudīja Asiņainās Mērijas kompāniju, no telpas stūra atskanēja nepiedienīgi vārdi franču valodā. Visi jau bija aizmirsuši par garīdznieku sarkanā sutanā, kurš tagad visnotaļ amizanti par sevi atgādināja.

“Izdzimtenis, sātanists, herētiķis! Kā viņš uzdrošinājās? Mani, kurš savu dzīvi, savu prātu, savu sirdi ziedoja Francijai, tā nomelnot. Es viņu sabradāšu.”

Šuriks tūdaļ atpazina šo daiļrunīgo kungu – tas bija neviens cits kā Viņa Eminence kardināls Armāns Žans di Plesī de Rišeljē. Kā bija noprotams, viņa dusmas izraisīja grāmata, kuru kardināls tik ieinteresēti iepriekš lasīja. Šuriks pievērsa uzmanību grāmatas vākam – tas bija leģendārais Dimā romāns no zēna bibliotēkas – “Trīs musketieri”.

Tajā mirklī pie durvīm kāds pieklauvēja. Nesagaidot, kamēr dzīvokļa saimnieks atvērs, apartamentos apkampušies ievēlās vēl divi Aleksndri (tikko pieminetais Dimā un Puškins). Abi bija kungu prātā un gardi smējās. Mazliet apvaldījies, druknais francūzis paklanījās un bilda:

“Lūdzu piedošanu, man Puškins tikko pastāstīja anekdoti. Esot izplatījusies absurda teorija, ka mēs esam viena un tā pati persona. Kā varat pārliecināties – tikai asprātīga pīle. Starp citu, šķiet, nākot iekšā, dzirdēju kādu pieminam manu uzvārdu?”

“Sasodīts, tu dzirdēji pareizi, melu skribelētāj!”

Strauji pieceļoties no krēsla, niknā tonī ieaurojās Rišeljē un iemeta Puškina biedram sejā baltu, smalku kazādas cimdu.”

Dimā acumirklī nobālēja, stostīdamies mēģināja taisnoties. Tad apjauta, ka šādu izaicinājumu liecinieku priekšā var nomazgāt tikai duelis. Krievu dzejnieks laipni piedāvāja savu pistoļu komplektu, kuru tikai pašam zinamu iemeslu vadīts bija paņēmis līdzi. Puškins neatteica kompanjonam arī sekundanta pakalpojumus. Par kardināla sekundantu kļuva Smits. Viesi sadrūzmējās virtuvē, atbrīvojot vietu gaidāmajai cīņai. Jāpiezīmā, ka arī skatītāju starpā izcēlās neliela kauja, par labāko vietu pie durvju ailes. Lietā nekautrējoties tika laisti pleci un elkoņi.

Beidzot, sagatavošanās darbi un sekundantu pārrunas tika pabeigtas. Dimā un Rišeljē nostājās istabas pretējās pusēs. Ņemot vērā tuvo distanci, tika nolemts šāvienus izdarīt abiem vienlaicīgi, pēc signāla. Par norunāto signālu kalpoja atkorķējamā šampanieša blīkšķis.

Nepagāja ne minūte, kad gandrīz vienlaicīgi atskaneja trīs šāvieni. Šaujampulvera dūmiem izklīstot, uzvarētajs bija skaidrs. Populārā romānista pieri rotāja rozā gumijas puļkis. Rišeljē domātā “lode” bija pielipusi pie loga centimetrus divdesmit virs dueljanta galvas. Dimā izlaida no drebošajām rokām smago pistoli, atzīstot sakāvi. Diemžēl, šim duelim bija vēl viens negadījuma upuris – Suvorovs, verot vaļā šampanieti, ar korķi bija trāpijis Napoleonam acī.

Incidents bija izsmelts un visi ar dubultu sparu ķērās pie bāriņa tukšošanas. Šķita jau, ka kaisles ir pierimušās, kad jau tā pārpildītajā iestabā ielauzās kāds komiska paskata pārītis. Viens bija garš, izkāmējis, ar bezzobainu smaidu un spīdīgu metāla bļodu galvā. Otrs pilnīgā pretstatā bija tukls, maza auguma, bez galvassegas. Abi bija noskrandušā, nospeķotā apģērbā un šaurajā, smacīgajā telpā izgaroja vecu sviedru, skāba vīna un ēzeļa mēslu bagātīgo aromātu. Kāpņu telpā bija dzirdama ēzeļa maušana un zirga zviedzieni.

Izrādās, ka Šuriks bija maldījies – viņš vēl tomēr varēja tapt pārsteigts. Jaunpienācējos puisis nekļūdīgi atpazina atjautīgo idalgo - Lamančas Donu Kihotu un viņa uzticamo ieroču nesēju Sančo Pansu. Nepaguva klejojošais bruņinieks atrast sev vietu, kur piemesties, kad labi iestiprinājies Ādams Smits smejoties viņu apsauca:

“Hei, klaidoni, ko tu te dari? Tu taču nemaz neesi īsts!”

Par nožēlu jāatzīst, ka liberāļa smiekliem piebiedrojās arī daļa no pārējās iereibušās publikas.

Dzirdot šo aizskarošo frāzi, Dons Kihots tūliņ ķērās pie zobena roktura un karstasinīgi nodeklamēja:

“Es jums rādīšu, kurš te nav īsts! Labāk miršu ar debešķīgās Dulsinejas dižciltīgo vārdu uz lūpām, nekā ļāušu sevi pazemot.”

Mēģinot izspraukties cauri pūlim līdz uzpūtīgajam skotam, godpilnais idalgo nevilšus aizsāka neatgriezenisku ķēdes reakciju. Ambiciozo personību emocijas bija kā uzkarsēts tvaika katls un bruņinieka neakurātais reids izprovocēja to, ka tvaika spiediens pārsniedza pieļaujamo līmeni.

Daži grūdieni, uzmīšana uz tulznainās pēdas, asa vārdu apmaiņa un panesās varens jandāliņš.

Redzot, kādus apgriezienus uzņem pasākums, burzmā metās arī drosmīgais ieroču nesējs, skaļi saucot:

“Sinjor, es dodos Jums palīgā! Man nevajag karaļvalsti, es apmierināšos ja Jūs man dāsni dāvāsiet šo hruščovku!”

Cēzars veikli zvetēja Antoniju, Napoleons centās atriebties Suvorovam par korķa uzsisto aci.

Puškins, rādot boksa paņēmienus atbalstīja Dimā pret Rišeljē un Sančo Pansu, kurš bija trāpījies nepareizajā vietā. Hanibals ar savām dūrēm atmaksāja Katonam par Kartāgu. Marija Pirmā bruņojusies ar mīklas rulli un uzkāpusi uz galda, nešķirojot dalīja sitienus pa labi un pa kreisi. Vienu no šiem apdūlinošajiem belzieniem saņēma arī neveiksmīgais Lamančas Dons Kihots, cenšoties glābt daiļo dāmu pret viņas pašas gribu. Neskatoties uz to, ka viņam bija dārga trofejas ķivere, varonīgais piedzīvojumu meklētājs tomēr krita un guva vieglu nokdaunu. Ja neskaita Aleksandru Lielo un Hefastionu, kuri pa kluso bija kaut kur nozuduši, vienīgi Sašam un Dantem izdevās palikt malā. Ielīduši stūrī viņi ar smagām nopūtām bezspēcīgi vēroja notiekošo jampadraci. Kamēr Bēdīgā izskata bruņinieks pūlējās piecelties kājās, Ādams Smits jau bija nolūkojis sev jaunu mērķi. Pamatīgi atvēzējoties viņš meta Vladimiram Iļjičam ar savu slaveno grosbuhu “Nāciju labklājība”. Brīvā tirgus piekritēja roka laikam nebija tik labi trenēta kā viņa mēle – precizitāte pievīla. Lielā, smagā grāmata, neskarot Krievijas sociālisma revolūcijas tēvu, trāpija Šurikam tieši pa pieri. Saņemot šo triecienu, Šurikam viss sagriezās karuselī un viņš iekrita tumšā, melnā bezdibenī.

Atverot acis, Šuriks saprata ka ir noguldījis galvu uz vēstures enciklopēdijas, kura nu bija pamatīgi nosiekalota. Klusums un kārtība dzīvoklī tomēr pārliecināja bažīgo zēnu, ka piedzīvotais bija vien murgains sapnis. Viņš apskatījās pulkstenī – bija 8:15 no rīta. Steidzīgi nomazgājies un saģērbies, Aleksandrs raitā solī devās ārā. Militārā dienesta iesaukšanas centrs bija jau vaļā.

A.

[uzladets]

Pierādījumi tagad ir pietiekami spēcīgi, lai būtu jāveic preventīvi pasākumi, saka zinātnieki. Neliels gaisa piesārņojuma pieaugums veicina Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu par 11%. https://ift.tt/3no9m7W #covid19 #piesārņojums #gaiss #pilsēta #pierādījumi #pētījums #zinātne #preventatīvi #pasākumi #zinātnieki #nāve #statistika #coronavirus #c19 #pollution #air #city #evidence #research #science #preventative #action #scientists #death #statistics — view on Instagram https://ift.tt/35pVYKi

[krisjanisliepins]

SPP "Ūsiņš" dodas reisā

SPP "Ūsiņš" dodas reisā Šis stāsts ir daļa no mana jaunā romāna, kas būs pieejams sākot no nākamā Marsa Jaunā gada. Būšu pateicīgs par atsauksmēm !

2121. gada 13. oktobris, pirmdiena

jeb

272. gada 19. Gemini, Jovis Kopš pirmo pastāvīgo cilvēku apmetņu izveidošanas uz Marsa, to iedzīvotāji vietējā laika skaitīšanas vajadzībām adaptējuši Tomasa Gangeila 1985. gadā izveidoto Dariana kalendāru, kura 24 mēneši nosaukti Zodiaka zvaigznāju latīniskajos un sanskrita vārdos. References jeb “0.” gads ir 1609./-10. gads pēc Zemes kalendāra, kad…