mirklukolekcionare-blog

[mirklukolekcionare-blog]

Prāta Vētras koncerts Liepājā Daugavas stadionā notika 20.08.2016. 

Iesildošā grupa bija Triānas Parks, man šī grupa patīk, jo ir ar savu īpašo stilu. Tajā sestdienas vakarā vērojot viņu 30. minūšu uzstāšanos varēja just, ka viņiem nav viegli iesildīt tieši šo latviešu tautas mīlēto grupu - Prāta Vētra. Ļoti maz skatītāji dziedāja līdzi un aplausi bija tādi negribīgi, jo skatītāji taupījās Prāta Vētras grupai. Lai nu kā Triānas Parks dziedāja no sirds un izmantoja kārtīgi savu uztstāšanos. Jaukākais bija tas, ka pēdējo dziesmu viņi izpildīja: “Laika dziesmiņu”, jo tieši latviešu valoda vienoja visus klātesošos! 

30. minūtes bija jāpagaida un plkst. 21:00 mūs iepriecināt sāka burvīgie Prāta Vētras vīrieši! Mazi pārsteigumiņi no viņu puses iepriecināja ikvienu klātesošo, viņi izpildīja gan vecos labos hitus kā, piemēram, “Lidmašīnas��, “Rudens” un jaunās dziesmas: “Meklēt vienam otru” un trīs dziesmas krievu valodā. Es pat apraudājos pie dziesmas: “Na Zare”, kaut kā dīvaini, jo šī dziesma man ne ar ko neasociējas, bet šoreiz emocijas darīja savu. Kad J. Jubalts izpildīja dziesmu: ‘Spogulīt, spogulīt”, tad arī asariņa nobira, jo šī dziesma man ir ļoti mīļa un atgādina kādu cilvēku, kurš jau šajā pasaulē vairs nav. Koncertā piedalījās Agnese Rakovska, kura sadziedājās  ar R. Kauperu, abi kopā izpildīja “Tur kaut kam ir jābūt”, arī latviešu tautas mīlētais Dons, kurš izpildīja “Pēdējā vēstule” un grupa Musiqq, kuriem jaunākā dziesma “Debesis iekrita Tevī” ir kopdarbs ar Prāta Vētru. R. Kaupers bija padomājis par to, lai būtu tuvāks tieši ar Liepājas pilsētu, tad kad izpildīja dziesmu: “Bronza”, mazleit pārveidojis šo dziesmu un tad viņš  bija uzvilcis gan FK Liepāja jaku, gan cepuri ar tekstu: I Love Liepāja. Vēl skaļākas emocijas izraisīja, kad uz ekrāna parādījās video ar K. Porziņģi un to kā viņš spēlē basketbolu. 

Secinājums, ka šis koncerts atstājis tādu spēcīgu pēcgaršu, ka pat šovakar - ceturtdienā es atceros kā uzstājās Prāta Vētras vīrieši. Esmu pamanījusi, ka ne mani vienīgo šī grupa ir saviļņojusi, jo katru dienu redzu pa kādam ierakstam FaceBook vai twitterī. 

Es pati otro reizi biju uz PV grupas koncertu. Pirmo reizi biju 2013. gadā, kad Prāta Vētra  uzstājās Rīgā Skonto stadionā.

Video brīnišķīgā dziesma: “Meklēt vienam otru”. :) 

[mirklukolekcionare-blog]

Very beautiful  NIKE style! 

[mirklukolekcionare-blog]

Atmiņu klades! Atceries, ka tādas bija pamatskolā topā? Es atceros, tikai žēl, ka nav neviena saglabāta. Tur bija tie daudzie jautājumi, piemēram, simpātija; antipātija; mīļākais ēdiens; mīļākā grupa; tava iesauka utt. Hmmm, kādas atbildes es tagad rakstītu, ja kāds man tādu iedotu aizpildīt? Daudz kas ir mainījies manā interešu lokā, dzīves pieredzē utt. Rakstot par šo, iedomājos par to cik daudz simpātijas mainījās, kad pildīju daudzās Atmiņu klades. Sākumā es pie  jautājuma par simpātiju rakstīju iniciāļus, vēl jau bija topā, ka lielākā daļa atbildēs rakstīja - noslēpums un vēlāk jau ievilka svītru, it kā nav. Katrs mēģināja izcelties ar savu asprātību. Satraucošākais brīdis bija tad, kad draudzene iedeva savu Atmiņas kladi puisim, kurš man ļoti patika un es jau pirms viņa biju aizpildījusi anketu un pie simpātijas ierakstīju viņa iniciāļus, cerēju, ka viņš to pamanīs, vēl tagad atceros viņa iniciāļus - E.S. 

Pēc kāda laika, tieši Ziemassvētku vakarā  piedzīvoju savu Ziemassvētku brīnumu, tikai toreiz, savos 15 gados tam nenoticēju. Tajā vakarā satiku savu simpātiju, pastaigājāmies un viņš jautāja: vai vēlies būt mana draudzen? Es atbildēju: vai tas nav joks? Viņš teica, ka diez vai. Es toreiz kaut kā nenoticēju un pateicu nē, atvadījāmies un devos šo brīnumu pastāstīt draudzenei. Viņa teica, ka esmu dīvaina. Es toreiz tam visam nenoticēju un otra iespēja man nekad netika dota. Dzīves mācība, kopš tā vakara, ka nekad neatsakies no lieliskiem piedāvājumiem, jo otra reize var nepienākt.

Ir pagājuši vairāki gadi un neesmu neko nožēlojusi no tā vakara.

Nebija lemts mums izbaudīt vienam otra. Atlika tikai saveicināšanās satiekoties uz ielas vai veikalā. 

Un atceroties šo simpātiju liek:  A-Eiropa - Baltas rozes

Kā ar Jums, vai atceraties šādas Atmiņu klades? :) 

[mirklukolekcionare-blog]

Šodienas atklājums, pateicoties Radio PieciLV Radio Dj Karmenai. :) 

[mirklukolekcionare-blog]

Atmiņas, katram tās ir savas un tās neviens nevar mums atņemt! Mans sapnis - strādāt Radio, jo patiešām Radio jau pāris gadus ir piesaistījis manu uzmanību un tā tas turpinās.  Šī bilde tapa 2014. gadā, kad es gāju Radio diskžokeja kursos, kur mūs apmācija STARFM radio Dj Jānis Romanovskis. Cilvēks, kura ieteikumus atcerēšos uz mūžu. Viņš ir Radio Dj ar 10 gadu pieredzi un viņa vadītais Radio raidījums: “Zoopasta”. Tas man daudzus gadus ir iecienītākais Radio rīta raidījums, ja neesi dzirdējis tad varu pareklamēt, klausies to katru darba dienas rītu no plkst. 07:00 - 10:00 radio STARFM. :) Jā, daudzi ir jautājuši un jautā, kāpēc tad es neesmu Radio, ja jau tik ļoti to vēlos. Atbildes ir vairākas un tās nav atrunas: STARFM radio nebija vakances un joprojām nav. Toties tiku vienu vienīgo reizi runāt Latvijas Radio 2 ēterā. Tas notika 2015. gada 31. martā, kad es drīkstēju nolasīt divus horoskopus un Mēness kalendāru, to darīju uz maiņām ar Gvido Lingu. Latvijas Radio 2, ja vēlas strādāt, tad tur var tikt tikai tad, ja tev ir Bakalaura grāds. Radio CAPITALFM Man nedeva iespēju, jo angļu valodu nepārvaldīju. Jā, uz to man pārmeta, kā var nezināt angļu valodu, nu re es nezināju, jo 3,5 gadus strādājot, nebija vajadzības pēc angļu valodas, vidusskolā iegūtās zināšanas bija palikušas pavisam maz. Tā nu pēc tās intervijas CAPITAL FM radio, sapratu, ka laiks doties studēt un tiekties pēc sava sapņa. Kopš 2015. gada 01. septembri esmu sākusi studēt Liepājas Universitātē Komunikācijas vadība  Mediju nozares uzņēmuma un iestādes vadītājs. Protams, ka es centos tikt strādāt Liepājas Rietumu Radio, mēģināju sākumā ar to, ka varu būt tur kā brīvprātīgā, jo uzskatu, ka ar to es daudz iegūtu, nevajag man naudu, bet nedeva man iespēju. Otro reizi mēģināju tikt tur, kad bija sludinājums, bet atkal nekā, jo man atbildēja, ka meklē ceturtā kursa studentus. Tagad gaidu, kad būs man prakse otrā kursa otrajā semestrī, redzēsim, kur tad es tikšu. Galvenais, ka neesmu padevusies un gan jau pienāks mans īstais laiks. Sanāk, ka līdz šim tas nav bijis. Visam savs laiks! 

Novēlu, lai ikkatram izdodas piepildīt savu sapni! 

Tu neesi es un es neesmu tu! Tā kā es daru, kā es gribu! 

Katram sava laime! 

[mirklukolekcionare-blog]

“Me before You”, beidzot arī es šo filmu noskatījos. Filmā atspoguļotais stāsts liks pārdomāt ikkatram savu dzīvi, vai  pārāk daudz nečīkstam par to kas mums nav, vai mēs vispār novērtējam to kas mums ir un vai izbaudām to, ka esam pilnvērtīgi? Hmmm, atbildes būtu tik dažādas.. Es pati nevaru teikt, ka vienmēr novērtēju savu dzīvi, bet cenšos arvien mazāk pačīkstēt. Saudzējiet sevi un sargājiet sevi, jo neviens cits to nedarīs jūsu vietā. 

Aktierim, kurš filmā attēloja invalīdu, es novēlu “Oskara” balvu, jo viņš ir ieguldījis lielu darbu, lai kaut ko tādu tēlotu. Tas nav viegli, lai cik lielisks akrieris būtu. 

Vēl šie vārdi: Me before You, lika man padomāt kāda tad īsti esmu es, vai es esmu tāda pati kad satiekos ar kādu cilvēku? Vai es nepazaudēju sevi un vai es neaizmirstu to visu kas man ir paticis? Šobrīd es esmu es, toties tagad sapratu, ka pirms kāda pusgada es pazaudēju sevi, jo iepazinos ar VIŅU. Tad man par visiem 100% likās, ka VIŅŠ ir mans īstais un vienīgais. Es biju tik aizrāvusies ar VIŅU, ka pazaudēju savu es tā teikt darīju visu to, lai tikai būtu tur, kur viņš. Tikai jāpiebilst, ka ļoti daudz intereses mums sakrita un tad bija tā sajūta, ka tas taču ir burvīgi. Es aizmirsu par visiem saviem sapņiem, savām iecerēm un to, ka es taču gribēju tik daudz ko sasniegt. Pagāja laiks un VIŅŠ palika manā pagātnē un lai arī tur paliek! Tagad es tikai sniedzos pēc saviem sapņiem un neaizmirstu to, ko es esmu vēlējusies un joprojām vēlos sasniegt. Lai Tev arī izdodas sasniegt savus sapņus! Un atceries, lai kas notiktu, tev ir jāpadomā par sevi un saviem sapņiem. Nepazaudējiet sevi tad, kad esiet attiecībās. Jā, man toreiz vēderā “lidoja taureņi”, tās sajūtas ir patīkamas, tikai esot šajā taureņu ielenkumā neaizmirstam sevi! 

[mirklukolekcionare-blog]

Mana nākotnes mašīna! BMW style. Tikai sākumā vajadzētu iegūt autovaditāju apliecību.

[mirklukolekcionare-blog]

Šodien Rīgai 815. dzimšanas diena! Bilde no pagājušās vasaras, jo šodien laiks nelutina mūs. Lietus līst, bet sestdiena tāpat skaista. Lai katram burvīga sestdiena. 

[mirklukolekcionare-blog]

Atceroties ballīti kopā ar burvīgām dāmām! :) Toties šo 12.08 piektdienu pavadīju strādājot savu darbu, pēc tam paklausījos pāris dziesmas un tad devos ārā, baudīt svaigo lauku gaisu un ravēju puķu dobes.Ne jau katru piektdienu jālēkā trakās ballītēs, var arī padarīt kaut ko relaksējošu. Esmu par dažādām aktivitātēm. Katra diena kā piedzīvojums! :) 

[mirklukolekcionare-blog]

Cilvēks - te ir un te viņš vairs nav. Zinu, zinu, ka nekas nav mūžīgs, bet tik un tā ļoti sāpīgi, ja pēkšņi cilvēks aiziet mūžībā. Nesen uzzināju, ka viens puisis, ar kuru man ir maz kopīgas atmiņas, bet jaukas, nu viņš ir devies debesu valstībā. :( It kā nekontaktējāmies gadu, bet tas jau nemaina faktu, ka bijām paziņas, kuras uz mazu laiciņu satikās šajā dzīvē. Viss sākās kādā saulainā 2015. gada maija dienā, iepazināmies vilcienā. Atceros vēl tagad, ka viņam  bija tik jauks smaids un skaists apģērbs - taurentiņš ap kaklu un košs krekls. Viņš bija biļešu konduktors, es - pasažiere. Pēc tās diena sākās čats slavenajā FaceBook, garas vēstules, bilžu apmaiņa. Pēc dažām nedēļām sākām čatot watsappā, tur arī gari teksti un bilžu apmaiņa, tas jau kļuva kā pieradums, kā atkarība. Ko rakstījām? Protams, ka savas domas un savus piedzīvojumus, ko paspilgtināja bildes. Sajūta bija, ka esam sen jau pazīstami. Tad beidzot kādā jūnijā sestdienā, datumu neatceros, satikāmies Vecrīgā. Satiku viņu un viņa trīs draugus, kuri bija  džentlmeņi. Kopā pavadījām aizraujošu nakti. Pabijām gan klubos, gan bāros, dejojām, daudz runājāmies un smējāmies, viss bija tik burvīgi. Vēl tagad atceros, kā viņi visi četri un divi Vecrīgā satiktie ielu muzikanti dziedāja tikai un vienīgi man to Prāta Vētras dziesmu: Spogulīt, Spogulīt. Tad es juto kā princese ar saviem sešiem kavalieriem. Viens no viņa draugiem to filmēja, bet tagad atcerējos, ka nepajautāju video, bet tas paliks tikai atmiņās! Viss bija aizraujoši līdz brīdim, kad jau otro reizi šajā naktī pabijām spēļu zālē. Sākumā man likās tas kā tāds joks, ieiesim un viņš pajokosies pie tiem spēļu automātiem, bet otrajā reizē sapratu, ka nav nekāds joki,viss ir pavisam nopietni. Es un vēl viens puisis no tā bariņa sēdējām un gaidījām, kad tie trīs beigs spēlēties.. Līdz man apnika, es piecēlos, piegāju pie viņa un teicu: es braucu mājās un cerēju, ka viņš teiks: nebrauc, bet tā nenotika, viņš pateica: okey, čau. Pārējie arī pateica čau. Tā nu es devos uz vilcienu un aizbraucu uz mājām. Biju dalītās izjūtās, no vienas puses nakts bija brīnišķīga, bet no otras puses jutos vīlusies, ka viņš tā bija iekarsis pie tiem automātiem un mani nemaz neapturēja, tik viegli palaida mājās.. Tajā svētdienā, kad biju izgulējusies, es gaidīju, kad viņš pados ziņu. Pienāca vakars un atnāca ziņa, precīzi neatceros, bet, apmēram, kaut kā tā: es atvainojos par savu rīcību. Es to izlasīju, biju joprojām dusmīga, neko neatbildēju.. Viņš neko nerakstīja. Es domāju, ka laikam nevajag manu draugu, kurš aizraujas ar spēļu automātiem, jo tas sabojā visu! Pēc nedēļas es izdomāju, ka jāuzraksta viņam, kā tad iet? Uz ko atbildi nesaņēmu. Pagāja vēl dažas dienas un redzēju viņa bildes ar kādu meiteni kopā, sapratu, ka aizņemts. Nekonktaktējāmies. Kaut kad šogad pamanīju,ka ir saderinājies, tas jau pavisam skaisti. Domāju, lai viņam viss izdodas. Un šonedēļ kaut kā padomāju, ka jaāpskatās viņa profils FaceBook, skatos, redzu svecīšu bildes, jau sajutos dīvaini, patinu tālāk un ak.. Palasīju komentārus, ka bēres jau nesen bijušas un pēc komentāriem var saprast, ka viņš ir izdarījis pašnāvību. Tik skumji, kam jānotiek lai to varētu izdarīt, bet mana intuīcija saka, ka, iespējams,  viņam bija parādi to spēļu automātu dēļ. Rodas daudz jautājumi, kāpēc viņš nejautāja palīdzību draugiem vai līgavai.. Zinu, ka ar mammu viņam nebija labas attiecības un žēl omīte, kura viņu uzaudzināja, jo viņa tagad dzīvo viena pati. To jau nu neuzzināsim. Dusi mierā, mans draugs un paldies, ka tikāmies uz mazu laiciņu šajā dzīvē. Macība pārējiem, NESĀCIET un nemaz nedomājiet spēlēt spēļu automātus, tie nogalina visu! Un otra mācība, ja tevi grūti tad izrunājies ar draugiem vai savu ģimeni, jo  kopā esot varēsiet tikt galā ar visām problēmām. Nevajag darīt pāri sev, jo pašnāvība nav izeja, tu nodari pāri ne tikai sev, bet arī saviem mīļajiem cilvēkiem. Sāpes jau paliks uz mūžu! Turies pie savējiem un atbalstiet viens otru! 

[mirklukolekcionare-blog]

Tukums - My childhood dream city. TUKUMS - Manas bērnības sapņu pilsēta. Šeit atbraucot no saviem laukiem jutos tik saviļņota. Gaidīju tās dienas, kad ar lielo autobusu braucām uz Tukumu. Atceros, ka man ļoti patika sēdēt autobusā pirmajā krēslā, lai redzu visu ceļu. Kad netiku tur sēdēt tad dusmojos uz tām kundzītēm, kas tur bija iesēdušās. Tik daudz veikali! Manos laukos tikai bija un joprojām ir viens veikals.  Man likās, ka te ir pasaku zeme un visi, kas te dzīvo ir priecīgākie cilvēki pasaulē. Tukuma tirgus, tur kopā ar savu mammu bijām ļoti bieži. Tirgus likās kā liela rotaļlietu kaste! Tur varēja tik daudz ko nopirkt un es kā jau maza meitene gribēju, lai mamma pērk visu, kas nekad netika izdarīts. Otra foršakā vieta bija veikals, kuru nosaukumu neatceros, bet tas veikals jau sen nepastāv, tagad tur atvērusies grāmatnīca  “ Apgāds Zvaigzne ABC” Brīvības laukums. Tajā veikalā mana māmmiņa man pirka tos saldos “cukurgailīšus” - bērnības garša. Kafejnīcas, apmeklējām dažādas, tikai neatceros tos nosaukums, bet nu jau kādus 10 gadus Mana iecienītākā Tukuma kafejnīca ir “Elizabete” Elziabetes ielā. Šodien tur biju. Tur nav nekāds izcilais interjers, vajadzētu kādu remontu, bet man tur patīk apkalpošana, atmosfēra un tur iegriežos, kad esmu Tukumā. Tukumā frizētavas, esmu izmēģinājusi trīs: “Harmonija” - tur man tika “izšauti”ausīs auskari, tas bija prieka pilns mirklis. Diemžēl šo frizētavu nevarēsi apmeklēt, jo vairs neeksistē. Otra, kuras nosaukumu neatceros, bet tur biju vienu reizi un tur manus matus sabojāja. Trešā, mana iecienītākā frizētava - “Salons JUMS”. Tur jūtos kā mājās, burvīgā firizere Sandra ir kā draudzene, ar kuru varu parunāties, vienmēr, pacienās ar kafiju vai tēju un parūpējas par maniem matiem. Izcila manā skatījumā. Tukuma poliklīnika - gan jau esat dzirdējuši daudz un dažādas atsauksmes. Tur ir Mana ģimenes ārste un daži citi ārsti, ko apmeklēju tikai tur! Kuras ir Tavas iecienītās Tukuma vietas? What is Your favourite place in Tukums? Why? Tagad varu atzīties, ka Tukums manā skatījumā vairs nav  nekāda pasaku zeme un it nemaz tur nevēlos dzīvot! Uz turieni nebraucu ar tik lielu sajūsmu, bet arī ar nepatiku nē. Tukums ir pilsēta, kurā ir daudz manas atmiņas un tā tas arī paliks! 

[mirklukolekcionare-blog]

Sveicināts, jā tieši Tu, kas lasīs Manu blogu. ;) Jau kādu laiku par to domāju un re, beidzot esmu to izveidojusi tieši šodien 09.08.2016. Sākums nav grūts un iesaku ik katram, kurš vēlas savu blogu, IZBEIDZ par to domāt, bet gan SĀC to veidot!  Pirmās sajūtas, kad izveidoju savu blogu bija aizraujošas un trakas, jā savā ziņā trakas,jo likās, ka rakstīšu visu,visu.. Tad ievilku elpu, izpūtu gaisu un sapratu, ka rakstīt varu ko vēlos, bet ne jau visu uzreiz.. Sākšu pamazām! Uz tikšanos Manā blogā.  Paldies, ja šo izlasīji. ;) 

[mirklukolekcionare-blog]

Es pilnīgi noteikti esmu sieviete un tas man ļoti patīk.

Merlina Monro  I  definitely am a woman and I like very much.

[mirklukolekcionare-blog]

Nerakstu, lai izpatiktu citiem. Tam, ko rakstīšu nav jāpatīk pat Man pašai. Galvenais ir izpaust Savas domas un jūtas. 

Do not write to please others. The key is to express your thoughts and feelings.