#Pamests

[literaraisviltvardis]

Es jūs pametīšu ātrāk Tāpat, vien aiz spīts Lai pats netiktu pamests Negaidīts skumjš smaids un rīts

[dzelonis]

M.G. Gardiner - The Shadow Tracer

Links uz grāmatas Goodreads lapu Izdevniecība: Penguin Books Manas pārdomas Piecus gadus Sāra ir centusies aizmirst pagātnes traģēdiju, kura likusi pamest visu un visus tālā pagātnē. Piecus gadus strādājusi par likumnepaklausīgu, bēguļojošu pārkāpēju tvarstīšanu, lai tiem neizdotos izvairīties no tiesas, bet tikmēr centusies izmantot gūtās zināšanas, lai pati netiktu atrasta. Piecus gadus, kā…

[bb-latvija]

Šā gada 9. novembrī ap pulksten četriem no rīta Valsts policija saņēma izsaukumu uz Latgales priekšpilsētas daudzdzīvokļu namu, kur 1987. gadā dzimis vīrietis bija ieradies savas mātes dzīvoklī, lai pieprasītu naudu, taču pēc aicinājuma pamest dzīvesvietu sāka uzvesties agresīvi, ziņo Valsts policija.  Policijai ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka aizdomās turētais ir kļuvis agresīvs pēc tam, kad cietusī bija atteikusies viņam naudu dot Sievietei tika vairākas reizes iesists pa seju, ķermeni un galvu, kā arī spīdzināšanas laikā tikušas sasietas rokas un rīklē bāzti medikamenti. Sākotnējā informācija liecina, ka no notikuma vietas tika paņemti aptuveni 2000 eiro, kā arī sievietes bankas karte un personu apliecinoši dokumenti. Uz notikuma vietu tika izsaukts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, un sieviete tika nogādāta ārstniecības iestādē, savukārt iespējamais vainīgais policijas ierašanās brīdī bija pametis notikuma vietu. Veicot meklēšanas pasākumus, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes likumsargi aizdomās turēto 10. novembrī aizturēja. Pie vīrieša tika atrastas narkotiskās vielas, kas tika nodotas ekspertīzei, kā arī aizdomās turētais tika nogādāts Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, lai viņam veiktu narkotisko un psihotropo vielu pārbaudi. Saistībā ar notikušo 10. novembrī tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 168.1. panta (par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu), 176. panta otrās daļas (par laupīšanu, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā) un 152. panta otrās daļas (par prettiesisku darbību, atņemot personai iespēju brīvi noteikt savu atrašanās vietu un par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas cietušā dzīvībai vai veselībai bīstamā veidā). 12. novembrī ar tiesas lēmumu tika noteikts, ka aizdomās turētajam tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

[ilserre]

Tēta tētis 0038

Potsdamas laukums (cont)

Tad virsleitnants Neilands dod pavēli aizstāvēt GKM līdz pēdējam. Pavēli esot parakstījis pats "fīrers". Hitlera paraksts nav ar roku rakstīts, bet izspiests ar melnas krāsas zīmodziņu tādā veidā, kā tas ir uz naudas zīmēm. Tie gan ir joki! Man, puikam no Līvāniem, pats fīrers raksta pavēli aizstāvēt līdz pēdējam ielu un GKM. Tepat ir Reihstāgs, tātad arī viņš kaut kur tepat netālu.

Ja nepildīs pavēli, ir piedraudēts ar karatiesu. Laikam arī "fīreram" bikses pilnas līdz malām. Apskatos apkārt, tepat jau viņam būtu jābūt ar mašīnpistoli plecā, bet nekas līdzīgs nav manāms. Interesanti būtu paskatīties uz to vīriņu ar ūsiņām. Tad GKM vācieši mūsu palīdzību noraida. Kāds augstāka ranga vācu ģenerālis neskatoties uz "fīrera" pavēli, manai grupai un Livzenieka vada atliekām dod rīkojumu iet uz netālu esošo Berlīnes lielāko metro staciju. Tā ir pašā Berlīnes centrā un saucas "Potsdamer platz" jeb tulkojot "Potsdamas laukums". Kāda grupa paliek arī GKM. Esam izformēti. Šeit pēdējo reizi redzu mūsu komandieri Neilandu.

Kāda vācu kapteiņa pavadībā mums ierāda pozīcijas pie vienas no pazemes stacijas ieejām. Šajā metro stacijā krustojas vairāki pazemes sliežu ceļi trīs dažādos līmeņos. Visu to redzu kartē. Ir jāaizstāv stacijas ieejas. Tā kā ārā ir liels, līdzens laukums un nekādas aizstāvēšanās pozīcijas izveidot nevar, mēs tās izveidojam pie ieejām iekšpusē. Galveno ieeju sargā Livzenieka vīri, jo viņu ir vairāk. Viņam vēl ir kādi 10 vīri. Viena viņa vada grupa tika aprakta kādā ielā manu vīru acu priekšā. Kādi seši vai septiņi viņa vīri bija ieņēmuši pozīciju pie gruvešiem ielas vidū. Spēcīga sprādziena rezultātā apgāzās aizmugurē esošās sienas atliekas, un vīru vairs nebija. Palika tikai viens vīrs, kurš bija nostājies pašā maliņā.

Manas grupas atliekām ierāda pozicijas pazemē, netālu no galvenās ieejas. Tur ir liela telpa ar daudz sliežu ceļu, laikam metro rezerves vagonu depo. Vēl tagad stāv divi vagonu sastāvi. Telpas tālākajā galā ir bumbas izsists caurums, aizbiris gandrīz līdz augšai ar mūra un ielas pārsega paliekām. Šeit var ielekt sarkanie, tāpēc maniem vīriem caurums jāsargā. Mums virs galvas atrodas uz stabiem uzmontēts betona paneļu pārsegums, virs kura ir ielas asfalta segums. Pagaidām nolieku netālu no drupām divus vīrus. Es un pārējie divi vagonos atpūšamies.

Šeit vēl nav sarkano, tāpēc nakts no 28. uz 29. aprīli ir mierīga. Jau vairākas dienas neesam neko ēduši. Ap pusnakti Golubovskis un Strods dodas ārā meklēt ēdamo. Pēc kādas stundas atgriežas Strods. Lai gan aizgāja kopā, atgriežas viens pats. Neko neesot atraduši. Golubovskis vel tepat kaut kur gribējis ieiet paskatīties. Paiet kāda pusstunda. Vai patiešām viņam kas slikts atgadījies? Man par lielu prieku, viņš drīz atgriežas. Viņš atradis GKM noliktavās kartona kastēs iepakotas nelielas paciņas. Visa kaste ir kādus 4-5 kg smaga.T o viņš atnes, uzlicis uz pleca. Žandarmus nekur neesot redzējis.

Pakā atrodam sausiņus, augļu cukuru, cepumus un šokolādi. Viss iepakots ar staniolu nelielās paciņās. Izburtojam, ka pakas domātas tāllidotājiem. Viss skaidrs. Tāpat skaidrs arī tas, ka ātrums, ar kādu šie produkti pazūd mūsu vēderos, ir neaprakstāms. Kad paka uz pieciem vīriem ir sadalīta un pazudusi, nekāda sāta sajūta nav radusies. Golubovskis staigā riņķī nemierīgs. Noprasu: "Vai vairāk tur nekā nav?" Viņš atbild: "Vēl jau bija".

Skaidrs, ka tur iet ir ļoti bīstami. Bet es taisos iet viņam līdzi. Pārējie vīri neļauj man viņus pamest vienus. Golubovskis pastaigā, pastaigā un saka: "Laikam jāaiziet", un aiziet viens pats. Laimīgi pēc pusstundas viņš parādās ar otru paku. Es varu tikai iedomāties, kā viņš, izmantojot katru šķērslīti par slēpni, uz turieni zagās, lai gan tikai kādus 200m no mums atrodas GKM. levēroju, ka Golubovskis visu atnesto paku sadalīja visiem vienādi, neatstājot sev vairāk, lai gan viņam bija uz to tiesības.

Nu mēs esam "vīrā!". Tomēr līdz rītam arī atnestais ir notiesāts. Es gan biju atstājis šokolādes tāfelīti nākamajai dienai, bet pat ar visu taupīšanu tā pazuda pa gabaliņam vien…

[kapral81]

Сделал это фото ровно два года назад - 07.09.2019, зайдя в заброшенный дом сторожа (19-й век) на территории Кримулдской усадьбы. Тогда побывал там во время участия в любимом трейловом забеге Stirnu buks. Волей случая оказался здесь же два дня назад - уже как участник ежегодного веломарафона, крупнейшего в Латвии. Теперь такое фото больше не сделаешь - крыша старого дома таки обвалилась, рухнула внутрь...

[vediskaastrologija]

Vēdiskā astroloģija 2021. gada jūlijs, par planētu tranzītu

Vēdiskā astroloģiskā karte ikvienam 

Vēdiskā astroloģe skaidro, ka astroloģisko karti, jeb kā to mēdz dēvēt arī par Janma Kundali, iespējams izveidot cilvēkiem, dažādiem notikumiem, tāpat arī valstīm, brīdim, kad tiek uzdots jautājums un citām lietām un procesiem. Vēdiskā astroloģija, kura tiek saukta arī par Jyotish, strādā ar ikvienu cilvēku individuāli, jo svarīgs ir gan laiks, gan vieta, kur cilvēks ir nācis pasaulē. Ņemot par pamatu šos datus, tiek izveidota personīgā dzimšanas karte, līdz ar to tas nozīmē, ka izveidotā vēdiskā astroloģijas karte nesatur vispārinājumus. Turklāt vēdiskās astroloģijas speciālists izmanto arī savu intuīciju, līdz ar to ikviens vēdiskais astrologs strādā nedaudz citādāk. Ņemot vērā visus šos faktorus var teikt, ka atrast savu vēdisko astrologu, ar kuru būs uzticīga un veiksmīga sadarbība ir tāpat kā tas ir ar jebkuru citu mums nepieciešamu speciālistu, piemēram, frizieru, kosmetologu, ārstu utml. Lai izdodas atrast savu vēdiskās astroloģijas speciālistu.

Vēdiskā astrologa konsultācijas attālināti, online

Vēdiskā astrologa konsultācijas online, iepriekš vienojoties par konsultācijas laiku, Jums ērtākā laikā, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus. Mūsdienu sniegtās tehnoloģijas, ikdienas dzīves ritms, kā arī pašreizējā globālā situācija ļauj ērti un praktiski izmantot iespēju attālināti sniegt konsultāciju atrodoties jebkurā vietā - ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Protams, konsultācija pieejamas arī klātienē. Astroloģe savā vēdiskās astroloģes praksē izskata jebkuru dzīves sfēru un jautājumu, kas ir svarīgs, arī visneparastākos un slēptākos. Astroloģe ir atvērta un garantē konfidencialitāti, tādēļ ikviens klients var justies brīvi, atklāti un nepiespiesti. 

Vēdiskā astroloģija - Surija Vēža zīmē 

Vēdiskā astroloģija - Saule Vēža zīmē ir kā Karalis pie Karalienes, jo Saule atrodas pie Mēness. Tas nozīmē, ka šāda planetārā situācija dod vispārēju augšupeju un veicina pareizas rīcības izvēli, kas attiecas uz Saules pārstāvētajām lietām: attieksmi pret valsti un autoritātēm, priekšniecību un savu ES, tāpat Saule veicina paļaušanos uz saviem spēkiem, tāpat arī attīsta spēju ielūkoties lietu būtībā.  Vēdiskā astroloģe skaidro, ka tomēr ir arī vēl viens faktors, jo Saule ir sev labvēlīgā zīmē, bet atrodas zem Šaņi jeb Saturna iznīcinošā 7. drišti (7. aspekts - “skatiens”), viens otram pa diagonāli pretīm, šis faktors visu minēto kavē, bremzē un apgrūtina. Tas nozīmē, ka valdības un vadītāji ne vienmēr tiks respektēti. Tauta joprojām būs nepakļāvīga, un visu cilvēku kopējais uzdevums būs komunikācija un sadarbība. Darbs, gaitas un karma cieši būs saistītas ar šiem sadarbošanās, kā arī budžeta un veselības jautājumiem. Astroloģe skaidro, ka patreizējā planetārā situācija sola ne tikai labvēlīgu tendenci, bet arī sarežģījumus attiecībās un ģimenes dzīvē egocentrisma un valdonīguma dēļ. Tāpat raksturīgas problēmas un sarežģījumi iespējami attiecībās ar “mammu”/ “dzimteni” gan jēdziena un simbola līmenī, gan arī tradicionāli praktiskā ziņā. Vēdiskā prognoze vēsta, ka daudzi cilvēki izjutīs diskomfortu šajā sfērā, tajā skaitā arī vakcinēšanās spiediena dēļ. Cilvēki apsvērs domu pamest dzimteni, tāpat piemitīs tendence metāties pa dzīvi, meklējot laimi. Vēža zīme ir Apas - Ūdens, kamēr Surija ir Agni - Uguns, līdz ar to pie patreizējā planetārā izvietojuma veidojas pita doša - pitogēna situācija, kad ir par daudz un cilvēki var kļūt pārlieku temperamentīgi, var būt dusmas, nosliece uz alkoholismu, toksikomāniju. Pieaugs arī veselības problēmas, sarežģījumi, kas būs saistīti ar galvu, redzi un sirdi. 

Inesesjyotish.lv

[eternalatmn]

par to, kas neļauj aizmigt\

patiesībā, kad tu sēdi viens savā vientulībā un skumjās, gribas nomirt vismazāk.

visvairāk gribas visu pamest skaistos, siltos vasaras vakaros, kad redzi visus savus tuvos un mīļos laimīgus. kad jūti laimes stariņu sirdī, par visu kas bijis un aizgājis. tad gribas visu pamest visvairāk. jo tieši nostaļģija mani beidz nost un smacē kā milzīgs akmens uz krūtīm. neļauj ieelpot. neļauj ticēt, ka reiz atkal laime būs.

pēdējais saules stars, pirms uznāk nakts, sāp visasāk. atliek ticēt rītam, ka tas izglābs. bet tā jau tikai tāda vāja atkāpe. muļ��a cerība. diezgan bezjēdzīga. tad tu jūti rīta rasu uz basajām kājām un apjaut, ka tās jau tavas asaras. daugava ir pieraudāta, bet tajā vēl ir tik daudz vietas. daugava sāpju aukle, kā skaisti cilvēki mēdz teikt.

[isspskola]

Annija Mangale

16.stāva atmiņu talismani

2023/03/02 vakars

Galvenais fotostāsta varonis ir mazā oma Rasma. Šobrīd viņai ir 84 gadi.

Viņa ir bijusi vientuļā māte savam vienīgajam dēlam. Visu mūžu Rasma cītīgi strādāja VEF, tirgojot grāmatas. Mūža otrajā pusē viņa nopirka sev divistabu dzīvokli Zolitūdē 16.stāvā, kurā viņa dzīvo vēl šodien.

Pēdējos gados mazā oma arvien retāk dodas ārpus savām mājām, jo veselība pasliktinās. Rasmas ģimene regulāri brauc ciemos, lai apraudzītu kā viņai klājas.

2023/03/12 nakts

Pagājušā nedēļā es biju izbraukusi ārpus Latvijas.

Šai laikā omai palika slikti, viņa izslīdēja no gultas un nevarēja piecelties. Divas dienas viņu pieskatīja mans tētis, divas brālis. Kad es atgriezos, tētis viņai bija sagatavojis istabu laukos un aizvedis pie sevis. Šoreiz ome vairs nepretojās pamest savu dzīvokli.

Es biju plānojusi omi šonedēļ apciemot. Bet apciemošu viņas tukšo dzīvokli.

1.Rasmas dzīvokļa zvanu poga 2.Pamesti apavi pie ieejas dzīvokļī 3.Telefona stūrītis ar telefonu, kas nestrādā 4.Melnais un baltais grāmatu plaukts viesistabā 5.VEF nozīmīte guļamistabā pie rotām 6.Jaunības dienu fotogrāfija guļamistabas grāmatplauktā  7.Rasmas čības guļamistabā, pamestas zem skapja  8.Ūdens ikmēneša rādītāji, pierakstījusi Rasma  9.Pārtikas krājumi sadētavā, ciemiņu uzņemšanai 10.Konjaka glāzīte uz virtuves galda  11.Puķes uz palodzes viesisstabā  12.Skats no balkona

2023/03/15 agrs rīts

Pirms divām dienām agri no rīta zvanīja tētis. Viņš zvanīja neierasti agri ar skumju ziņu.

Šorīt, kad es aizbraucu pie omas uz dzīvokli, es klusām teicu: "Čau, oma! Es tevi mīlu! Es nofotografēšu tavu dzīvokli atmiņām."

[sarkanakmens]

Par krieviem Latvijā

2022. gada 24. februārī Krievija uzbruka Ukrainai, tādējādi turpinot ilgstošo karu, kas tika sākts 2014. gadā un pašlaik norisinās aktīvā kara fāze. Tā rezultātā aktualizējās jautājums ne tikai par Krieviju kā valsti, bet arī par tās pilsoņiem. Samērā plašas diskusijas bija par to, vai ļaut Krievijas pilsoņiem pamest Krievijas valsti, laižot tos Eiropas Savienības valstīs, pēc tam, kad sākās…

[agneseupp]

Es tevi nemaz nezinu, pavisam nemaz. bet tavs tēls tik spilgts manās atmiņās, manās domās. un kas to lai zin, vai tā ir ilūzija, vai tu esi tas, kā es tevi jūtu. kaut liktenis ļautu reizz tev uzskriet virsū un skatīt tevi vaigā.  kaut kas mani pie tevis velk. kaut kas tur ir starp mums nepabeigts. varbūt tu esi mans karmas aplis, varbūt tu esi taisna līnija, kas ved līdz dzīves norietam. atklājiet man lūdzu reizi par visām reizēm, kas tu man esi. kas ir tava loma manas dzīves pirmizrādē? es nevaru tevi palaist, es nevaru tevi pamest. nāc un lūdzu esi īsts. nespēlē, nebaidies, neslēpies.  norij savu ego, es darīšu tā pat. tas ir tik smagi, tik netradicionāli, bet man ir jāsalauž ķēde. kāpēc es sargāju savu mīlestību ieslodzītu bunkurā? kāpec es baidos no mīlestības? kāpēc man bail riskēt, kāpēc man bail salaauzt pašai savu sirdi, kas jau liekas lauzta tik daudz, ka nav ko salauzt vairs. kāpēc es baidos būt godīga pret tevi? un godīga pret sevi? šos jautājumus nekad nebiju domājusi uzdot sev. Vai patiesi man varētu būt bailes no mīlestības. Vai man ir bailes mīlēt? Tas taču ir viss ko esmu vēlējusies.  varbūt aizvēt acis un būt drosmīgai pašai cīnīties par laimi savu un atzīties jūtās? Kāpēc es sāku šo prozu rakstīt? atkal sāku brizt sevī pārāk dziļi.. atkal jaunas tumšā kambara durvis veras vaļā. man jāiet darbu darīt, kambarī gaismu nest.

[bb-latvija]

Pirmdienas, 23. oktobra rītā biroju un noliktavu kompleksā Ziepniekkalnā, Rītausmas ielā aizdegās angārs. Desmitiem cilvēku bija spiesti telpas pamest, darbinieki dzirdējuši arī sprādzienus, vēsta TV3 raidījums "Degpunktā" Angārs dega 600 kvadrātmetru platībā un atradās vien pāris metru attālumā no citas ēkas. Tajā bija aizdegušies divi pacēlāji, ugunsnelaime, iespējams, notikusi remontdarbu laikā. Blakus esošā ēka arī tikusi apdraudēta, jo angārs dedzis pilnā platībā.  Ugunsdzēsēji prioritāri centušies izglābt blakus esošās ēkas, kas veiksmīgi izdevies. Konstrukcija gan nedraudēja sabrukt, tāpēc glābēji varēja strādāt arī no iekšpuses.  Lai likvidētu visas liesmas, pagāja teju puse dienas. Siltinājums bija cauri visai ēkai, kas būtiski apgrūtināja uguns dzēšanu. 

[ilserre]

Tēta tētis 0021

Vācija, dresūra (cont 2)

Šeit laukā ir bijušas kaujas. Uz neliela grāvīša pašas augšējās malas guļ divi kritušie sarkanarmieši. Arī viņi guļ neapglabāti klajā laukā! Mēģinu aiz tiem grāvītī paslēpties no v��ja, bet nekustoties aukstums liekas vēl lielāks. Vai patiešām būs jāpaliek šeit, sastingušam no aukstuma, nevis kritušam no pirmās lodes, kā to biju iedomājies pirmsfrontes laikā? Tomēr laikam liktenis vēl nav noteicis man šo dienu un mirkli - pēc kādas stundas sākam kustēties. Drīz ieejam meža joslā, kurā vējš nav jūtams, un kustoties rodas sajūta, ka laikam izdzīvošu. Ne ēdis, ne gulējis, nosalis un izvārdzis, vairs nebaidos no šaušanas un sprādzieniem, viss notiekošais liekas uz mani neattiecas, viss vienaldzīgs…

Janvāra beigās aizstāvam kādu sādžu Kunjanas pilsētas tuvumā. Sarkanie uzbrūk no visām pusēm. Divīzijai atkal draud kārtējais ielenkums. Ne labajā, ne kreisajā pusē no divīzijas nekādas citas karaspēka daļas nav sastopamas, tāpēc sarkanie viegli mūs apiet. Lai divīzija ar mazākiem zaudējumiem varētu atkāpties, manam bataljonam ir uzbrūkošie sarkanie jāatspiež. Uzbrūkam ķēdē. Priekšā uz ceļa sarkano masas: mašīnas, kājnieki. Viņi mūsu uzbrukumu nav gaidījuši, tāpēc atkāpjas, atstājot daudzus kritušos. Priekšā pa labi uz kalna viņi cenšas uzstādīt lielgabalus, bet mūsu uguns to viņiem neļauj darīt, un arī tie atkāpjas.

Vēroju kaprāli Egli. Viņš, redzot priekšā sarkano lielgabalu apkalpes, lielās dusmās un lielā ātrumā šauj lielgabalu virzienā un kliedz: "krievs, krievs!". Laikam tādam jābūt "riktīgam" karavīram. Man tādu dusmu un uzbudinājuma nav. Viss vienaldzīgs, un notiekošais liekas it kā nemaz uz mani neattiecas. Arī patronas jau izbeigušās, tā ka nekādu varonību šeit nodemonstrēt nevaru un arī negribu. Arī šauteni varu pamest, jo vēlāk, ja izdzīvošu, varēšu atrast. Tādas mantas šeit daudz kur mētājas, bet grūtāk atrast patronas.

Kādus 0,5 km esam sarkanos atspieduši. Tā karojot ir pienācis mijkrēslis. Divīzija laikam sādžu ir atstājusi. Arī mēs tai sekojam. Mūsu kritušie atkal paliek uz lauka… Tādi laikam ir nezināmo karavīru kapi.

Februāra vidū divīzija kārtējo reizi laužas ārā no ielenkuma. Mana grupa tiek nozīmēta priekšgrupā. Kad mani vīri ir nogājuši dažus kilometrus, sākas intensīva apšaude - divus vīrus es esmu izsūtījis uz priekšu. Pēc kādiem 50 metriem eju arī es. Aiz manis ar intervāliem iet mani pārējie vīri. Kādu manu vīru ievaino vaigā, kurš stipri asiņo. Esmu apstājies aiz kravas mašīnas. Stāvu ar muguru pret vietu, kur beidzas kabīne un sākas kravas kaste. Šeit, liekas, ir vislabākais aizsegs, jo lodes spindz kā bites spietojot. Krīt slapjš sniegs. Šāvējus neredzu. Aizmugurē kaut kas nobukšķ. Neticu savām acīm. No kravas mašīnas un mana aizsega nekas nav palicis, tikai rāmis un kaut kas no motora. Bet man nav ne skrambas! Mašīnas atliekas redzamas vairākus metrus uz priekšu. Kārtējo reizi Liktenis vai Dievs ir stāvējis man klāt! Divīzija ir novirzījusies no ceļa pa labi, kur redzama meža mala. Arī mēs pāri klajam laukam ejam uz to pusi. Drīz apšaude beidzas. Kad nonākam mežmalā, esam divīzijas kolonnas pašās beigās. Manā grupā ir tikai viens viegli vaigā ievainots vīrs.

Pievakarē mēs esam nonākuši Cugenes ciema Landekas pilsētas tuvumā. Vai ciemā ir sarkanie, to mēs nezinām. Apkārt ciematam plešas uzarti tīrumi. Aiz tiem ir mežs, pa kuru virzoties, ciematu aplencam. Izejot no meža, esam ielenkuši kādus 25 sarkanarmiešus. Tātad iekšā ciemā ir vācieši.

lelenktie vīri izrādās poļi sarkanarmiešu tērpos. Viņi ļoti nobijušies stāv rokas pacēluši. Saku viņiem krieviski, lai nebaidās, jo viss būs labi, lai gan pats nezinu, kas šeit var būt labs. leraugu kādu otrās grupas vīru, kurš ar pistoli lielās dusmās un lamājoties šauj šiem nelaimīgajiem tieši krūtīs. Mēģinu viņu apturēt, paraujot aiz rokas. Šāvējs strauji pagriežas, pieliek pistoli man pie krūtīm, bet pēdējā mirklī laikam mani pazīst. Viņš manus iebildumus neklausa un turpina slepkavošanu. Šāda izrīkošanās manam prātam ir neaptverama, ļoti nepatīkama un ilgstoši nomācoša. Vienīgi varu būt laimīgs, ka mani viņš atpazina, laikam pēc brillēm.

Drēbes mums ir netīras, to krāsa ir nenosakāma un degošo māju atblāzmā viss krāsojas iesarkans. Grūti pateikt, kurš ir brūns, kurš zilganpelēks.

[grifrift]

NOSTRADAMA ORDENIS

Gerhards Traumbergs – Nostradama ordeņa mestrs, sēdēja uz grīdas savos greznajos tempļa apartamentos. Muguru atspiedis pret sienu, viņš tukšām acīm vērās mirgojošajos ekrānos, kuri klāja visu telpas pretējo pusi. Elpa bija smaga, deniņos klauvēja. Auksto sviedru lāses saplūda ar asarām un pilēja uz pulēta granīta grīdas. Trīcošajās plaukstās Gerhards bija sažņaudzis retu Colt Python revolveri. Viņš vairs negribēja karot. Cīņa bija galā. Lode tika taupīta sev pašam. Tā pacietīgi gaidīja savu īsto mirkli, kad pamest ērto pistoles cilindra aptveri un doties visu iznīcinošajā lidojumā.

“Kā tas notika? Kā mēs nonācām pie šīs apokalipses?”

Domas, asas kā metāla dzelkšņi urbās Traumberga pārkarsušajās smadzenēs. Pēkšņi ārā atskanēja kliedzieni un šāvieniem līdzīgas skaņas. Gerhards satrūkās. Lejā bija dzirdami soļi. Pārdomu, nožēlas un atmiņu laiks bija iztecējis. Brīdī, kad atvērās istabas durvis, vārdu ņēma Colt Python. Šāviena troksnis vēl ilgi atbalsojās akmens ēkas neskaitāmajos kabinetos…

***

Krēsloja. Saule, blāva kā nebrīvē audzētas vistas olas dzeltenums, spraucās cauri radioaktīvo pelnu dūmakai. Tās slīpie, vārgie stari nespēja uzsildīt aukstās marmora drupas. Šo sabrukušo likuma un kārtības simbolu atlūzas meta spocīgas ēnas. Pat vienacainā Moreno banda šeit nejutās savā ādā. Īpaši ņemot vērā, ka šī nebija viņu teritorija. Vairāki tumši stāvi gāzmaskās rušinājās akmeņu kaudzē, ik pa laikam uzmetot bažīgu skatu apkārtnei.

“Tinamies! Izskatās, ka te viss ir pārmeklēts,”

dobjā, gāzmaskas izkropļotā balsī noskaldīja Moreno.

“Pagaidiet, bos, te kaut kas ir!”

iesaucās viens no rokaspuišiem. Viņš turēja sarūsējušu metāla kārbu. Atvēris to, Moreno izplūda visnetīrāko lamu vārdu tirādē, skaidri paužot vilšanos.

“Sasodītā grāmata!”

Viņš atvēzējās, lai aizmestu prom tikko iegūto atradumu. Tieši tad, kā jau impulsīviem cilvēkiem raksturīgi, viņa dusmas apsīka un neveiksmīgais marodieris mainīja domas.

“Labs ir, aizvedīšu vecajam Pablo. Viņš prot lasīt. Kas zina, varbūt saburtos kaut ko nodeŗīgu,”

pats sev noburkšķēja Moreno un deva signālu visiem doties projām.

Adrianu Abreu

Ordeņa padomnieka memuāri

Visspilgtākās atmiņas, kas mani piemeklē dzīves gājuma beigās ir no bērnības. Tā jau veciem krabjiem ierasta kaite – pagājusī nedēļa ir tīta miglā, toties zēna dienu notikumi – kā uz delnas. Tomēr, taupot pacietīgā lasītāja laiku (ja šos pierakstus vispār kāds lasīs), ķeršos uzreiz pie pusaudža gadiem. Vien piebildīšu, lai nemaldinātu lasītāju, ka man nāksies šad un tad  iegremdēties vēl senāku dienu notikumos. Padevīgi lūdzu piedošanu par to. Citādi daudzu lietu cēloņsakarības jums netaptu skaidras. Jo tieši skaidŗība un patiesība ir manas vienīgās mūzas, rakstot šo darbu. Šī ir mana grēksūdze, ja vēlaties.

Atgriezīsimies gan pie manām tīņa dienām. Mani vecāki bija no strādnieku kastas. Ļoti likumpaklausīgi cilvēki. Jau no bērna kājas viņi mani audzināja ar domu, ka man jākļūst par inženieri. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, sacīšu, ka man izdevās viņu sapni piepildīt ar uzviju. Taču sāku es savu ceļu uz panākumiem rūpnīcā, strādājot savas noteiktās 6 darba stundas dienā par sava tēva, ražošanas līnijas operatora, palīgu. Darbs nebija grūts, bet monotons un garlaicīgs. Mašīnu attīstība bija sasniegusi tādu līmeni, ka cilvēku iejaukšanās to darbā gandrīz vairs nebija nepieciešama. Brīžiem pat šķita, ka mēs patērējam darba laiku bezjēdzīgi. Taču likums bija likums. Ja Ordenis noteica, ka strādnieka darba slodze ir 6 stundas, tad tam bija savi iemesli. Vismaz mēs ar tēvu tam svēti ticējām. Dzīvojām pieticīgi, taču trūkumu necietām. Papildus bonusus mums deva arī ģimenes izcilais sociālais reitings. Nekavējām darbu, mums nebija neviena aizrādījuma, izvairījāmies no sliktām kompānijām. Māte, kāda inženiera kalpotāja, bieži man stāstīja par viņa pārtikušo dzīvi, cenšoties mani motivēt neslinkot un mācīties. Inženiera sociālajam reitingam, salīdzinot ar strādnieku, tika piemērots 3 reizes lielāks koeficients. Tas nozīmējā 3 reiz vairāk labumu, lielāku dzīvokli, mazāk darba stundu, plašākas izklaides iespējas, tiesības uz kalpotāju no strādnieku klases un vēl daudz ko citu. Jāsaka, ka es nebiju kārs uz mantām. Vairāk mani aizrāva zināšanas, mans slepenais sapnis bija kļūt par mūku. Es vēlējos iepazīties ar Gerhardu Traumbergu, uzzināt noslēpumus, kurus glabā Nostradams. Tiecos izprast pasaules lietu kārtību, būt progresa avangardā. Ceļš uz ordeņa Olimpu bija tāls. Vienīgais veids, kā to sasniegt – uzkāpt pa sociālajām trepēm no pašas apakšas līdz augšai.

Pirmais pakāpiens saskanēja ar manas mammas ekspektācijām - man bija jākļūst par inženieri. Kopīgs mērķis saliedēja mūsu ģimeni. Mēs kļuvām vēl centīgāki un piesardzīgāki. Nevēlējāmies dot nevienu ieganstu visuredzošajiem un dzirdošajiem sargiem atņemt mums reitinga punktus. Patiesībā nevienam nebija skaidrs precīzs algoritms, pēc kura vadās Nostradams. Varbūt vienīgi pašam Gerhardam. Toties visi zināja – katru gadu svinīgā ceremonijā Nostradams izvelas 10% spējīgāko cilvēku no katras kastas un viņus paaugstina. Savukārt, 10% mazāk spējīgo nokāpj par vienu līmeni zemāk. Teorētiski pastāvēja iespēja 3 gadu laikā no strādnieka kļūt par mūku un otrādi, tomēr šādi gadījumi bija ļoti reti. Ordenis šos piemērus plaši izmantoja savā propagandā, radot iespaidu, ka katram ir iespēja izsisties. Parasti gan cilvēkam neizdevās izdarīt vairāk par vienu pakāpienu hierarhijā. Iespējams, ka lielu lomu šeit spēlēja vide, kurā indivīds ir uzaudzis. Visu bērnību pavadot starp strādniekiem, bija grūti, gandrīz neiespējami iegūt zināšanas, prasmes un mentalitāti, kura būtu nepieciešama mūkam. Katrā ziņā, pilsoņiem nebija nopietna pamata nezuticēties šiem sociālajiem liftiem. Personiskais privātums jau sen bija aizmirsts jēdziens. Jebkurš pilsonis bija kā uz delnas. Katrs solis, katrs šķaudiens tika uzskaitīts un glabājās Nostradama datu bāzē. Mašīnai vien atlika izvēlēties gada veiksminiekus un gada zaudētājus. Bez šaubām, sistēma nebija perfekta (vai tāda vispār kādreiz būs?), taču sākotnēji tā darbojās. Ļaudis tiešām redzēja, ka uz augšu tiek labākie. Visi cerēja, ka, ja ne viņiem pašiem, tad bērniem būs gaišāka nākotne. Jāpiezīmē gan viens būtisks mīnuss. Kāda sabiedības locekļa pārcelšana uz citu slāni faktiski izjauca ģimeni. Kontakti starp dažādu kastu pārstāvjiem tika nosodīti. Piemēram, strādnieks nedrīkstēja būt oficiālā laulībā ar sargu, mūku vai inženieri. Līdz ar statusa maiņu, personai sākās jauna dzīve. Mainījās viss – gan dzīvesvieta, gan profesija, gan paziņu loks. Visi tilti bija jāsadedzina. Vecais dzīvesveids jāatstāj pagātnē un jaaizmirst. Tā bija vieglāk.

Atgriezīsimies pie manas necilās personas. Lai negarlaikotu jūs, es izlaidīšu dažus savas dzīves un karjeras līkločus. Vien piefiksēšu faktu, ka kļuvu par vienu no tiem nedaudzajiem, kam izdevās kļūt par mūku, piedzimstot strādnieku ģimenē. Arī mani vecāki bija izkalpojušies līdz sargu jeb bruņinieku kārtai. Neskatoties uz to, ka apstākļu spiesti bijām atsvešinājušies, mēs tomēr sekojām viens otra gaitām un organizējām retas, diskrētas tikšanās. Nekad es nebiju redzējis viņus tik laimīgus un sajūsminātus kā svētās iesvētīšanas ceremonijas laikā. Māte pat apraudājās holokameras priekšā, par ko dabūja savu pirmo sodu sociālajā reitingā. Publiskas asaras bruņiniekiem bija nepiedienīga uzvedība. Tā vai citādi, bet man izdevās iekāpt pirmā vagona pēdējās durvīs. Tas bija ļoti svarīgs sasniegums. Brīdī, kad pats Ordeņa mestrs Gerhards nosauca manu vārdu un roboti-manipulatori implantēja Nostradama nanočipu manās smadzenēs, es no laimes staroju kā radioaktīvais plutonijs. Biju kļuvis par augstākās sabiedrības kastas pārstāvi. Viens no 50 tūkstošiem mūku. Tikai 1 procenta simtdaļa pasaules iedzīvotāju ietilpa šajā grupā. Mans sapnis piepildījās, taču priekšā pavērās jauni apvāršņi. No mūka-noviča līdz padomniekam vēl bija ceļš ejams. Noviča gaitās, es kāri apguvu visu, ko mūkam pienākas zināt. Kaut arī mana pieeja Nostradama sistēmai bija stipri limitēta (Ordenis centās dozēt informācijas apjomu), es tomēr ieguvu propagandas neizpušķotos datu fragmentus par Ordeņa tapšanas aizkulisēm.

Mēģināšu savu literāro spēju robežās pavērt Jums noslēpumainības plīvuru.

Līdzīgi kā seno tautu mītos par visuma rašanos, arī Ordeņa dzimšanā ir vainojams haoss. Visa pasaules vēsture ir svārsts, kas šūpojas virzoties no haosa uz diktatūru un atpakaļ. Vien acumirkli tas uzkavējas vidusceļā starp abiem pretpoliem, ļaujot cilvēcei ievilkt elpu un izbaudīt ziedu laikus. Tad atkal dodas savā nepielūdzamajā lidojumā. Nav mūsu spēkos šo svārstu apturēt vai mainīt tā gaitu. Maksimums, ko varam – uz īsu brīdi to palēnināt, bet šī uzdrīkstēšanās maksā savu cenu. Svārsts vēl strajuāk, vēl mērķtiecīgāk tieksies pretī savam dialektiskajam mērķim, sagraujot savā ceļā kultūras, tautas un civilizācijas. Tagad es to saprotu. Lai nu kā, šis diktatūras tēvs – haoss bija pamatīgi iecirtis savas ķetnas mūsu planētā. Kā jau jebkurai kompleksai parādībai, arī tā laika krīzei nav iespējams nosaukt tikai vienu iemeslu. Tā bija daudzu jo daudzu faktoru, apstākļu, sakritību un negadījumu kopums, kas vienā brīdī sasniedza kritisko masu. Tomēr, ja man būtu jāmin kāds viens pamatojums – es izceltu tā laika ekonomiskās formācijas – kapitālisma sabrukumu. Epidēmijas un citi kataklizmi vien darbojās kā katalizators. Tobrīd pasaule vēl bija fragmentēta politiskajās valstīs. Šis dalījums gan bija kļuvis visnotaļ formāls. Valsts kā institūcija strauji izsmēla savu potenciālu un reputāciju. Aizvien lielāku lomu spēlēja kapitāls – un tam, kā teica klasiķi, robežu nav. Valstsvīri vēl centās piesegties ar nacionālisma retoriku, taču viņiem ticēja aizvien mazāk. Parlamentārā demokrātija savu laiku bija nokalpojusi. 21. gadsimta tehnoloģiju pasauli vairs nebija iespējams pārvaldīt ar 19. gadsimta metodēm. Politiķi to nesaprata, viņi turpināja rīkot savas absurdās vēlēšanu izrādes, nemanot kā vietu varas pjedestālā klusi ieņem korporācijas. Sākotnēji tās nebija pietiekami varenas. Tās negribīgi samierinājās ar savu otrā plāna lomu, kaut gan dažas bija kļuvušas vērtīgākas un ietekmīgākas par daudzām valstīm. Status quo formāli netika izjaukts līdz valstis kļuva pagalam vājas. Ņemot dalību politisko klaunu cīņās, korporācijas sajuta asiņu garšu. Izslēgt kādas partijas kandidātu no mediju telpas, ietekmēt miljardu cilvēku domas, nomelnot, dezinformēt, manipulēt. Apetīte rodas ēdot. 

Kad valstis sevi bija pilnībā diskreditējušas, gandrīz uzsākot 3. Pasaules karu, korporācijas nometa maskas un izmantoja savu iespēju uz visiem 100%. Fakts, ka politiķi rībināja kara bungas to pašu korporāciju interesēs, tika veiksmīgi paslaucīts zem tepiķa. Korporācijas sevi pretnostatīja valstīm, izmantojot plašo propagandas instrumentu klāstu. Visi valstsvīri un ierēdņi tikai nomelnoti kā neganti liekēži (ne bez pamata). Šī birokrātijas blīve starp algotiem darbiniekiem un kapitālu tika pasludināta par nevajadzīgu, kaitīgu. Korporācijas noslēdza slepenu karteli savā starpā, faktiski izveidojot globālu monopolu, kurš aptvēra visas kritiskās tautsaimniecības nozares. Tās ieguva savā pusē arī specdienestus un armijas. Apvienojot spēkus tās izstrādāja jaunu kvantu superdatoru, kurš spēja glabāt un apstrādāt tik lielu datu apjomu, ka ar tā palīdzību varēja pacelt sabiedrības kontroli vēl nebijušos augstumos. Pateicoties datora spējai modelēt neticami precīzas nākotnes prognozes, to nokristīja par godu slavenam fraču aptiekāram un pareģotājam – par Nostradamu.

Tauta pati metās šīs superkorporācijas krampjaini ciešajos apskāvienos. Cilvēki bija noguruši no ciešanām, nestabilitātes, bezdarba un tukšajiem solījumiem. Ekonomika bija depresijā, plīsa uzkrāto parādu,  pārvērtētā akciju tirgus burbulis. Milzīgā inflācija noveda piet tā, ka darījumos sāka cirkulēt sen aizmirstais zelts, netika smādēts arī barters. Korporācija piedāvāja alternatīvu – stabilitāti, kārtību, mieru un nosacītu pārticību. Viss ko tā prasīja pretī – būt lojālam, paklausīgam un zināt savu vietu. Nav dārga cena, vai ne? Laika gaitā korporācija apauga ar mitoloģiju un rituāliem. Tā pārtapa par kvazireliģiozu, globālai sektai līdzīgu veidojumu – Nostradama Ordeni. Par tā guru jeb mestru kļuva Gerhards Traumbergs – Nostradama galvenais izstrādātājs un karteļa līdzīpašnieks. Pārējie korporācijas īpašnieki un menedžments kļuva par īpaši priviliģētu kastu - mūkiem. Viņi uzņēmās izaicinājumu – uzbūvēt jaunu sociālo piramīdu, kurā ieņemtu virsotni, bet pašā smailē novietotu visuredzošo aci – Nostradamu.

Daži domātāji uzskata, ka laiks iet pa spirāli. Tā ir pārak vienkārša, lineāra formula, lai būtu pilnībā patiesa, taču tajā ir savs zinību grauds. Mūki saskārās ar nopietnu problēmu. Nauda kā ekonomikas un sabiedrības regulators vairs neeksistēja. Totāla monopola situācijā, kad vairs nebija pieejami jauni noieta tirgi, un ražošana sasniedza jaunas automatizācijas virsotnes, peļņas norma nokritās līdz nullei. Svētais, visaptverošais “profit” – katra biznesmeņa alfa un omega, tika gāzts no postamenta. Vecajā formācijā Ordenim nāktos darīt absurdas lietas, lai vismaz kaut cik iekustinātu ekonomiku – pašam maksāt bezdarbniekiem pabalstu, par kuru viņi iepirktu tā paša Ordeņa preces. Apburtais loks. Bija nepieciešami citi principi, stūrakmeņi, kas noteiktu lietu kārtību. Traumbergs ar saviem palīgiem diennaktīm sēdēja pie Nostradama ekrāniem, izspēlējot dažādus socioekonomiskās attīstības modeļus, līdz beidzot apjauta, ka tikai radikāli lēmumi spēs glābt pasauli no pilnīga sabrukuma. Tā tika radīta jaunā stratifikācijas sistēma, balstīta uz cilvēku neekonomisku piespiešanu. Brīnišķīgā jaunā pasule bija dzimusi. Tās filosofiju var raksturot dažādi – neofeodālisms, varnas sistēma, modernais neoplatonisms, Akvīnas Toma hierarhijas mūsdienu adaptācija u.c. Visi šie jēdzieni ir pietiekami patiesi un lielos vilcienos atspoguļo šo formāciju. Kā jau mineju – piramīdas augšgalā bija Nostradams (kā viduslaiku baznīcas dieva reinkarnācija). Mašīna bija Dievs un Dievs bija mašīna. Tad sekoja ordeņa mūki – jaunās kārtības priesteri un ideologi. Nākamā kasta pēc ietekmes un privilēģijām bija Ordeņa sargi jeb bruņinieki - policija, kas izsekoja un apspieda jebkuru noziegumu un protestu. Tos balstīja inženieri (zema un vidēja līmeņa vadītāji, skolotāji, ārsti, arhitekti). Visbeidzot pašā piramīdas pamatā atradās strādnieki – mašīnu operatori, palīgi, citu mazkvalificēto darbu veicēji. Katrai kastai bija jāievēro sociālā distance no pārējām (atsevišķi kvartāli, holoteātri, ēdnīcas katram slānim). Produktu un citu labumu sadale notika, balstoties uz sociālā reitinga koeficientiem. Sākotnēji tie neatšķīrās pārāk drastiski. Ja strādnieka koeficients bija 1, tad mūks saņēma vien 20 reizes vairāk. Tolaik vēl jaunā vara vēl nejutās stabili un piesargājās no tautas dusmām. Taču manā laikā šis ieeļļotais mehānisms pārstāja darboties kā iepriekš. 

Viss notika ļoti strauji un gāzās virsū kā lavīna. Kamēr gremdējos arhīvos, mūku rindās sāka briest ķecerīgas idejas. Pienāca diena, kad arī es sajutu gaisā spriedzi. Sāku novērot, ka mūki ir sadalījušies divās nometnēs. Tām pat bija savi apzīmējumi – “Gerhardisti” un “Jaunā plūsma”. Klusi čuksti, slepenas sanāksmes, pat publiski apvainojumi. Šķietami vienotais un nedalāmais Ordenis bija sašķēlies un mani tas ieintriģēja. Īpaši ņemot vērā, ka burtiski vakar biju sargs, kura pienākums bija šādas lietas citos slāņos kontrolēt un apspiest (protams, uz mūkiem manas pilnvaras neattiecās). Pamazām man izdevās izprast abu nometņu ideoloģiskās atšķirības. Gerhardisti bija par esošo lietu kārtību – tie bija vecie mūki, kuri piedalījās tās izstrādē. Viņi nevēlējās mainīt to, kas pietiekami labi darbojas. Taču “Jaunās plūsmas” pārstāvji bija lielākoties karjeristi, kas līdzīgi man uzkalpojās un izcīnīja savu vietu. Viņus mocīja ambīcijas, alkas pēc aizvien jaunām privilēģijām, vēlme kā minimums nosargāt, iecementēt savu vietu un nodot to mantojumā bērniem. Statistika liecināja, ka visbiežāk tika pazemināti tieši jaunpienācēji. Dažiem paveicās un viņi pēc gada atkal nokļuva kārotajās mūku rindās. Taču kopumā šāda lietu kārtība viņus nekādi neapmierināja. Es gan biju stingri izlēmis, ka gadījumā, ja pienāks stunda X, es cīnīšos par Traumbergu. Mans respekts pret viņa ģēniju un autoritāti atsvēra visus iespējamos bonusus, kuri man bija mazsvarīgi.

Man kā novicim nebija iespēju bieži tikties ar Ordeņa mestru, tomēr pat es biju ievērojis, ka viņš kādā brīdī bija sācis svārstīties. Sajutis, ka tronis šūpojas, viņš galu galā nolēma piekāpties Jaunās plūsmas prasībām. Formāli tas bija kompromiss – no dažiem punktiem Jaunplūsmieši atteicās. Taču galveno viņi panāca – Nostradama mūki oficiāli kļuva par 100% izredzēto kastu – vairs neviens sargs nedrīkstēja kāpt Ordeņa templī. Par mūkiem varēja tapt iesvētīti tikai mūku pēcnācēji. Lieki teikt, ka šis lēmums satricināja piramīdu līdz pašiem pamatiem. Situāciju saasināja tas, ka jaunie likumi visvairāk skāra sargu intereses. Kareivjus, kuru uzdevums bija sargāt likumu un kārtību. Viņu rokās bija koncentrēta liela vara, Ordenis to nedrīkstēja ignorēt. Mums izdevās atpirkties, paaugstinot viņu sociālos koeficientus. Bet neapmierinātība nepazuda, tā gruzdēja kā ogles, kuras gatavas jebkurā brīdī atkal uzliesmot.

Tikmēr es no noviča pārtapu par pilntiesīgu mūku. Mana prāta spējas bija nobriedušas. Es sāku apjaust, ka pasaule, kuras kārtība man bērnībā likās nesatricināma, nebūt tāda nav. Ar Nostradama čipa palīdzību es analizēju dažādus rādītājus un nonācu pie secinājuma, ka sabiedrību sāk pārņemt stagnācija un atsevišķās jomās pat regress. Kamēr mūki iegrima izlaidībā, izpriecās un savstarpējos ķīviņos, galvu pacēla pārējās kastas. Tās pieprasīja arī sev kādu kripatu no mūku koeficientiem, kas tika regulāri negausīgi paaugstināti uz pārējo rēķina.

Pamazām visas kastas iekapsulējās. 10% likums tika anulēts un aizmirsts. Turklāt, katra sociālā grupa sāka ar medicīnas inženieru palīdzību koriģēt savus un plānoto bērnu gēnus, lai uzlabotu organismu atbilstoši profesijai. Ja strādnieki vēlējās bērnus ar lielāku fizisko spēku un izturību, tad mūki savām atvasēm cēla intelekta līmeni. Cilvēce pārstāja būt vienota homo sapiens pasuga. Man radās bažas, ka mēs atkārtojam senās Indijas likteni. Viena no senākajām civilizācijām ar bagātu kultūru un zinātni degradēja līdz tam, ka vairākus gadsimtus to kontrolēja un paverdzināja bariņš eiropiešu. Ne pēdējo lomu šajā apkaunojumā, manuprāt, nospēlēja varnu sistēma, kas iekonservēja un sadrumstaloja sabiedrību, apturēja progresu. Mēs kāpām uz tā paša grābekļa. Šaubas un pārdomas gan neietekmēja manu karjeru. Es godīgi pildīju savus pienākumus, kalpoju Ordenim. Stiprināju tā ideoloģiju un plānoju kastu ikdienas dzīvi. Savus prātojumus es paturēju pie sevis, pievēršoties tiem vien neskaitāmajās bezmiega naktīs. Man izdevās izkalpoties tiktāl, ka Gerhards Traumbergs iecēla mani par vienu no saviem 12 padomniekiem. Ap to laiku sociālā spriedze bija sasniegusi apogeju. Mēs zinājām, ka bruņinieki plāno apvērsumu. Savu mērķu labā, viņi pārkāpa kastu barjeru un sazvērējās ar daļu no inženieriem. Pat strādnieki sāka dumpoties, organizēt protestus, izmantojot sargu novērsto uzmanību.

Pretrunas, kas plosīja sabiedrību, ietekmēja arī mani. Ar vecākiem es vairs nekontaktējos, lai netiktu apšaubīta mana lojalitāte Ordenim. Taču saprotot, ka viss iet uz krahu, es nolēmu vairs neklusēt un lūgt audienci Nostradama mestram. Personīgais liktenis mani vairs nebiedēja. Es mocījos no bezdarbības. Ja mestram mani vārdi šķitīs pārlieku zaimojoši, ja viņš apsūdzēs mani, ka esmu zaudējis ticību.. Lai! Esmu gatavs izciest sodu, vismaz būšu izteicis savus apvērsumus.

Gerhards pieņēma mani savā svētnīcā – Nostradama galvenās vadības pults telpā. Savulaik es to uztvertu kā necerētu pagodinājumu, bet pašreizējos apstākļos tā drīzāk bija ceremoniju mešana pie malas. Kādreiz tik valdonīgais Traumbergs tagad bija vecs, bēdu sagrauzts vīrs. Viņa tērps saburzīts, plakstiņi drebēja. Tas arī saprotams. Šis viennozīmīgi neordinārais cilvēks piedzīvoja sava “bērna” bojāeju. Viņa radītā sabiedrības iekārta nodzīvoja vien dažas paaudzes.

“Jūsu svētība,”

es beidzot pārtraucu neizturami smago klusumu,

“vai ir vēl atlikuši kādi mierīgie scenāriji?”

Gerhards vien pašūpoja galvu un nomurmināja:

“Nē, Adrianu. Nostradams tomēr nav visvarens, lai kā arī man to gribētos. Ir atlikuši vien sliktie un katastrofālie varianti. Pat nevēlos tos analizēt.. situācija ir izgājusi no kontroles..”

“Jūsu svētība…”

“Sasodīts! Met tak pie joda tos titulus. Es tev šobrīd atgādinu svēto?”

Tik pēkšņi eksplodējušais vadonis ar sarkanām acīm un izspūrušajiem matiem drīzāk līdzinājās trakajam vai pašam velnam.

“Khm, Traumberga kungs, vēlos tikai teikt, ka jums nav ko sev pārmest – rīkojāties pareizi. Neviena sistēma nav mūžīga. Vairākas paaudzes jums izdevās pasargāt pasauli no bezdibeņa, nodrošināt mieru. Tas tomēr ir kaut kā vērts.”

“Khe.., he, he, he!”

Skumjie, rejošie, vecišķi-sarkastiskie smiekli mani abstulbināja.

“Tu rūgti maldies. Pieļauju, ka būsi ievērojis slepenu failu mapi, kurai pat tev, Ordeņa padomniekam,  nav piekļuves?”

Apstiprinoši palocīju galvu.

“Lūk, tur, mans draugs, glabājas patiesība, kas apgāž tevis teikto. Mums bija konceptuāli alternatīvs attīstības vektors. Jā, tas prasītu lielāku piepūli, cīņu, revolucionāras pārmaiņas. Taču arī rezultāts būtu progresīvāks, ilgtspējīgāks. Tam bija viens liels mīnuss – man un korporācijas līdzīpašniekiem tur nebūtu tik ekskluzīva loma. Es biju pārāk varaskārs un gļēvs. Baidījos no korporācijas biedru dusmām un atriebības – viņi man nepiedotu savu pozīciju zaudēšanu.  Man bija cita iespēja, kuru neizmantoju -  balstīties uz, plašākiem sabiedrības slāņiem – strādniekiem, inženieriem… Šaubu nav, tas būtu riskanti, Nostradams kalkulēja izdošanās varbūtību ap  67%..”

“Oho!”

es nenoturējos,

“tagad mēs balstāmies uz daudz “šķidrākām” prognozēm.”

“Tev taisnība, laiki mainās.. es beidzot esmu godīgs pret sevi. Pats nevēlējos spert šo soli. Nosacīti vājas izredzes, korporācijas pretestība – tās ir atrunas, lai nomierinātu sirdsapziņu. Taisnība tāda, ka mēs atradāmies epohālu krustceļu priekšā, bet neizmantojām vēstures doto iespēju. Netici Ordeņa arhīviem, arī tie ir “pieķemmēti”. Ne visi bija gatavi pieņemt mūsu kārtību. Es pielietoju varu, autoritāti, Nostradamu, lai izsekotu, apspiestu opozīciju. Rezultātā ievedu visus strupceļā. Progresa vietā es izvēlējos barbarismu. Modernu, maskētu ar skaistām dekorācijām, bet tomēr barbarismu. Droši slēdzies klāt un apskaties pats. Šiem failiem tu vari piekļūt tikai no manas pults, tavs čips te nederēs. Es vairs nespēju viens pats nest šo nastu…”

Tajā brīdī sāka aurot signalizācija un virs durvīm iemirgojās sarkana gaisma. Telpā ieskrēja vairāki padomnieki un aicināja mūs steidzami evakuēties. Templis esot gandŗīz aplenkts. Gerhards kategoriski atteicās. Viņš aizbildinājās ar to, ka nolēmis ievadīt Nostradama pasiznīcināšanās komandu un palikt savā postenī līdz galam. Vispārīgā juceklī un panikā katrs rūpējās par sevi, neviens pat necentās Gerhardu atrunāt. Vienīgi es izrādīju vēlmi palikt kopā ar mestru, taču viņš nikni aizdzina mani projām, dodot pēdējo uzdevumu – aprakstīt ordeņa vēsturi, tā bojāeju. Traumberga pavēlei es nespēju pretoties un devos kopā ar pārējiem meklēt glābiņu.

Atspoguļot vakhanāliju, kas notika tālāk, man neceļas roka. Sirds sažņaudzas sāpēs. Pateikšu vien to, ka ordeņa krišana deva starta zalvi totālam pilsoņu karam. Visi pret visiem – skarbs un nežēlīgs slaktiņš kā jau visi pilsoņu kari. Civilizācija tika ierauta gaļasmašīnā. Vēstures svārsts pārtapa par Alana Po inkvizīcijas moku asmeni, kurš centās iešķelt pēc iespējas dziļāk cilvēces miesā. Brālis nokāva brāli.  Mani vecāki tika nogalināti uzreiz – kā ordeņa padomnieka radinieki. Gerharda līķis tika saplosīts un apgānīts. Ielās plūst tādas asiņu straumes, ka ar tām varētu krāsot māju sienas. Planēta sadalījās vairākos anklāvos, kurus vada dažādu kastu bandīti. Ordenis pazuda, bet vecais, gadu desmitiem krātais stratu naids ne. Mūkus un īpaši padomniekus medī kā trakus suņus. Katru dienu es gaidu, ka mana slēptuve tiks atklāta. Brīžiem es pat ceru, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk. Savas dienas es vadu nožēlas pilnā bezcerībā, pārmetot sev aklo ticību Gerhardam un viņa ordenim. Apsūdzu sevi bezdarbībā, kad paredzēju tuvojošos vētru, bet neko nedarīju, lai to novērstu. Jā, manos spēkos nebija glābt sistēmu vai kardināli reformēt to. Taču es neizmantoju iespēju pat mēģināt izvairīties no neprāta, kas notiek tagad. Man atliek vien cerēt, ka netiks pielietoti kodolieroči. Daži desmiti raķešu glabājās ordeņa arsenālā..pat nezinu k��diem nolūkiem.

Otra lieta, kas nomoka manu prātu ir Gerharda fails, kuru nepaguvu iepazīt. Kas bija šī mistiskā alternatīva stratu sistēmai, kuru Traumbergs neuzdrošinājās atbalstīt un vadīt? Beidzamajās dienās man šķiet, ka esmu radis atbildi uz šo jautajumu. Bet es nevēlos, lasītāj, ierobežot tavu domu lidojumu ar savām, iespējams, kļūdainām teorijām. Jums, jaunajai paaudzei, būs savas atbildes. Progrsīvākas, humānākas – tādas, kuras es, kā sava laikmeta produkts, pat nespēju iztēloties. Meklējiet, meklējiet tās ar prātu, sirdi un dvēseli. Agri vai vēlu šis murgs beigsies un jums būs jābūvē jauna brīnišķīgā pasaule.

Adrianu Abreu,

bijušais Nostradama ordeņa padomnieks

2121. gada 15. marts

slepenais ordeņa bunkurs nr. 0129

[zinulapa]

SKAISTAS DĀRZA MĒBELES UN MUCU PIRTIS TAVAM PAGALMAM!

Dažāda veida kokapstrādes uzņēmumi nevar sūdzēties par pircēju trūkumu, jo kokapstrāde ir viena no populārākajām un pieprasītākajām amatniecības nozarēm visā pasaulē. Latvijā netrūkst kokapstrādes uzņēmumu, kas piedāvā daudz un dažāda veida pakalpojumus - sākot no celtniecības materiālu sagatavošanas un beidzot ar mēbelēm un koka celtnēm.

Latviešu amatieki rada tirgū konkurētspējīgu produkciju, un sev noderīgas preces varēs atrast gan tie, kuriem ir nepieciešamas koka mēbeles dārzam, gan tie, kuriem ir jāceļ jauna lapene vai pat rodas nepieciešamība pēc koka bērnu rotaļu laukuma un smilšastēm vai pat veselas pirts mucas formā.Galvenais ir atrast atbilstošu pakalpojumu sniedzēju ar kuru sadarbība raisās bez bēdu un projekts tiek realizēts par simts procentiem.

                    Ieskaties - https://vud.lv/produkti/siltumnicas/

LATVIJĀ VEIDOTAS DĀRZA MĒBELES UN BĒRNU LAUKUMIŅI. Katram no mums patīk pavadīt laiku brīvā dabā un svaigā gaisā, taču, tas ne vienmēr nozīmē to, ka ir vajadzība pamest savas mājas. Privātmāju un vasarnīcu saimnieki novērtēs iespēju pasūtīt izgatavošanai dažādas dārza mēbeles un bērnu laukumiņus, kas būs lielisks variants ne tikai ģimeniskām maltītēm un atpūtas brīžiem terasē vai dārzā, bet arī nodrošinās interesantu brīvā laika pavadīšanu bērniem. Pēc pasūtījuma radītos bērnu laukumiņus var veidot pēc klienta sirds patikas, aprīkojot gan ar šūpolēm, gan kāpšļu sienām un slīdkalniņiem. Smilšu kastes iespējams pasūtīt ar vai bez vāka. Pasūtot dārza mēbeles no koka un bērnu rotaļu laukumus, projektu ir iespējams izveidot vienu ar otru saskaņotu ne tikai krāsu, bet arī dizaina ziņā. Skaistas dārza mēbeles ir lielisks papildinājums jebkuram mājoklim.

VAI IR VAR IZNOMĀT PIRTI? Katra lauku sēta pirms tikai diviem gadu simtiem, nebija iedomājama bez pirts. Mūsdienās varam atrast pa kādam īpašumam, kur pirts ir saglabājusies vai ir izbūvēta sauna, taču, tie, kuriem nav pieeja pirtij ikdienā, ir iespējams pirti ar visu kublu iznomāt. Pirtī iešana mūsdienās kalpo kā lielisks relaksācijas un veselības uzlabošanas rituāls pēc garas darba nedēļas. Pirts un kubla noma nav tik dārga kā varētu sākumā šķist, tādēļ tā ir lieliska alternatīva ierastai atpūtai nedēļas nogalēs. Pārvietojamās pirts forma garantē ātru tās uzsilšanu. Lai pirts vienkāršais dizains nemulsinātu, varam garantēt, ka tās ir pilnībā funkcionālas.

[akkristakrista]

“Runāt par mīlestību ir grūti, jā, jo īpaši publiski. Cilvēkiem piemīt tendence savu pasauli censties pakārtot skaidri definējamiem un izskaitāmiem mērķiem; tas ir labs vairogs pret acīmredzamo patiesību, ka neviens no mums nezina, kā dzīvot pareizi un kāpēc mēs atrodam spēku pamest gultu no rīta un nenolēkt no tilta, skatoties upes straumē.”

/Žulijens Nuhums Kulibali. Kāpēc runāt par mīlestību nav stulbi? Mīlestības grāmata

[crystallinenewearth]

Kara Šalloka: Apziņa

Kas ir vispārsteidzošākais šajās Jaunajās dienās, - skaistie pārsteigumi, kurus mēs saņemam. Šodien, es saņēmu pārsteidzošu Mandalas akmeni (tas ir vairāk kā milzīgs akmens) no Sivane Gaia Gorny Izraēlā. Tam ir dots vārds “Pasaules Vienotības Mandala”(World Unity Mandala). Sinhronitāte, saņemot šo dāvanu dienā, kad es rakstu piezīmi ir patiesi perfekta. Tas ir vēstījums no Gaijas caur Sivane, ka mēs visi esam Viens. Ar notiekošajām solārajām aktivitātēm, drīzāk pastāvīgi, Gaija ir Viena ar/par mums, jo viss ir kosmoss.

Esība Jaunajā sauc pēc svinēšanas. Mēs atrodamies uz Zemes, šajā sakrālajā laikā, lai BŪTU MĪLESTĪBA un izstarotu savu Gaismu neatkarīgi no tā, kas notiek vecajā pasaulē. Mēs apņēmāmies pilnībā celties Mīlestībā, bez vilcināšanās. Mēs turpinām paplašināties arvien augstāk vibrācijās un apziņā, kas palīdz saskaņot visus mūsu būtnes aspektus; īpaši tur, kur joprojām esam saistīti ar veco dzīvi. Citiem vārdiem, zemākās enerģijas top saskaņotas ar augstākām enerģijām. Mēs saņemam Gaismas Kodus straumēm no augstas dimensijas Gaismas Avota, kas mūs piepilda ar Jaunu enerģiju un Jaunu esības veidu. Šo lejupielāžu saņemšanu, reizēm var sajust kā apmulsumu; mēs varam justies mazliet peldoši un nestabili; zvanīšana ausīs ir intensīvāka, un kāds var piedzīvot Vertigo un nelabumu. Nelabums rodas, kad pastāv atšķirība starp mūsu fizisko ķermeni un enerģiju, kas mūsos ieplūst. Plūsti ar to un izbaudi! Pievērs uzmanību visām dāvanām un pārmaiņām savā dzīvē un svini tās.

Mēs turpinām atrasties spēcīgā Transformācijā un lietas turpina mainīties. Nevis brīnies, kad tas viss beigsies, bet esi Šeit un Tagad, un plūsti līdz ar visu. Te nav sākuma un nav beigu. Gaismas Kodi, kurus saņemam, transformē mūsu šūnas, vecās enerģijas aizstājot ar Jaunu Gaismu, kas tajās pastāvīgi ieplūst. Atceries, ka mūsu pašu šūnas satur mūsu domas, priekšstatus un sajūtas, un no tā, tiek radīta dzīve. Ja ļaujam iet vecajam, mūsu šūnas piepildās ar Gaismu. Tas ir iespējams un tā ir mērķtiecība, paplašināties vairāk Atmodā un vairāk Vienotībā ar Dvēseli; kā Dvēselei. Ne tikai mūsu šūnas tiek nomainītas ar Jaunu enerģiju, mūsu elektriskā sistēma arī tiek kalibrēta šajā Jaunajā Gaismā. Ja tu piedzīvo `ieslīgšanu` nemierā, ej ārpus šīs `ieslīgšanas` (un visām `ieslīgšanām`), un saproti, ka tava elektriskā sistēma tiek transformēta. Tā mēs varam uzturēt augstu Gaismas frekvenci, un tas palīdzēs `nolaisties` Gaismas Ķermenim, palīdzot mums apvienoties ar un būt mūsu Dvēselei.

Gaismai kļūstot spēcīgākai, manifestējas unikālas un sakrālas pieredzes. Tu vari izsaukt savus Pavadoņus būt ar tevi, lai esi atvērts un plūsti šajā laikā. Mēs nekad neesam vieni; mums visiem vajag [izteikt] uzaicinājumu, tie no augstākām valstībām neiejauksies mūsu Brīvajā Gribā un tiem jātiek uzaicinātiem.

Zini (Sirds zināšana), ka tu esi tur, kur tieši tev jābūt un visa tava pieredze tev palīdz skaidri izšķirt, kādi ir tavi nākamie soļi. Ja tev ir šaubas un vēlies pierādījumus, apzinies, ka tas ir atsevišķā ego apgalvojums. Turi un nomierini savu atsevišķo ego, kā tu varētu [turēt] mazuli, ka tas netiek pamests; ka tas var nākt līdzi, lai būtu daļa no šī brīnumainā laika. Zini, ka tu vari tikt vadīts pārcelties uz citu vietu, [atrast] jaunu darbu/ceļu, citus cilvēkus, jaunas perspektīvas un pilnīgi jaunu pieredžu virkni. Tas tāpēc, ka nevari modernizēt apziņu bez ietekmes uz ikvienu savas dzīves aspektu. Pievērs ciešu vērību saviem sapņiem un meditācijām, tās satur vēstījumus un vadību.

Sensitivitāte un uztvere mainās uz augstāku [līmeni]. To var `tulkot` kā jūtīgumu pret ēdienu, tikpat labi, kā ķermeņa jūtīgumu. Tu vari tikt vadīts mainīt savu dietu un citas lietas savā dzīvē. Zini, ka tavam ķermenim ir vajadzīga ekstra enerģija, tāpēc, ieklausies savā ķermenī, lai vari atrasties pareizā līdzsvarā, lai tavs fiziskais ķermenis zeltu. Tas ne vienmēr nozīmē arī ēst vairāk, jo atkarībā no tā, kur tu esi enerģētiski, mazāk patiesībā var būt vairāk. Būt sensitīvam nozīmē, ka sajūti augstas enerģijas un vari piedzīvot nogurumu. Atpūties, kad tas tiek piedāvāts, un saproti, ka visa tava pieredze ir īslaicīga, tāpēc nav nepieciešams koncentrēties uz to, ko un kā tu piedzīvo..viss ir dievišķi organizēti tavai augstākajai evolūcijai. Mēs visi radām jaunus ķermeņus.

Nekas nebūs apslēpts; Patiesība atklāsies pati – indivīda, starppersonu, globālajā vai visuma līmenī. Daudz kam būs jāatklājas un tas ir akcentēts un pieejams mūsu paplašinātajai intuīcijai. `Pakļūsti zem` visiem vārdiem un apstākļiem, un redzi Patiesību. Uzticies tam, ko atrodi, pat, ja citi aizstāv to, ko viņi saprot. Sajūti Patiesību. Neviens nav spējīgs tevi piemuļķot. Tev nav vajadzīgs spriest; vienkārši vēro un zini.

Kopš, mēs turpinām attīrīties, te ir dažas lietas, ar kurām vari sev palīdzēt. Attīri visus `spīguļus` no sevis un savas apkārtnes. Turi lietas vienkārši. Ļauj iet visam, kas vairs ilgāk nerezonē, lai kas tas būtu vecajā modelī vai ieradums vai kaut kas fizisks. Tas var pat nozīmēt ļaut iet dažiem ļaudīm, kuri ir tendēti tevi noniecināt; apzināti vai neapzināti. Izkvēpini savu māju un attīri savus kristālus. Ļaujiet tikt vadītam. Pāris lietas, kas man personiski patīk ir lūkoties Saulē un sazemēšanās. Tā vietā, lai lūgtu un sūtītu Mīlestību kādam, vietai vai situācijai, esi Mīlestība un esi Gaisma. Esi Gaismas bāka, apzinies, ka tas, kas tu esi, ik brīdi izplūst ārpus enerģijas viļņu veidā. Tas ir jaunais esības veids, vairs nav saglabāšanas, fiksēšanas vai izglābšanas; tikai būšana par Mīlestību.

Ja esi fokusēts uz pagātni vai nākotni, pārnes savu uzmanību uz šo Brīdi. Viss, kas tev vajadzīgs ir šeit, šobrīd. Pagātne atklāj sevi `šeit un tagad` un nākotne tiek veidota `šeit un tagad`. Viss tiek radīts no Apziņas, ja fokusējies uz esību `šeit un tagad`, tu celies vibrācijās un apziņā, un, tas tad, `apgādā` tavas šūnas un manifestē to, kas ir tavā apziņā un šūnās. Tas prasa aiziet no cīņas un tiekšanās. Tas aicina būs pilnībā `šeit un tagad`. Paplašinoties apziņai, paplašiniet tu. Esība Dievišķajā Dienestā, nozīmē būt apzinošam katru brīdi un meditēšana ir veids kā paplašināt apziņu. Apziņa ir zināšana, ka tu esi Dievišķs un ikviens atrodas atšķirīgā zināšanas pakāpē. Kopš visas tavas domas un sajūtas atrodas tavās šūnās, vai tas nerada sajūtu, ka jāļauj iet vecajiem priekšstatiem un modeļiem, un jāļauj sev domāt un just to, ko vēlies manifestēt?

Atlaid vēlmi būt kaut kur citur nevis uz Zemes. Mājas ir tur, kur ir Sirds; Sirds ir tur, kur ir Mājas. Būt Sirdī nozīmē būt `šeit un tagad`. Tu tiec vadīts no šīs vietas. Te nav minēšanas vai cenšanās prātot, kā. Vienkārši esi šeit tagad. Tas prasa, lai tu akceptētu to, kas ir, un uzticētos Dievišķajai Kārtībai un Dievišķajam Laikam. Viss norit atbilstoši tavai apziņai. Tu nevari to `pastumt`; tomēr tu vari nodot to, kas ir. Tu vari meditēt esot vērsts uz Sirdi un arī tas paplašina apziņu. Tavā Sirdī ir trīslapu liesma, kas simbolizē tavu Sirdi, Galaktiskās Saules Sirdi un Zemes Sirdi, un tās visas ir savienotas. Vai vari sajust vai vizualizēt to? Kad esi fokusēts uz Sirdi, tu saņem Gaismu no Galaktiskās Saules caur savu Sirdi, un tad, šī Gaisma ieplūst Gaijā. No Gaijas tu saņem Gaismas Kodus, no Viņas Sirds savējā, un atpakaļ, uz Galaktiskās Saules Sirdi; viss ir Viens. Nav dalījuma. (Trīslapu liesma simbolizē arī citas lietas, kas šeit nav ietvertas.)

Ikreiz, kad esi Dabā, tu saņem Mīlestību no Gaijas un tu atgriez šo Mīlestību, rūpējoties par sevi un Viņu. Enerģija ir savstarpēja.

Ikreiz, kad tu raugies Saulē, tu saņem no Galaktiskās Saules un tu atdod atpakaļ, cienot to, kas patiesībā esi. Kad tu kaut ko mīli; vai tas būtu zieds, akmens, saulriets, persona, vieta, arī tu pats; tu izstaro Mīlestību uz Gaiju un Galaktisko Sauli caur savu Sirdi. Ikreiz, kad tu rūpējies par Zemi, tu rūpējies par sevi un tu paplašinies apziņā. Kad tu paplašinies apziņā, tu audz Apziņā un tu dali šo Gaismu un Mīlestību ar kosmosu un Gaiju. Tā tu esi Dievišķajā Dienestā ar sevi, Gaiju un kosmosu. Kad tu lūkojies zvaigznēs nakts debesīs, tu plūsti mīlestības viļņos, kas tevi paplašina. Kad tu mīloši apbrīno visus Zemes brīnumus, tu dalies Mīlestībā ar Gaiju. Vienmēr dodot, tiek saņemts. Ikreiz, kad tu rūpējies par sevi, tu rūpējies par Zemi un kosmosu; un tava apziņa paplašinās un no šejienes, visa dzīves veidojas no Mīlestības, kas esi.

Gads ir par apziņas paplašināšanu. Tu rezonēsi ar citiem, kuri ir saskaņā ar savu apziņu un tu ar viņu. Viss ir par rezonansi, bez būšanas augstāk vai zemāk par kādu. Hierarhija nāk no vecā. Tev nav vajadzīgi apzīmējumi `dvīņu liesmas`, `skolotāji` vai `studenti`, tam visam ir Viens. Ļauj sev plūst un zināt. Ļauj iet visām šaubām; visām bailēm; visam, kas atdala un esi KAS TU ESI.

Tulkojums: Kwana Mikaela (c)2016'Marts

http://www.soulsticerising.com

16 Februāris, 2016' Kara Šalloka (Kara Schallock) - (Apziņa / Consciousness)

- - -

Facebook 🔗Crystalline New Earth

🌐Instagram crystallinenewearth