agneseupp - Tumblr blog

[agneseupp]

Dievs, parūpējies par dvēseli manu, līdz Tu atsūtīsi man savu bruņinieku cēlu. Kamēr es viena, Dievs, rūpējies un sargā mani, man vairs spēka nepietiek. es gribu trausla būt. Gribu mājās būt. Es raudu Tavā priekšā šodien. Tik smagas asaras. tik smagas.Es raudu vairs ne no ego, bet gan no sirds. Es raudu no sirds, un asaras plūst lēni laukā no manas sirds. Man spēka nepietiek. Vairs ne ielomība un lepnība sāpina, bet gan sirds sāp. Un milzīga atstarpe starp šīm divām - lepnību un sirdi. Un tik ļoti man ir bail dzīvot ar sirdi. Es dzīvoju, Dievs Tu to zini, es biju reiz īsta. Tik daudz bruņas vajadzēja likt un ieročus nēsāt sev līdzi. Es tik skarža un cietsirdīga esmu alikusi. Cik daudz nežēlības manī ir. Tik ļoti bail trauslai un ievainojamai būt. Tik bail ir sirdi vaļā vēt. Vairs ne prāts sāp, bet sirds. Kā gribas būt tīrai un tik ļoti bail tādai būt. 

[agneseupp]

Man tava apskāviena trūkst. Būt Tavās spēcīgās rokās. Mana vaina, es rokas sajaucu, svešas par savām saucu. Svešās mēģināju mieru un atelpu gūt, bet svešas mieru nemāk dot.  Mana sirds pēc Tavas tiecas. Savu sirdi Tavā gribu likt.  Uz palikšanu gribu likt. Gribu palikt uz mūžiem un tik Tavai vienai būt. Tevi gribu skaut, kad mājās pārnāc. Gribu Tev vakariņas galdā klāt. Siltu ēdienu, mīlestībā gatavotu priekšā servēt. Gribu ziedoties Tev un iet līdzi, lai kur Tu ietu. Gribu uzticēties un ticēt Tev. Es par Tevi lūgties gribu Dievu. Gribu izlūgties, lai piedod mūsu grēkus. Gribu lūgties, lai vienmēr atceries, kur mājas.  Gribu Tavas mājas būt, Tavs pavards. Gribu, lai rūpējies par mani. Gribu, lai bagātības mājās nes. Gribu mīlēta būt bezgalīgi. Man tik smagi vienai būt. Man spēka nepietiek. Izglāb mani, lūdzu. Izglāb..

[agneseupp]

Ir dienas kad ir par vēlu. Bija vakardiena, kad Tev vēl bij laiks, laiks visu par labu vērst. Ir dienas, kad ir par vēlu. Un tā ir šodiena. Tev manā šodienā vietas nav. 

[agneseupp]

Neapstājies, pat ja zābaki smagi kā svins. Un sajūtas, ka pacelt kāju no zemes nevar. Tici saviem spēkiem. Ja Tu elpu vari elpu ievilkt vēl vienu, un Tavi sirdspuksti sitas, Tas vien saka, ka ceļš Tev nav galā. Ir ceļš, kas Tev vēl ejams,  Novelc zābakus smagos, atstāj tos ceļa malā. Basām kājām ejot neviens vēl nav miris.  Ir bēdas un ir cilvēki un situācijas, kas apstāties liek, Kas sirdi uz pusēm plēš un pēdējos spēkus mēģina nozagt. Atstāj visu, kas nav Tavs, kas Tevi smagu dara.  Tici saviem spēkiem. Tu esi, un Tev ir dotts daudz. Vienmēr ir izejas un ceļš ir vienmēr. Pat ja tā nav, ej uz radi savu taku, savu ceļu ko iet. 

[agneseupp]

Tavas rokas manus plecus apskāvušas cieši, Tavas lūpas manu nosalušo degungala skūpsta, un savā prātā es izpeldu kur tālu prom. Tavas lūpās mani aizved pa bērnības takām, un Tu man atgādini mājas. Cik reizē bailīgi tas ir, jo bērnība nevienmēr ir bijusi patīkama vieta būt. Tomēr tavas lūpas aizved mani tajā tīrajā, naivajā bērnībā. tavas rokas mani skauj un ko tik siltu dod. Laikam tāpēc es tik ļoti baidos tevī iekrist, jo baidos pazust. Bet tavas rokas, kad skauj manus plecus, es slīkstu tevī dziļāk. Sajust tavu siltu dvesmu uz manas ādas. cik milzīgu mieru tas dod. kā šūpuļdziesma pirms miega. Sajust tavu siltumu, tavu siltu ādu blakus, cik daud zspēka un atelpas tas dod. Viss saspringtums izgaist un ir tik viegli. Tavās rokās guļot, viss pasaules smagums kļūst kā bez svara. Tik varenas Tavas rokas.  Tik vien ko vienmēr biju lūgusi - vienu roku pāri, kas atelptu un mieru dod.

[agneseupp]

Kāpēc visas mīlestības dziesmas klausoties, Tu esi cienīgais, ko es tur dzirdu? Kāpēc visas romantiskās filmas, ko redzu, sevī izdzīvoju to visu ar Tevi? Jau gadiem, Tu manī dzīvo. Un Tu vari mani sist un dauzīt cik gribi,  Grūd mani cik tālu cien gribi,  man gribas Tavā tuvumā būt. Man vairs nesāp. sit cik stipri vēlies, no tavas rokas, pat sitiens šķiet maigs. Tik ļoti es tevi mīlu. Tās nav bailes, palikt vienai,  kas spiež paciest sāpēs, tas nav arī pašvērtējuma trūkums, kas  atļauj sevi sāpināt. Man vienkārši gribas būt Tev blakus.  man neko no Tevis nevajag, man tevi pašu vajag. sit mani cik gribi, es Tevi mīlēšu,  jo man tava roka nesāp.  tas ir viss ko varu sniegt, savu vēlmi mūžam būt tuvumā tavā. 

[agneseupp]

Ja vien Tu reiz justu, cik spēcīgi es tevi mīlējusi esmu. Gājusi cauru ugunij un ellei, lai Tavā priekšā stāvētu. Ja Tu reiz justu, cik spēcīgi es Tevi mīlējusi esmu. Arī, kad laimīga esmu bijusi, esmu gribējusi tevi līdzās. Ja vien Tu reiz zinātu, ko esmu jutusi pret Tevi. Cik daudz asaras raudātas, un cik daudz vārdi uzrakstīti par Tevi. Bet tev mani nevajadzēja. Ja vien reiz Tu zinātu, cik spēcīgi esmu mīlējusi tevi. Visa mana sirds, šos gadus tiecās pēc Tevis, pēc tava silta pleca.  Viss ko Tu sniedzi man pretī, bija auksts plecs. Viens auksts acu skatiens, un sasalis vārds. Man Tevi vajadzēja. Vajadzēja kā ziediem sauli. Un man nekad nav tevis bijis.  Un negribu es mīlestību, kas man ir pret tevi, izgaist. Bet tas ir saprātīgākais, ko es varu darīt, ir atlaist Tevi.

[agneseupp]

Tavā klēpī gribu apsēsties,  kā drošības krēslā pasēdēt, kā tēva klēpī. Uzticība mana, ka mani mīlēsi kā tēvs meitu mīl. līdz galam. Kurš gatavs atdot un darīt visu, lai  Lai viņa mazā princesīte laimīga varētu būt. Kurš sargāja no nežēlīgās pasaules, un mīlēja. Sargāja un mīlēja. Priecājās, ka es esmu, un redzēja vērtību, ka jāsargā. Tavās rokās es gribu apsegties,  Lai tavi pirkstu gali manus matus glāsta. Vēlos, lai galva mana Tavās plaukstās gulst. Lai Tavas spēcīgās rokas aptver mani un sajūtu, ka es zinu, šī vieta ir mana vieta. Dodi to acu pāri, tās brūnās acis, kas dziļi skatīties nebaidās. Tīras acis skatās otrās ilgi. Uzšauj man pa dupsi un iekod manā lūpā maigi. Glāsti manus gurnus, potītes manas meklē tumsā. Izglāsti manus atslēgas kaulus un nabu manu meklē. Pieglaud savu miesu manai miesai dziļi klāt. Apķer un manu mugurkaulu noglāsti. Gribu Tevī vienā visu atrast. Visu ko man vajaga. Jo man vajag. Bez Tevis man elpas trūkst, mans nesamais par smagu. Bez Tevis mana rītdiena mani nevilinās meklēt to. Man Tevi vajaga, man tik trauslai sanāk būt..

[agneseupp]

Ļauj man Tevi idzīvot divas diennaktis. Vien zināt kā tas būtu. Lai es varu palaist Tevi brīvu. Es gribu, lai mani jautājumi pazūd,  Un paliek brīva vieta citiem nākt. Atļauj vienu dienu mīlēt Tevi. Ļauj man vienu dienu izdzīvot Tevi. Pieredzēt kāds Tu vari būt,  Un esi aktieris un kaut vai tēlo, bet pamēģini mani mīlēt cik spēcīgi vien vari. Iztēlojies, ka tieši es esmu dieviete Tava, tavas mājas. Iztēlojies, ka esmu sieviete, kuru Tu visvairāk mīli. Vienu divas diennaktis izdzīvojam tā.  Es sieviete kaut uz diennaktīm divām vēlos būt,  Un Izjust divas diennaktis, kā tas būtu, ja.. ja būtu mīlēta no visām pusēm. Izpēlējam teātri, un izdzīvojam divas diennaktis mīlestībā, bet jautājumiem. Un pēc tam lai notiek, kas notikdams, bet mēs būsim gatavi jebkam.  Ļauj man izdzīvot dievas diennaktis ar Tevi. Un lūdzu izdzīvo savas divas un dod to mīlestību, Cik spējīgs esi mīlēt sievieti vienu.

[agneseupp]

Mans lielākais esksitenciālais jautājums vienmēr ir bijis viens. Manas esības izaicinājums lielākais, Mans galamērķis vienmēr ir bijis viens. Īsta mīlestība.  Es vienmēr ticēju, ka īsta, patiesa mīlestība eksistē. Tā vienmēr ir bijusi un vienmēr būs. Vienkārši ir. Tāda dziļa, svēta, piesātināta mīlestība. Es meklēju atbildes visur, Skrēju cilvēkos iekšā, un meklēju tur, Meklēju, un pētīju, kā citi mīl un kā mīlu es. Ko otram nozīmē mīlestību, kā otrs to izjūt sevī. Cik dziļa ir viņu mīlestība, kāda ir kapacitāte. Mani neapmarieināja.  Par seklu. Es meklēju mīlestību mākslā un emocijās. Emocijas visas izdzīvoju, izceļoju krustām šķērsām. Es iepazinu un iemācījos emociju pasauli. Izpratu to dabu. No kurienes tās nāk un kur tās paliek. Operēt ar emocijām. Bet tas par seklu man. Es zinu, ka ir kas dziļāks. Izmēģināts ir viss, bet par seklu. Neapmierina. Palieku vien es pati ar sevi. Pati sevī. Atliek, meklēt mīlestību, kas varbūt slēpjas tur. Un tad mana atbilde ieplūda manī. īsta mīlestība ir manī, tā esmu es. Es varu būt patiesa, dziļa mīlestība un es varu būt jebkas cits. Tikai sevī iekšā es varu izjust, kas ir īsta mīlestība, un to nevar iedot cits. Ja es mīlu, es mīlu un ar to man pietiek, lai zinātu, kas ir īsta un godpilna mīlestība.  Īsta mīlestība ir. es atbildēju pati sev. un tas ir tik skaisti.

Agnese Upeniece

[agneseupp]

Te nu mans kails ķermenis Tavā priekšā tiek sniegts. Pēti no visām malām. Visas šķautnes izpēti kaila ķermeņa mana. Nesteidzies, līdz redzējis Tu esi visu. Vai tās ir robežas, vai tie ir vārti? Ārpusi Tu manu redzējis esi, nāci manā dvēselē iekšā. Es uzaicinu Tevi uz kafijas tasi. Manos dzejas vārdos manu ceļu var redzēt. Iziet cauri ceļiem ko es esmu gājusi. Izjust mīlestību, kas bijusi, un sāpes, kas degušas manī. Tu visu manu dzīvi var redzēt. Autobiogrāfija. Viena cilvēka pieredzi savā eksistences ceļojumā izspēlēt. Un tu izvēlies, un tu izlem kur Tavas acis galu balā tiecas. Nu Tu mani esi redzējis visu.  Gan kailu manu ķermeni, gan atvērtu dvēseli tavā priekšā. Tu vari lemt, kādu lomu man dot. Kā mani skatīt vaigā. Tik atceries vienu, es savu lomu zinu, man tavu ticību nevajag.  Es eju savu ceļu, un Tu ej savējo. Un ja gadās, ka mums pa ceļam ir dzīvespriecīgi, mēs varam palikt  draudzēties. 

[agneseupp]

Es nekad neesmu jutusies tik droši.  Tāds ieksējs miers un zināšana, ka nezināmais ir drošākā vieta kur būt. Tad manās rokās ir viss, pašai atklāt savu ceļu. Tad ir jāizvērtē no visiem aspektiem katra debess puse, kars nākošais solis jāizvērtē, un tā ir lielākā drošība. Tu zini, ko Tu dari. Tu zii, kāpēc Tu to dari, un Tu esi neuzveicams. Tu pats ej savu ceļu, un tevi nevar ietekmēt. Cilvēkam būt. Es esmu daudz, manī dziļumos pērles gulst. Es pati celšu tās ārā. Neviens cits tās nevar atrast. Pats savas pērles meklē, nirsti sevī dziļi. Tur Tavas bagātības slēpjas. 

[agneseupp]

Es pazaudēju visu.  Zem kājām grīļojas. Pēdējais pakāpiens, kas palicis ir sapnis un ticība. Man vairs nekā vairs nav ko zadēt.  Visu Dievs no manis paņēma, vien sapni Tas ir vienīgais, kas man ir. Vien skrējiens pēc sapņa, Un mīlestība būs. Tā neizbēgama. Es nevaram aizbēgt no tā, ka smums lemts. Cien iekšējais dzīves ceļojums, kas jāizdzīvo. Ir sanis, kas neļauj apstāties, bet pakāpienu solim dod. Mērķēt un sapni un iešaut taisni centrā. Es atbrīvoju sevi no visa. Esmu es, man sapnis un iespējas. 

[agneseupp]

Kad es biju bērns, tēvs man gabāžā svarīgāko mācību deva. Kas atklāj vēl vienu patiesību par dzīvi.  Vissvētāko munīciju man ceļa somā licis.  Bet kā gan citādāk, ko gan citu mednieks var iedot pūrā, ja ne ieroci un pamācību kā tēmēt un šaut ar taisnu sirdi. Viņš man reiz teica,. Ja tev bail, tad nav jēgas dzīvot. Man mazai esot viņš bieži teica, atstājot vienu mājās, Viņš teica ar cieņu: ne no viena nebaidies,  Bise ir seifā un atslēga ir skapītī. Tik vienkārši un tik dziļi. Nebaidīties no pasaules un droši soļus spert, Un ja nepieciešams, savus kara ieročus velc ārā. Kurš uzprāsa pēc lodes, tam to dod. Kas sevi nesargā, to Dievs nesargā. Un vienīgā brīvība iespējama viet tad, kad Tu vairs nebaidies.  Agnese

[agneseupp]

Ko tad galu galā nozīmē mīlēt sevi. Godīgi, patiesi un dziļi mīlēt sevi? Iemācītoies mīlēt citus ar beznosacījuma mīlestību. Izaudzināt labo roku taisnīgumu servēt. Un atvērties mīlestībā un žēlsirdībā piedod žēlastību sniegt. Mīlēt sevi, būt godīgam pret sevi. Taisnīgam pret sevi. Mīlēt sevi ir iemācīties saskatīt savu tumšo pusi. Un sniegt pašam sev iespēju žēlastību no sevis saņemt. Ar vienu roku sevi labot, Ar otru roku sevi glāstīt un ticību dot.  Iemācīties mīlēt sevi var caur sāpju ceļu. Ja tev sit pa vienu vaigu, pagriez otru. Tas nepadara Tevi par muļķi,  Tas spēcina tevi mīlestībā. kā mīlēt līdz sāpēm, jo sāpes vairs nevairojas, bet vairojas mīlestība. Mīlēt sevi nozīmē to mīlestību, ko iemācījies sniegt citiem, it tik cik Tu esi spējīgs dot sev. Un kad Tu esi iemācījies mīlēt otru,  atliek vien to pašu mīlestību virzīt uz sevi. Un tā ir atslēga.  Cik ļoti es mīlēju citus, tik ļoti es mīlu sevi, un jo vairāk es sevi mīlu, jo vairāk es svētīta tieku. Mili savu tuvāko kā sevi pašu. Un mīsi sevi pašu kā savu tuvāko. un tur ir taisnība. patiesība ir kaut kur pa vidu. 

[agneseupp]

Skumt ir sasodīti smagi un reizē sasodīti viegli. Dzīvot dzīvi laimīgam un harmoniskam nav viegli. Jāmācas dzīves kamolus norīt. Jāmācas brūces pārsiet ar smaidu uz sejas. Būt skumjam ir viekli, darbs nav jādara ar sevi. Un tas ir smagi, jo kurš var justies viegli,  Kurš var dzīvi izgaršot, un nest, ja tā smaga šķiet. Ļauties grūsirdībai ir viegli, tā velk Tevi sevī dziļāk un dziļāk. Tā tevi ievelk visu, un bezverību dod. Un tas ir tik viegli ļauties tai. Būt laimīgam nav viegli,  Ir sevi vienmēr jāpieķer un jāaptur vienmēr, kad  kad skumjas vilina un savu “draudzīgo” plecu dod. Būt laimīgam un būs dzīves pilnam nav viegli. Un tomēr tas ir vienīgais ceļš, kā uzvarēt dzīvi un izkļūt no tās neskartam. 

[agneseupp]

Tas, kurš pateicībā iemācas dzīvot,  Tas dzīvi izpratis. Parunā ar kādu, kas ar pateicību sirdī dzīvo, Un Tu sapratīsi par ko es runāju. Un nav svara tam, kas uz galda klāts,  Bet kurš pateicīgs, ka galds ir klāts,  tas vienmēr paēdis būs. Un ja gadās, ka maltīte nav salda, ka par daudz piparu, vai rūgtuma dots,  kas iemācās ēst un izbaudīt katru garšu,  tas izsalcis nepaliks, bet vienmēr paēdis būs. Pateicība, par maltīti, kas uz dzīve galda sniegta, sāta sajūtu dod. Te es esmu savā pateicībā par galdu, kas man dots. Šodien mielasts viens, rītdien cits tiks sniegs, un es baudu abus.