aiziet

[aiziet]

No visām pusēm mūsu mēneša piedzīvojumi Norvēģijā. Protams, ka liela daļa nav iekļauta, jo labākos brīžus bija vienkārši jaizbauda! P.S. vismaz es mācēju filmēt horizontāli – tas ir daudz. –––––– From all sides our month in Norway. Of course a lot of adventures are not included, but the best moments were there to enjoy them. P.S. At least I know how to film horizontally - it's a lot :D

[aiziet]

/32.day – 1.03./

Kalni, jūs man pietrūksiet. And dear friends, I’ll miss you too.

Bet mājās atgriezties ir labi. Ieskriet atpakaļ ikdienā un turpināt daudzos piedzīvojumus. Jūs zinājāt, ka dzīvot ir ļoti forši, it īpaši, ja Dievs vada un mēs sekojam? un ja ir grūti, vajag tikai atrast ceļu pie Dieva, kurš mums vienmēr ir blakus. Tad nu šoreiz mani viņš aizveda mazā ceļojumā, pieredzē un lielā piedzīvojumā, tāpēc lielākais paldies Viņam!

Un ziniet – Latvijas kalni var būt mākoņi, viņi ļoti labi izskatās priekš kalniem, Jums tik mazliet jāpasapņo un redzēsiet!

[aiziet]

/32.day – 1.03./

Mēs tikām vietējā avīzē. Cik labi, ka saprotam Norvēģu valodu, ne? 

[aiziet]

/31.day – 28.02./

Pedējā darba diena un pēdējais piedzīvojums – Harastølen. Māja pilna ar noslēpumiem. Ja atceraties, vienreiz jau pieminēju, toreiz netikām iekšā. Šoreiz Tore bija noskaidrojis, ka var tikt iekšā caur vienu eju, drošvien mazliet slepena. Tā mēs ap 22:00 izstaigājām māju, kurā ir 5 stāvi, un vairāk kā 300 istabas. Šoreiz mums gaisma tikai no lukturīšiem un divi melni kaķīši.

Iespējams bija atrast visneidomājamākās lietas un uzzināt dažādus piedzīvojumus. Piemēram, pirms šo māju sāka atjaunot, jauniešu bariņš pa visu māju spēlēja paintbolu.

Bet nu, ko lai saka, šo ilgi varēs atcerēties!

[aiziet]

/30.day – 27.02./

Šodien lielā prezentācijas diena, tāpēc pieceļamies mazliet ātrāk, liels šķīvis ar putru un ready piebeigt prezentāciju! Nu mums tā prezentācija tāda smieklīga, pilna ar bildēm. Bet ko vairāk vajag?

Kā gāja prezentācijā? He, bija negaidīti viesi, žurnālisti no avīzes un radio. Bet savādāk, ļoti jauki un sirsnīgi. Prieks pa visu seju! Šī noteikti ir milzīga pieredze un iespēja!

BIjām pat divās pastaigās, pa dienu un vakarā/naktī. Hehe, ir skaisti atrast mazu bērnu prieku sevī. Un, protams, veikalā pēc apelsīniem, te viņi ļoti, ļoti sulīgi un gardi!

[aiziet]

/29.day – 26.02./

Ir labi nejaukt dienas, piemēram, sestdienu ar svētdienu un tā. Jo ja vakar uz Lustrabadet bija sarunāts iet ar vēl draugiem, tad izrādās sestdiena nav svētdiena. Tāpēc svētdienas rītu pavadam vienas un gaidam, kad mūsu draugi izpeldēsies. 

Mēs braucam pakaļ piedzīvojumiem - bijām pārliecinātas, ka viņiem ar kamaniņām izbraukt ir līdzīgi mums - aiz mašīnas šņorē. Bet nu, kad bijām serpentīnes augšā, mums iedeva ragavas /ne gluži ragavas, bet nezinu kā sauc :D/ un teica, lai braucam. Izrādās te viss notiek daudz interesantāk - pašam jāstūrē, jābremzē un jābrauc par serpentīni lejā. Protams, kritām un daudz, citi veiksmīgāk, citi mazāk veiksmīgi, bet jautri bija, ļoti!! :D

Un vakarā kopīgi skatīties futbolu un censties sazināties ar 3gadīdu meiteni, kas ļoti azartiski cenšas kaut ko pastāstīt Norvēģiski. AK, pēdējās dienas arvien labākas, ar piedzīvojumiem pilnākas. Ak, Norvēģija, tu man sāc patikt pārāk daudz!

[aiziet]

/28.day – 25.02./

BIjām vietējā Lustrabadet un kārtīgi izpeldējāmies un palikām slapjas. Lai gan Latvijā bija siltākas pirtis, atpūta ļoti laba! Un pēc tam ar lieliem soļiem pakaļ garšīgajām Fastelavenboller, nu labi, nebija diez ko garšīgas, bet šis skaitījās īpašais brīvdienu ēdiens un mums bija jaizmeiģina :D

Vakarā sākām jau krāmēt čemodānus, vispār neticas, ka laiks tik ātri skrien un būs jau pagājis mēnesis.

[aiziet]

/27.day – 24.02./

Mums iedeva brīvu dienu, lai varētu doties sightseeing. Šodien devāmies ar Kristīni /no PRO organizācijas/ uz vietu, kur viņa dzīvo no bērnības. Apskatījām tiltu, kur atzīmē plūdus. Zirgu, kas ir raskturīgi fjordiem, Kalnus un ledājus, kurus diemžēl sniega dēļ nevarēja tik labi redzēt. Toties vakarā redzējām kalnu ‘Heste’ /zirgs/ jeb 'Jostedals dronningi’ /Jostedals karaliene/, kuru ikdienā tik labi nevar redzēt.

Vakarā spēlējām ligretto, ēdām rupjmaizi un griķus. Atsaucās pašas sev māju sajūtu atpakaļ.

[aiziet]

/26.day – 23.02./

Kalni, kalni, kalni. Es esmu tik pateicīga par iespēju tik daudz redzēt, tik daudz piedzīvot. Šodien pēc darba viens kolēģis, Tore, izvedāja mūs pa apkaimi – tikām līdz lielākā fjorda galam,  redzējām briežu fermu, kalnus un bijām 1000m virs jūras līmeņa, no kurienes paveras brīnišķīgs skats uz fjordu. Bijām arī pie mājas Harastølen, kas ir uzcelta kalnā. Pašlaik mājā dzīvo viens cilvēks, bet ikdienā uzturas divi – izbijis tuberkolozes rehabilitācijas centrs un mentālā slimnīca. Māja ļoti skaista un apbrīnojama. Netikām iekšā, jo īpašnieki aizbraukuši atpūsties citur, bet iespējams nākamnedēļ atbrauksim vēlreiz. Apciemojām Tore, kurš dzīvo 300m augstumā, mājā kopā ar suni un vairākām aitām. Brīnišķīga vieta. Iedzērām kafiju, paēdām un papļāpājām. Beigās arī parādīju, cik man forša draudze, jo viņš bija redzējis tikai tradicionālās baznīcas. Parunājām par dzīvi un devāmies apskatīti aitas –  vienai no aitām vēl nebija vārda, tāpēc Viņš teica, lai mēs izdomājām, diez ko nepārprotami nonācām pie secinājuma – Elizabete.

[aiziet]

/24.day – 21.02./

Mūs pārceļ uz jaunu nodaļu. Tikām pie jaunām drebēm un jauna stila. Taisam rāmjus, lai pēc tam uz zāli nav jāiet, un skatāmies kā tiek sagatavots viss drukai. Latvijā to sauktu par Repro procesu, bet, burtiski tulkojot – trafaretu nodaļa. Trafaretu noaļa man patīk labāk :D 

Bija jautri, pasmējāmies pašas par sevi, un daudz runājām – ļoti sirsnīgi cilvēki – noteikti mana mīļākā nodaļa. :D

[aiziet]

[aiziet]

Mēs varētu pārtikt tikai no saldējuma, tā, lai paspējam nogaršot visus?

saldējuma rīmas

[aiziet]

/22.diena – 19.02./

Jau tradicionālais ceļojums pakaļ brokastīm. Un tad uz akvāriju, redzējām daudz zivis, roņus, krokodīlus, mazus rāpojošus dzīvniekus, mērkaķus, bruņurupučus un visu ko vēl, un, protams, pingvīnus, tikai Katrīna vēl nav manuālajiem objektīviem iemācījusies noregulēt fokusu, tāpēc visskaistākos pingvīnus iztēlosieties paši.

Bet nu - mēs jau esam uz kuģa, lai dotos uz Sogndal un tad ar autobusu uz Gaupni, mūsu mājām :) Ar šada tipa kuģi tik viegli un ērti ceļot, pašai baigais prieks – sākumā skati, kalni, viss daudz baudāmāk, nekā ar autobusu, bet vēlāk – daudz vieglāk aizmigt un pamosties, kad ārā jau ir tumšs.

Sogndal autobuss jāgaid apusotru stundu, tāpēc, neskaitot vēlās vakariņas, tikām pie garšīgajiem saldējumiem, kurus izvēlēties noteikti nebija viegli! 

[aiziet]

/21.diena – 18.02./

No rīta cēlāmies un devāmies uz citu viesnīcu ēst brokastis. Bijām zinātnes centru 'ViVite' – spēram futbolbumbu vārtos, lecām ar lecamauklu, pētījām asinspiedienu, cik augstu varam uzlekt, braucām ar riteni pa apli, noteicām, kura no abām var ātrāk un efetīvāk relaksēties /es vinnēju, kad sāku pie sevis dungot :D/ un vēl visu ko – ļoti interesanti. Pēc pusdienām devāmies ar Fløibanen augšā uz kalnu. Redzēt Bergeni no augās bija brīnišķīgi – par laimi paspējām tieši pirms migla visu biju iekļāvusi skaistajā pelēcī! 

Paceļam mājup iegājām mazā zivju veikalā. Pa visam maziņš, salīdzinot ar mūsu centrāltirgu, bet zivju izvēle milzīga. Aizgāju mazliet nosnausties, kamēr Marta izstaigāja lielveikalus, un tad jau beidzot tikām uz bilijardu!

Vakariņojām izcilā vietiņā, viss tik ļoti piedomāts, lai sajūta būtu kā īstā rock&roll laikmetā. Protams, arī garšīgi paēdām!

Vakarā pakaļ saldējumam, pastaigājām pa pildētu un paklausījāmies ielas mūzikantus. Bergene noteikti mums paliks sirsniņās!

[aiziet]

[aiziet]

Bergen

/20.diena – 17.02./

Izgulēties un vēl pāris stundas no rīta pavadīt mierīgi, bez steigas. Palasīt Bībeli, padzert tēju un pagulšņāt.

Bet nu –––––>> 3,5h stundas autobusā un esam klāt. Daudz mazāka pilsētiņa, nekā iedomājos, bet ar savu šarmu. Mazliet atgādināja mūsu pašu Rīgu, tikai šeit viss kalnos ietverts. Apskatījām pilsētu, pastaigājām pa veikaliem, atradām Sturbucks un vēlāk devāmies uz vakariņām. Norvēģi bija ļoti sirnīgi – ļoti centās, lai mums būtu interesanti un laiks norvēģijā būtu ar labām atmiņām. Netikām spēlēt bilijardu, tāpēc devāmies skatīties filmu par ķīnas mūri, interesanta, tikai žēl, ka dažās vietās īsti nesapratām ne ķīniešu valodu, ne norvēģu. Pēc filmas iegājām pakaļ kebabiem, oh my, tie bija lielākie, ko jebkad biju redzējusi. 

[aiziet]