patiess-sirds-stasts-blog - Tumblr blog

[patiess-sirds-stasts-blog]

     Labdien!  Slimība piezogas pēkšņi un negaidīti, sagriež visu dzīvi kājām gaisā. Tieši tā ir noticis ar mani.  Mani sauc Ēriks. Man ir 55 gadi.  Nekad nebūtu domājis, ka nonākšu tādā situācijā, ka būs jālūdz citiem palīdzība vienkārši tāpēc, lai varētu izdzīvot. Ka kļūšu tik bezpalīdzīgs, ka vienkārši nevarēšu pats tikt ar visu galā. Man ir par to bezgalīgs kauns, bet reizē es loti,ļoti,ļoti ceru uz Jūsu sapratni, atsaucību un palīdzību. Un tāpēc jau iepriekš saku Jums lielu,lielu un no sirds - PALDIES !    Nu jau gandrīz 4 gadus mokos ar neizturamām galvassāpem, sāp sprands un acis arī pēdējā laikā, reiboņi tādi, ka visas sienas "griežas", deniņos ik pa brīdim ļoti spēcīgi dūrieni un gar acīm viss mirgo un grūti panest gaismu, nelabums, vemšana. Nav jau tā man burtiski katru dienu, bet nu jau ar apskaužamu regularitāti 5-6 dienas mokos, tad 3-4 dienas tā kā pāriet un atkal viss no jauna. Trakākais ir tas, ka šādā situācijā ir gandrīz neiespējami ko darīt un strādāt. Aprakstīt jau to ir grūti, bet tā sajūta un sāpes ir vienkārši šausmīgas. Gribas vai pa sienām rāpot un pārņem pilnīgs izmisums. No sākuma sāpes bija ciešamas,bet ar laku paliek ilgstošākas un neizturamākas un nu jau ir tā,ka tiešām nezinu,kā to pārvarēt.Reizēm burtiski nolaižas rokas un nav spēka dzīvot.    Būsiet varbūt pārsteigti, bet neskatoties uz to, ka jūtos TIK ĻOTI slikti (tiešām neaprakstāmi slikti) pie ārsta pēdejo reizi esmu bijis 2013 gadā. Tūlīt pastāstīšu - kāpēc tā? Kad sākās šī mana slimība uzreiz devos pie ārsta un ārsts noteica man diagnozi  - kakla daļas deformējošā spondiloze. Un klāt tam a.vertebralis sindroms. Slimība nav tik reta, bet man tā ir ļoti, ļoti smagā formā. Man 2 skriemeļi kakla daļā ir drusku šķībi un spiež uz asinsvadiem un nerviem, bet smadzenēm nepieplūst pietiekami asinis un skābeklis. Ārsti saka, ka šo slimību nevar izārstēt, ka var tikai īslaicīgi uzlabot stāvokli, lai ir vieglāk. Ka ir jāmācās sadzīvot ar šīm sāpēm un reiboņiem. Gandrīz regulāras un neizturamas galvassāpes -neaprakstāmi sāp acis un piere, deniņi, kā ar stīpu galva apjozta un ticiet - ļoti neizturamas sāpes. Bez tam to visu pavada reiboņi un vemšana. Gultā varu gulēt tikai sēdus, jo, noguļoties uz spilvena, viss griežas. Reibst tā, ka darīt nevar neko, viss griežas un paiet pat nevaru - esmu vairākas reizes kritis. Tad varu pārvietoties tikai ar grūtībām pa dzīvokli un visu to pavada vemšana un bez tam galva vēl neizturami sāp. Savukārt sprands sāp tā, ka vienkārši bez atbalsta ir grūti galvu noturēt.    Uz slimības lapas toreiz noslimoju gandrīz 3 mēnešus un redzamu uzlabojumu tā arī neguvu no ārstešanas. Mani, protams, ārsts sūtija uz dažādām pārbaudēm un tad nu pilnīgi negaiditi un šokējoši man datortomogrāfija uzrādīja, ka man ir 2x2 cm liels tumšs plankums pieres daivas apvidū. Tas nozīmē, ka iespejams, ka tur ir smadzeņu vēzis man. Datortomogrāfijas slēdziens: "Kortikālas atrofijas. Iespaids par veidojumu galvas smadzeņu pieres daivā kreisā pusē..Ihiperdensu pārmaiņu zona apmēram 2x2 cm diametrā ar blīvumu nativi+38 HV". (ārsta slēdziena kopiju pievienoju zemāk). No šī slēdziena biju nobijies un pārdzīvoju ne pa jokam(un tā ir vēl šodien). Jo...var taču būt, ka visas galvassāpes, nelabumi, reiboņi ir no....smadzeņu vēža?Vai no abiem kopā ar spandalozi. Tā nu ir sagadijies, ka burtiski tikko divi man ļoti tuvi cilvēki bija aizgājuši ar šo šausmīgo diagnozi - vēzi, tāpēc es vienkārši zināju, KĀ TAS IR - dzīvot, zinot, ka tev ir vēzis un dienas skaitītas. Mani ārsts, protams, nozīmēja uz papildus sīkākiem izmeklējumiem-bet pēc ilgām, mokošām pārdomām nolēmu, ka, ja nu man ir šī šausmīgā kaite, tad es to nevēlos zināt un dzīvošu ar cerību, ka tā nav, ka man ir tikai spandaloze un ar to centīšos sadzīvot. Tāpēc vairs uz pārbaudēm negāju un līdz ar to arī pie ārsta vairs negāju, jo zināju, ka neizbēgami mani tūlīt sūtīs pārbaudīt galvu. Tā nu dzīvoju ar šo sajūtu, bailēm un šausmīgajām galvas un spranda sāpēm,reiboņiem, cerot, ka nekāds vēzis man nav, ka ir tikai spandaloze un ar to jāsadzīvo, jo spandaloze jau faktiski nav ārstejama - var tikai atvieglot sāpes.    Es pieļauju, ka varbūt daru nepareizi un, ka vajag iet pārbaudīties, ka varbūt var ko ārstēt, bet...ir bail no šīs diagnozes....vēzis...bail šo faktu zināt, jo tad vairs pilnvērtīgi neiespējami būs dzīvot. Un sāpes un sajūtas paliek tikai sliktākas-nu jau dūrieni deniņos ir daudz stiprāki, asāki un dziļāki un sākušas sāpēt acis un redze tā kā žibinās, gaismu nevaru paciest tad. Bet tagad visu laiku ir cerība un sev saku: "Nav taisnība. Nav nekāds vēzis. Ir tikai spandaloze ar stiprām sāpēm, bet to izturēšu." Zāles visu šo laiku dzeru tikai tās, ko izrakstīja toreiz ārsts-galvenokārt pretsāpju un asinsriti veicinošas. Arī špriceju, kad ir saasinājumi.    Uzskatīju par nepieciešamu Jums godīgi un patiesi-tā no sirds-izstāstīt, kā man viss ir,kā jūtos un kā ir gājis. Ka pie ārsta visu šo laiku neesmu bijis un diagnozes-gan spandaloze,gan arī vēzis nav īsti apstiprinātas, jo līdz galam neesmu veicis izmeklejumus, ka neesmu vairs griezies pēc ārsta palīdzības un ārstējies, bet tikai lietojis iepriekš izrakstītās pretsāpju un asinsrites zāles. Bet....man ir ĻOTI slikti..... Ar sāpem, reiboņiem, sajūtām tikšu galā, kaut reizēm gribas vai bļaut un pa sienām skriet un tiešām rokas nolaižas. Bet nekādi vairs netieku galā ar sadzīves lietām. Vienkārši NAV naudas visparastākajām neatliekamajām ikdienas lietām-sadzīvei, zālēm, pārtikai, īrei, komunālajiem. Tāpēc esmu spiests tiešām no sirds cerēt uz Jūsu sapratni un lūgt Jūsu palīdzību, jo šobrīd ir iestājusies galīga krīze, jonespēju ne nopirkt sev zāles, partiku, ne samaksāt īri, komunālos. Galvenais jau zāles, jo bez tām vispār neizturami galva sāp,reibst. Un vienkārši netieku vairs galā ar parastajām sadzīves lietām. Nekā īpaša,pilnīgi nekā lieka man nevajag - tikai pašu, pašu nepieciešamāko.    Tikai lūdzu, lūdzu mēģiniet saprast mani, stādieties priekšā, kā es jūtos un  nepadomājiet tikai ko sliktu.... Es nelūdzu palīdzību sevis ārstēšanai vai kādām operācijām, nevācu ziedojumus, bet vienkārši lūdzu palīdzību man iztikt, nopirkt zāles un visām pašām, pašām nepieciešamākajām ikdienas vajadzībām. Es pieļauju, ka varbūt ko nepareizi daru, ka varbūt jāiet pie ārstiem, jāārstējas un viss jādara savādāk pavisam. Es pieļauju, ka varbūt ir cilvēki, kuriem ir sliktāk un kuriem varbūt vairāk ir vajadzīga palīdzība. Taču man tiešām ir ĻOTI, ĻOTI, ĻOTI slikti ... Ja Jūs mani saprotat, ja Jūs varat man kaut palīdzēt, kaut drusku-ar vienu vai dažiem eiro, tad no visas sirds esmu Jums ļoti, loti,ļoti pateicīgs, jo...man vienkārši tiešām ir slikti un es nezinu ko darīt un kā tikt galā. LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU!!!! Ja varat - lūdzu palīdziet man ! Būšu no visas sirds bezgala pateicīgs Jums! Jo esmu tiešām izmisumā un ir ļoti grūti. Palīdzību lūdzu sūtiet uz šo Pasta PNS kontu (var sūtīt no jebkuras internetbankas,bankas vai pasta nodaļas): Latvijas Pasts (PNS) LV82LPNS0001002123118 Ēriks Grīnbergs (190961-12787) Centos godīgi un atklāti izstāstit, kā man iet un lūdzu, ja vien varat, lūdzu palīdziet! Piedodiet, ka Jūs tā trucēju un paldies, ka uzklausījāt mani. No visas sirds saku PALDIES Jums! Lai Jums jauka diena un lai viss labais ir ar Jums!

[patiess-sirds-stasts-blog]