raksturakstu

[raksturakstu]

Nemiers

Nemiers mani pārņem

Tas viegli vibrē pa visu manu ķermeni.

Uztraukums. Pārtraukums.

Ieslodzījums. Slodze. Pārslodze.

Mans ķermenis trīc, viegli trīc.

Nerod mierīgu domu. Nerod vieglu plūsmu.

Es satraucos, par visu šobrīd.

Par to, kā iet, ko daru, kas esmu.

Un nerodu mieru.

Apnicīgs, kaitinošs uztraukums, kā tāda muša vai ods. Nemitīgi viegli sāpīgs un nogurdinošs uztraukums.

Vēl mazliet vairāk uztraukuma, un tas izlīdzināsies, izšķīdīs, un es pārvērtīšos par

"Man ir vienalga".

[raksturakstu]

klusums no manis sūcas

Klusums manā mutē

Klusums uz visām pusēm plūst.

Kā migla apņem mani un visu, kur esmu,

sūcas no manis klusums un nav savācams.

Es esmu aizietu muti,

Aizslēgtu, aizlīmētu,

Katrs mans sejas muskulis

Ir ciets kā akmens,

striķis nospriegots,

Mani pašu spiež un lauž

uz iekšu.

Un zobi kā necaurejami sargi

Nelaiž ārā ne zilbes.

Kas mani ir sasējis?

Kas piedraudējis tā būt?

Kas sasitis sejas muskuļus,

Neļauj tiem brīviem būt?

Es esmu ieslodzīta

Un netieku ārā pati no sevis,

Pati sev esmu ienaidnieks,

Šeit kaut kas

mani pašu vajā un nīst!

Psalmi 56:2-3, 6-7, 9-14 RT65[2]

Apžēlojies par mani, ak, Dievs, jo cilvēki grib mani iznīcināt! Pretinieks man uzmācas ik dienas. [3] Mani ienaidnieki nemitīgi mani vajā, jo daudz ir to, kas saceļas pret mani savā lepnībā. [6] Ik dienas viņi sagroza manus vārdus un pieķeras tiem, visi viņu nodomi pret mani ir uz ļaunu. [7] Viņi sapulcējas, uzglūn man, vēro manus soļus kā tādi, kas tīko pēc manas dzīvības. Vai tie ar tādu netaisnību lai paliktu sveikā? [9] Manas žēlabas un nebaltās dienas Tu esi saskaitījis! Manas asaras savācis Savā traukā! Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā? [10] Bet reiz atkāpsies mani ienaidnieki tai dienā, kad es piesaukšu Dievu; to es zinu, ka Dievs ir ar mani. [11] Uz Dievu, kura vārdu es slavēju, uz To Kungu, kura vārdu es daudzinu, [12] uz Dievu es paļaujos un nebīstos; ko cilvēki man var darīt? [13] Tev, Dievs, es esmu parādā, ko esmu solījis; Tev es nesīšu pateicības upurus, [14] jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas kājas no slīdēšanas, lai es staigātu Dieva priekšā dzīvības gaismā.**https://bible.com/bible/488/psa.56.2-14.RT65*