ismusichere

[ismusichere]

26.03.2025.

Kaija Saariaho Trumpet Concerto

Tēlainība: Aivza Jautājums. Kamī Svešinieks. Mazliet muzikālā teātra. Replikas, izsaucieni, kliedzieni. Tiesa, nekāds Berliozs vai Pučīni, tuvāk ekspresionisma kino kadrējumiem un žestiem. Bet citādi – orķestra krāsām, bieziem triepieniem izvilkti soļi pa nīko zemi.

Highly recommended

[ismusichere]

05.02.2023.

Steven Stucky Dialoghi

Kaija Saariaho 7 Papillons

Elinor Fray!

[ismusichere]

31.01.2023. DEWEY REDMAN

Red and Black in Willisau

Black Saint, 1980

Saksofons un bungas

Djūija Redmena spēks ir viņa melodiskā izdoma kopā ar spārnisku brīvības izjūtu un, kā jau dažviet raksta, biezu, spēcīgu, un vietumis samtainu skaņu.

Eds Blekvels ir bundzinieks, par kuru bija jāzina jau agrāk, bet prieks, ka iepazīstu tagad.

[ismusichere]

Sea to Sea kvadrātiskās dziesmu struktūras pavisam vizuāli liek redzēt šīs dziesmas it kā darinātas mazu kvadrātiņu estētikā. Iedomājos – tā varētu skanēt pikseļu dvēsles, ja tiem tādas piemistu, izkanot Sea of Knowledge.

Skaņas estētika, kuru Sign Libra piesaka kompozīcijas sākumā, kāpina un zemina temperatūru, vājina un biezina faktūras, bet izskan viscaur darbam. Prātā nāk ierakstu namā x izdotie albumi.

Albuma skaņa ir apaļa, tajā dominē pilošas, apaļas skaņas, galantā vieglumā darināti ritmi, šķiet, ka visi skaņas avoti palikti zem ūdens. Tā gan drīzāk ir nevis fiziski apstiprināma, bet iztēlē saklausāma zemūdens skaņu pasaule.

Viņas rokraksts ir nesteidzīgi soļi, nesteidzīgi zīmēti kvadrāti

Tas, kā iekš Sea of Tranquility ienāk jaunas idejas un uzslāņojas faktūras, atsauc atmiņā Jāņa Lūsēna 70. gadu agrīno elektroniku. No kompozīcijas viedokļa tas ir romantisks piegājiens, aizto Sign Libra skanējums ir telpiski plašs – skaņa pati par sevi rada telpiskas asociācijas, tam piemīt konotatīva atbalss.

[ismusichere]

24.03.2020.

Bernards Haitniks, Londonas SO | 

nejauši Bēthovena Ceturtās vietā uzslēdzu Mendelszona Itāļu simfoniju. Ar pirmajām taktīm Haitniks paģēr visu uzmanību, Allegro tempu viņš ņem Mocartiski rotaļīgu, kā rotaļīgi ripojot lejā pa kalnu. Iedomājos, ka Olari Eltss būtu priecīgs par šādu izvēli. 

Bēthovens skan kristālskaidri un mērķtiecīgi. Nezinu gan, vai ar to pietiek.

[ismusichere]

29.01.2020

Johanness Maria Staud | Sydenham Music

viņa mūzika ir kā lēni ejoši kustoņi, bet varbūt tā ļauj lēnām sevī ieskatīties. 

[ismusichere]

20. janvāris, 2020

MTV’s Most Wanted - 05 october 1994

Radiohead

Atrodu ziņu par to, ka Radiohead savu mājaslapu pārvērtuši par publisku bibliotēku.

Toms Jorks un Džonijs Grīnvuds spēlē pāris dziesmu akustiskās versijas. Toma balss ir intonatīvi žiletiska, tā griež istabu ar skatuvisku enerģiju, tās asums šķiet tikai audzis spēkā, viņa balss ir kā mītoloģisks katanas zobens, Grīnvuds izskatās pēc tipiska izstīdzējuša garmataina jaunieša, kas uzvilcis kreklu ar apkakli, ar vienu izmēru par lielu. Ģitāra skan debešķīgi. 

[ismusichere]

2. janvāris 2020

Flying Lotus | Post Requisite

veselu toņu gājieni mijas ar cilpu. kādu cilpu? hiphoperisku. kādā nozīmē hiphoperisku?

| More

to laikam sauc par bītu veidošanu, bet te noteicošs pārsvars ir repam. FL savā repā veido vienkāršu, kaut noteiktu melodisko zīmējumu, nē, tādus kā melodiskos atsvarus lielas sekundas apjomā. fona balsis piedzied tādu kā piedziedājumu, melodiju dzied FL

forma ir visās nozīmēs plūstoša, ja šim skaņceliņam zīmētu formas shēmu, izrādītos, ka liela nozīme ir saitēm, un šīs saites izplūst kā izlijis ūdens no akvareļkrāsas ietvara, un dažas līnijas ir noteiktas, bet citas nenoteikti izsmērētas

tā ir ļoti talantīga popmūzika, uzvilkusi noslēpumainu apmetni, zem kura paveras daudz plašāka telpa, nekā zem apmetņa varētu iedomāties esam

mūzikā svarīgāk nav attīstīt vienu domu, bet savirknēt vairākas domas

[ismusichere]

1. janvāris 2020

Wadada Leo Smith, Ed Blackwell | The blue mountains sun drummer

Eda Blekvela bungu faktūras un līnijas ir kā zīmētas ar tušas spalvu

roka mērķtiecīgi slīd turp un atpakaļ pār papīru, pār bungu membrānām

Jean-Philippe Collard-Venev, Nasser Houari | Rawsat Al Jamal

tuvo austurmu stīginstruments izklausās pēc ūda, un ūdista Houari frāzējums saskaras ar Žana Filipa klavierfrāzējumu, abu mūziķu ritma izjūtas savienojas tā, ir kā starp šiem dažādās kultūrās augušajiem mūziķiem būtu savīti mazi āķīši

nevar arī noliegt, ka ūda līnijas skan visai temperēti

Chassol | Les anneaux de Saturne

sākumā šķiet, ka dzied neliels vīru ansamblis, bet aizvien vairāk uzmācas aizdomas, ka tā ir Kristofa Šasola balss, uzkopēta virsū pati uz sevis

korālis karājas virs pāris harmonijām, ieslīd basģitāra un taustiņi, kas skan pēc maziem, siltiem zvaniņiem

tā visa ir tikai prelūdija pirms galveno impulsu pārņem bungas un basģitāra, balsis dzied to pašu tikai skaļāk, bet mūzika attīstās interesanti, tā uzreiz sevi visu neatklāj

Rabih Abou-Khalil | Blue Camel

šī ir brīnišķīga mūzika

man ienāk prātā, ka šis skaņdarbs varētu atskanēt no stereo iekārtas Margo Zālītes mašīnā

||

More: Ed Blackwell, Chassol

Album of the day: Chassol “Big Sun”

[ismusichere]

Alus dienasgrāmata #5

21.09.2017.

Pirmoreiz esam satikušies trijatā. Orests, Emīls un es. Esam atnākuši uz Egli pēc slavenajiem japāņu pelmeņiem, bet pirmo reizi vēsturē viņiem tie beigušies. Nu neko.

Bet visi trīs jau esam paņēmuši pa tumšajai Lefei (Oresta ietekme) un skatāmies, ko ņemt pelmeņu vietā.

Emīlam sautēts trusis ar kartupeļiem tomātu mērcē; Orestam Gulaša zupa (o, surprise!); Man sīpolu gredzeni.

Tomēr mūs šoreiz vieno tumšā Lefe.

DE: Ko tu domā par šo alu? OS: Tieši tik tumšs, tik salds, tik rūts, cik Beļģu alu gribas. Ik pa brīdim noiešu pa kreisi ar kādu divus grādus stiprāku, bet… zinu to, ka ļoti mīlu šo alu. Ko tu gribi, lai es tagad analizēju?

Ar Orestu uzsmēķējam Kent HD ar sudraba svītriņu.

Emīls Orestam stāsta par Ogri, par dzeršanas vietām, par mūziku, kas tur skan, par cilvēkiem, par apsargiem.

DE: Ko tu domā par to alu? EK: Nezinu, jāņem vēl. DE: Ļoti labs balanss starp saldo un rūgto. Simpātisks.

[ismusichere]

Alus Dienasgrāmata #4 Beer Diary #4

08.09.2017.

Kaut kas jādara, lai atdzīvinātu vairāk kā gadu apputējušo alus dienasgrāmatu. Un man ir vismaz viens ieraksts, lai arī ar atpakaļejošu datumu, bet joprojām aktuāls un līdz šim brīdim tikai domās piefiksēts.

Uz Heidelbergu ciemos atbraucis Orests. Mums jātiekas universitātes Centrālajā bibliotēkā. Rakstu, lai nāk iekšā. Noeju lejā sagaidīt, un man, protams, ir jāiet ārā, ēkas nosacītajā verandā jeb priekštelpā, kur viņš stāv, pieslējies pie sienas tipiskā (nezinu, kam lai to piedēvē - Latvijas muzikologiem vai silabūtnēm) biklumā.

Izstaigājam Centrālo un Institūta bibliotēku, apēdam pa kebabam, aizvedu ciemos pie sevis, izrādu dzīvoklīti, pagatavoju pusdienas, ejam staigāt pa filozofu taku, dodamies uz bibliotēku, jo man novēloti jāgatavojas referātam, bet dienas beigās meklējam vietu, kur pasēdēt un iedzert alu.

Uz Hauptstraaße netālu no Universitātes laukuma atrodas neliela, mājīga dzertuve ar skaisti reljefainām, krāsainām senatnīgām logrūtīm. Vēlāk izrādīsies, ka tā ir iemīļota atpūtas vieta Muzikoloģijas institūta profesoriem. Te pirmo reizi, ja atmiņa neviļ, malkoju Franciskaner Weissbier. Un uzreiz kļūstu par šīs alusšķirnes kvēlu atbalstītāju. Zem auksta alus pilnajiem, gareniski lietajiem kausiem bārmenis paliek gaišzilus paliktnīšus ar stilizētu lauvas profilu (labais stils ir pagaidīt, kad bārmenis atnes paliktnīti kopā ar kausu, nevis pašam paņemt vienu no kaudzītes galda vidū). Savus paliktnīšus ņemam līdzi par dārgu souvenire. Jakas krūškabatā tas diemžēl ar laiku pārlocījies un sadalījies divi daļās. Bet franciskāņa vietiņa ir iepazīta un atmiņas kartē uz laiku laikiem atzīmēta.

Pēc sava pirmā eksāmena, ka uzrakstīts vāciski, turp aizvedu Lanu Burmistrovu. Eksāmenu rakstījām kopā, un mums abiem tas bija pēdējais studenta pienākums pret institūtu. Tātad attiecīgi jāatzīmē ar gaišo Franciskāņu alu.

Alus dienasgrāmatā drīkst parādīties ēdiens. Atsākt dienasgrāmatu šodien pamudināja Orests. Radio kolēģei Ilgai Augustei vārda diena un bija noticis vērā ņemams un ļoti rets notikums: cienājoties ar Ilgas servētiem labumiem, Orests ar labpatiku bija paņēmis otru krēmšnites gabaliņu (tāpat kā pirmīt to izdarīju es). Krēmšnite patiešām bija tā vērta, es aizgāju pēc trešā gabaliņa, bet, kas attiecas uz alus dienasgrāmatu, pie tā nu nevajadzētu apstāties.

[ismusichere]

Alus dienasgrāmata #3 Beer Diary #3

This summer I got acquainted with a Belgian guy Jean-Pierre. We just randomly caught each other`s gaze in the Oldtown. Strolling through the dark, warm Riga night and chating, we met a Latvian couple on the AB pair. The guy heard that Jean-Pierre is (or was) a pot dealer and he invited us to have a smoke with him. We waited, while he went to his apartment and made a joint. We found a silent bench, enclosed in shrubbery, and smoked. Then I went to home, leaving Jean-Pierre in the company of the couple. Still, we met several times, mostly me visiting the Seagull hostel and meeting more new friends than I can remeber having met in such a short time. And in that time I really needed it more than ever. Obviously, I asked Jean-Pierre to be my guide in the world of Belgian beers.

7.7.2016.

Kasteel 8 Rouge (Ingelmunster) 8%

Jean-Pierre Baptiste - It`s the girl beer. Favourite beer for girls in Belgium.

D. - Cherries in the flavour - very light, very fruity (on the rocks).

12.7.2016.

Again - sitting at Seagull hostel with Jean-Pierre, my new Belgian friend and some other mates and drinking Belgian beer. 

Bacchus - Raspberry

D. - Rich bubbles, a little bit sour, fruity. Great.

Hoegaarden 

D. - Spicy, with a kick from coriander.

[ismusichere]

Alus dienasgrāmata #2

7.5.2016.

Ar Emīlu braukājam pa Rīgu ar riteņiem. Es pēc negulētas nakts un Atsperes, Emīls pēc operas mēģinājuma. Esam ceļā uz Mežaparku. Piestājam nomaļā, industriālo zonu ieskautā zaļajā zonā līdzās dzelzceļam. Sēžam uz tumša, apskranduša, ļodzīga koka soliņa pie veclaicīgas ķieģeļu mājas, apēdam medus kūkas gabalus. Vēl mums ir maizītes, tomātiņi, biešu un kāpostu salāti, humuss, siera bumbas un mazliet rudzu cepumi. Emīls spēlē mutes ermoņikas, piesaucot filmu Crossroads, un patiesi - mūzika atsauc atmiņā spilgtas ainas no filmas par topošo blūzģitāristu.

Esam atbraukuši uz Mežaparku. Sēžam uz vistālākā soliņa, kādu vien varam atrast. Uztaisījām sviestmaizes, pildītas ar humusu, olīvām, tomātiem, desu, sieru, sierbumbām.

Dzeram alu.

Man - Franziskaner Weissbier (from Munich since 1363)

D. - Patīkami, izteikti rūgtens, noturīgas putas.

E. - Viegls, ne pārāk salds.

Emīlam - Užavas tumšais

D. - tumši rūgtens, miglains, dūmakains.

Juglas augstceltnes otrpus ezeram izskatās pēc ūdens torņiem.

[ismusichere]

Alus dienasgrāmata #1

27.3.2016.

Ar Emīlu sēžam Andrejostā uz ūdens apskalotās betona promenādes. Iepretim prāmī Isabelle sabrauc mašīnas. Ēdam kotlešmaizes, dzeram alu.

Emīlam - Birra Italiana Theresianer 5% Premium Pils

E. - samtaini gaišs. Kā pirmā pavasara Saule. Pārāk homoseksuāli. Nē. Tā kā limonāde.

D. - smalki rūgtens, patīkams.

Man - Bacchus Belgian beer (Cherry beer) 5,8 %

E. - kā vecmammas ķiršu kompots ar ļoti rūgtu pēcgaršu. Vecmāmiņa taisīja ļoti sliktā garastāvoklī, daudz asaru ieraudāts. Tāpēc rūgts.

D. - Ogaini rūgtens. Ne mazāk kā būtu iztēlojies beļģu ķiršalu.

Mums ir arī Taffel Country Onion nuts. Tajos tikpat daudz sāls, cik jūrā.

Atpakaļceļā Emīls stāsta par Antoņenko, par Kaufmani un viņa balss metamorfozēm. Turpceļā izvaicāju par to, ko nozīmē segt balsi. Viņš rāda vingrinājumus, es atkārtoju. Vēlāk to atstāstu A. un viņa vaicā, vai mūs neaizveda uz trakomāju. Ir pirmā siltā saulainā diena pēc bezgalīga aukstuma. Mēs varam visu. Nav robežu.

[ismusichere]

Haidelberga #

Ko tad nozīmē studēt Haidelbergā? Izejot no Universitātes Centrālās bibliotēkas ieelpot svaigu gaisu starp tekstiem par Mašo un viduslaiku dzeju, virs vecpilsētas zemajiem, krāšņajiem jumtiem kalnā uzbūvēta paceļas Haidelbergas pils. Patiešām iespaidīgi. Un visapkārt ieskauj robusti askētiskas luterāņu baznīcas. Pēc dažām lekcijām par mūziku reformācijā, kur auditorija vienmēr pārbāzata  līdz malām ar jauniešiem un senioriem vienuviet, rodas sajūta, ka mani te neredzami ieskauj arī luterānisms kā viena no ķīmiskajām sastāvdaļām Vācijas gaisā.

[ismusichere]

Freskobaldi #1

18.11.2016.

Girolamo Frescobaldi _ Il primo libro di Capricci _ John Butt _ 1996

Freskobaldi ērģeļdarbi ir kā suverēni, sevišķi skaisti uz tāfeles ar krītu uzzīmēti algoritmi, kā prātam netverami daudzdimensionāla trigonometrija, lai piedod matemātiķi. Ja viņa mūzika ir viela, elementi tajā nepārtraukti rodas, uz mirkli uzkavējas realitātē un tikpat ātri sabrūk, lai atkal neparedzami savienotos no jauna. Tā ir ļoti nestabila mūzika. Kā zīmējumi, kas veidojas no gaisā pasviestām smiltīm un tūlīt noplok. Harmoniskie veidoli nomaina cits citu, uz dažām taktīm iznirstot no muzikāli abstraktā auduma un atkal tajā pazūdot. Kā abstraktā valodā izteiktas lietas, kas uz mirkli pieņem spējas, definējamas aprises.

[ismusichere]

Ravēls, Stīgu kvartets

08.11.2016.

Carmirelli Quartet, 2006

Silta kopskaņa, balanss kā mazliet nosvēries uz partitūras augšējo pusi kā trauks ar ūdeni uz nedaudz slīpas virsmas, bet ūdens ir mirguļojoši veldzējošs, Ravēla izcili savērptā skaņu būve intensīvi pieskandināta ar saturīgām un būtiskām sarunām četratā.