#kolonna

[blueiscoool]

In This Ancient Workshop, Greeks Crushed Snail Glands to Make the Purple Dye Worn by Royalty

Archaeologists discovered remnants of a 3,600-year-Old Dye factory on an island in Greece.

On an island in Greece, researchers have discovered a 3,600-year-old workshop that once turned out a rare purple dye coveted by royalty—and made from snail glands.

Archaeologists were excavating recently in the Bronze Age town of Kolonna, on the Greek island of Aegina, when they discovered two Mycenaean buildings. As the researchers write in a study published in the journal PLOS ONE, the buildings date to the 16th century B.C.E., and the older one contained pigmented ceramics, grinding tools and heaps of broken mollusk shells: all indicative of a purple dye factory.

In this workshop, ancient Greeks produced the vibrant pigment known as Mycenaean purple—or, as the Romans called it, Tyrian purple. First manufactured by the Phoenicians in present-day Lebanon, the dye was extracted from the mucus of the Mediterranean’s carnivorous sea snails. Across the region, only the rich owned anything dyed Mycenaean purple, as the color’s production was painstaking.

As Roman historian Pliny the Elder once wrote, thousands of snails were required to produce a single ounce of purple dye. Its creators had to crush snails’ shells, extract their tiny glands, mix them with salt water and let the concoction steep in the sun, per the study. The result was a “deep purple, lilac or dark red color,” which was used on textiles and paintings, study co-author Lydia Berger, an archaeologist at the University of Salzburg, tells Popular Science’s Laura Baisas.

The fragments of pottery the researchers found on the site were probably containers for dye. As Berger notes, the pottery’s pigments are so high-quality that they could still be extracted and used to dye clothing today. The site also contained stones used for grinding, a waste pit and piles of crushed snail shells.

Eventually, snail purple would become the color of royalty. In the first century C.E., Roman Emperor Julius Caesar named Tyrian purple his official color and inspired successive emperors to don the same hue. But back in the 1500s B.C.E., the color was just beginning to be produced.

At the time, Kolonna was a dense, fortified small town, says Berger, whose inhabitants produced and traded lots of different handcrafted products and raw materials like Mycenaean dye, which wasn’t yet exclusive. Though the dye factory is in an urban area—an oddity among dye workshops—its coastal location is ideal for purple production. As the researchers write, snails had to be caught and kept alive until their glands were harvested.

By analyzing the shells in this particular workshop, researchers concluded that just one snail species was used there: the banded dye-murex. Interestingly, it wasn’t the only animal killed at the site. As Newsweek’s Aristos Georgiou writes, archaeologists also found the burnt bones of several piglets and lambs. Researchers suggest these young mammals were sacrificed in the workshop as part of a ritual, meant to somehow bless the dye’s production.

As they write in the study, the ancient site not only proves that purple dye was manufactured in cities, but also provides “new insights into the technological and possibly spiritual background of the process.”

By Sonja Anderson.

[danieleneandermancini]

IDENTIFICATO LABORATORIO DEL TARDO BRONZO SULLA LAVORAZIONE DELLA PORPORA, ISOLA DI EGINA, GRECIA

IDENTIFICATO LABORATORIO DEL TARDO BRONZO SULLA LAVORAZIONE DELLA PORPORA, ISOLA DI EGINA, GRECIA Secondo uno studio pubblicato recentemente sulla rivista PLOS ONE da Lydia Berger dell'Università Paris Lodron di Salisburgo, in Austria, e diversi colleghi, l'isola greca di Egina ospitava un laboratorio di tintura della porpora già dalla Tarda Età del Bronzo. I tessuti tinti nelle...

[kolonnalastpages]

[7ooo-ru]

После неудачных атак в лоб: в приграничье Курской области уничтожена колонна боевой техники ВСУ

Военнослужащие 810-й отдельной гвардейской бригады морской пехоты Черноморского флота группировки войск «Север» жёстко остановили продвижение колонны ВСУ в районе одного из населённых пунктов приграничного района Курской области. Как сообщили в Минобороны РФ, морские пехотинцы устроили засаду и разгромили противника. По словам военнослужащих, украинские ��оевики предприняли ряд неудачных атак в лоб, но были застигнуты врасплох.

Читать далее

Подробнее https://7ooo.ru/group/2024/09/03/302-posle-neudachnyh-atak-v-lob-v-prigraniche-kurskoy-oblasti-unichtozhena-kolonna-boevoy-tehniki-vsu-grss-337956145.html

[lapkaua]

Led-куб світильник запалює серця. Купа бульбашкових колон із повітряними пухирцями тут https://neposedam.com.ua/catalog-suhoy-bass/puzyrkovaya-kolonna/

[bb-latvija]

Par godu Lāčplēša dienai, 11. novembrī, Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīri būs klātesoši Latgalē, lai kopā ar reģiona iedzīvotājiem kopīgi atcerētos Brīvības cīņas un godinātu kritušos karavīrus. Plīvojot Latvijas un sabiedroto valstu karogiem, militāras tehnikas kolonna ar Čehijas, Kanādas, Itālijas, Slovākijas, Spānijas un Latvijas transportlīdzekļiem caurbrauks galvenās ielas Daugavpilī, Ilūkstē, Jēkabpilī, Krāslavā, Kraujā, Ludzā un Rēzeknē. Minētajās pilsētās iedzīvotājiem būs iespēja satikt karavīrus, tostarp valsts aizsardzības dienesta jauniešus un aplūkot militāro tehniku. Tāpat karavīri kopā ar vietējiem iedzīvotājiem piedalīsies lāpu gājienos. “Mēs visi saprotam, lai kā mēs gribētu ticēt pārdabiskam Lāčplēša spēkam – Latvijas drošība ir mūsu pašu rokās. Mums katram pašam jāapzinās, ka savu zemi sargāsim tikai mēs paši. Sabiedroto valstu klātbūtne Latvijā un militāro mācību norise visā Latvijā, kurās strādājam plecu pie pleca kopā ar NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā, sniedz ļoti nozīmīgu lomu Latvijas drošības stiprināšanā un aizsardzības garantēšanā. “Degsme, patriotisms un vēlme sargāt savu valsti, tuviniekus un mājas, redzama valsts aizsardzības dienesta karavīru pārliecībā. Ļoti īsā laika posmā jaunieši kļuvuši par pilntiesīgiem karavīriem un ar uzdoto uzdevumu izpildi pierādījuši, ka kopā ar profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem ir izcili savas zemes aizstāvji. Vēlos atgādināt, ka mēs ne tikai bijām, bet arī esam un būsim sardzē par savu valsti, savu Latviju”, uzsver Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis. Būsim priecīgi ikkatru no jums satikt 11. novembrī: · Rēzeknē no plkst. 10.00 līdz 12.00 pie pieminekļa “Vienoti Latvijai”; · Ilūkstē no plkst. 11.00 līdz 12.00 Stadiona ielā; · Krāslavā no plkst. 11.00 līdz 14.00 pilsētas laukumā; · Kraujā no plkst. 13.00 līdz 14.00 Daugavas ielā 31; · Ludzā no plkst. 14.00 līdz 15.00 pie Domes ēkas; · Daugavpilī no plkst. 16.30 līdz 19.30 Vienības ielā, pie Daugavpils universitātes; · Jēkabpilī no plkst. 17.50 līdz 18.50 caurbraucot pilsētu no Kurzemes ielas.

[ilserre]

Tēta tētis 0068

Atpūtas sarīkojumi ezermalā

Koporjes ezers ir vismaz km plats un esot 14 km garš. Tā ziemeļu gals esot netālu no Somu jūras līča. Aiz ezera paceļas skaista, plata, diezgan augsta uzkalna nogāze. Rudenī tā ir noklāta ar jauktu koku mežu, un, kad sāk dzeltēt lapas, tā izskatās pasakaini skaisti. Tur redzamas dzeltenas, sarkanas, gaiši un tumši brūnas nokrāsas, cauraustas ar zaļo skuju koku krāsu. Ja es būtu gleznotājs, šo skatu būtu noteikti uzgleznojis.

Pie mums ir atsūtīts man sen pazīstamais akordeonists Pēteris Krūmiņš, kurš Meža sādžas mežā mani ar karbonādi pacienāja tieši tad, kad tas man bija ļoti nepieciešams. Viņš ir saņēmis no mājām savu akordeonu. Viņa talantu es apbrīnoju jau Kotlasas laikos. Ir vēl viens vīrs vārdā Skutelis, kurš labi spēlē vijoli. Viņi abi labi pārzina notis, no kurām man pašam nav nekādas sajēgas. Vēl kāds vīrs spēlē čellu. Es ar apbrīnu noklausos, kā viņi apspriežas par atsevišķiem akordiem, diēziem un bemoliem. Ar priekšniecības atļauju viņi ir noorganizējuši nelielu četru vīru kapellu, kurā mums sniedz nelielus koncertus. Skutelis ir slims ar kaut kādu nopietnu slimību, laikam tuberkulozi, tāpēc viņam darbā nav jāiet. Pārējie strādā mežā, bet Krūmiņu no darba bieži atbrīvo, lai varētu sagatavot koncertus. Viņš ar Skuteli ir kapellas kodols, tāpēc viņi daudzas stundas strādā pie koncertgabalu sastādīšanas. Brīnos, kāpēc Skuteli kā nopietni slimo nedemobilizē un neārstē. Tā man rodas iespaids, ka čekistu priekšnieki gaida, lai pēc iespējas vairāk mūsējo "noliktu karotes". Tā arī Staļins esot teicis: "Ir cilvēks, ir problēmas, nav cilvēka, nav problēmu".

Koncerta starplaikos tiek stāstīti daudz humoristisku gabali. Arī man ir jālasa humoristiska lekcija par cilvēka anatomiju. Tā kā lekciju profesora vietā lasa viņa sētnieks, kurš 20 gadus pie profesora nostrādājis, tad, kā klausītāji vēlāk izteicās, šis humora gabals esot labi izdevies.

Kāda koncerta laikā pie mums ir atnākusi grupa krievu karavīru - jūrnieku. Viņi uzvedas pilnīgi korekti un viņiem ar mūsējiem nekādas domstarpības nerodas līdz brīdim, kad kādā koncerta humora gabalā vienam jūrniekam sejā ielej ūdeni. Tas gabals jau no paša sākuma man nepatika. Tāda cilvēka "izāzēšana" vien sanāk. Šajā priekšnesuma numurā uz augšu paceltā mēteļa piedurknē ielej ūdeni tad, kad skatītājam uzdots caur piedurkni vērot debesis. Uz šādu rīcību "cūcību" šis jūrnieks nav sagatavojies, tāpēc jūtas ļoti apvainots.

Ar šo gadījumu faktiski iesākas naids starp mūsējiem un jūrniekiem. Līdz šim mēs bijām satikuši ļoti labi. Kāds no jūrniekiem sarīkojumu deju vakaros demonstrēja jūrnieku deju, kurā ar kurpju papēžiem un purngaliem sita dejas takti. To dejoja krievu tautas dziesmas "jabločka" taktī. Šis jūrnieks to nodejoja tikai uz neatlaidīgiem atnākušo meiteņu pieprasījumiem.

Tā ka vietējo jauniešu ir maz, un tie paši neprot dejot, iznāk, ka meitenes dejo tikai ar mums. Tāpēc vietējo jauniešu attieksme pret mums ir negatīva. Lielākajai daļai meiteņu mūsējie ir pielūdzēji, un viņas arī pret viņiem nav vienaldzīgas. Tas palielina vietējo jauniešu naidu. Jau pagājušā gada beigās kādā sādžā mūsējie bija kāvušies ar vietējiem jauniešiem, un viens no mūsu karavīriem esot dabūjis naža dūrienu mugurā, tāpēc veselu nedēļu nogulējis medpunkta gultā. Ir bijuši arī kautiņi ar jūrniekiem un vēl kādiem citiem krievu karavīriem, kuri izvietoti no mums netālu esošajā Raikovas sādžā. Mūsu vīri vairs pa vienam nekur nevar rādīties.

1948. gada jūnija pēdējā sestdienā mūsu laukumā ir paredzētas dejas. Kā jau minēju, tad apkārtējo ciemu meitenes nāk dejot tikai pie mums. Šeit ir laba mūzika, šeit nedzird lamāšanos, neredz arī piedzērušos, un arī kavalieri daudz kulturālāki. Skaidrs, ka netālu dzīvojošos Krievijas sarkanarmiešus šāds stāvoklis neapmierina un pamudina uz radikālāku rīcību.

Kad kādā pievakarē jau puse dejotāju ir salasījušies, pa nelielo lauku celiņu uz mūsu pusi solo sarkanarmiešu kolonna vismaz 25-30 karavīru. Tajā brīdī nezinu, kas viņiem ir padomā, bet mūsu vīriem liekas, ka viņi nāk ar mums izrēķināties. Es gan tam negribu ticēt, bet viņu izskats ir kareivīgs. Skan kliedzieni: "Mūsējos sit, nākat ārā!" u.c. Es brīnos par lielo izkaušanās piekritēju skaitu. Aizeju no deju laukuma viens no pēdējiem, jo tiešām neticu, ka kaut kas tāds iespējams un vajadzīgs. Meitenes ir pazudušas mežā, bet no barakām drāžas ārā mūsu vīri. Daži ķer un lauž celiņu nožogojuma kokus un drāžas atnākušās kolonnas virzienā. Mūsējo ir daudz vairāk un viņi ir arī augumā lielāki. Ir troksnis un klaigas. Atnācēju kolonna izjūk. Mūsējie dzenas tiem pakaļ. Izskan daži pistoles šāvieni. Izrādās, ka starp atnācējiem ir viņu komandieris leitnants, kuram ir šaujamais. Mūsējie ir bijuši frontē, tāpēc daži šāvieni tos nenobiedē, bet tikai vēl vairāk sadusmo un pamudina dzīties pakaļ tieši šāvējam. Šāvējs aizbēg, bet daži puišeļi tiek panākti. Labu laiku mežā aiz mūsu izcirtuma dzirdams troksnis. Kā vēlāk noskaidrojās, tad vairāki atnācēji esot tikuši stipri piekauti. Divi pāris nedēļas esot nogulējuši slimnīcā. Man ir žēl piekauto karavīru, faktiski puiku. Cik redzēju, tad daži no viņiem izskatījās pavisam jauni, ar kaukāziešu vai mongoliskiem sejas vaibstiem un neliela auguma. Man liekas, ka šāda konflikta varēja arī nebūt. Varbūt viņi nemaz nebija nākuši ar mums kauties?

[kivikunnas]

Tuomari Nurmio & Viides Kolonna: Hän On Täällä Tänään (live 1979)

[silenieks]

Šī joniskā stila kolonna ar roku dezinfekcijas pudeli uz tās varētu būt 2020.gada simbols pasaulē. Joniskās kolonnas simboliskā nozīme ir “gudrība”. Gudrība un tīrība. Domu, gara un miesas tīrība ir tiekšanās uz ideālu. Un man tā liekas, ka šis gads ir attīrijis ļoti daudzus prātus, atbrīvojis cilvēkus no aizspriedumiem, stereotipiem un dogmām. Šī ir Veselīga profilakse cilvēku prātiem, kāda man prasītos vismaz reizi piecos gados. Tas ir kā civilās aizsardzības mācības, kuru laikā testējam katrs pats sevi un kādi mēs kopā esam. Par gudru un stipru Latviju! #ionic #column #jonisks #kolonna #covidsymbolism #2020 #covid19 https://www.instagram.com/p/CDCQJgSpgkS/?igshid=r1k1juvhlnnb

[ja-khajay]

Artwork by Giuseppe Rava from Early Aegean Warrior 5000-1450 BC (Osprey Publishing). Image descriptions from the book below.

EARLY CONTINENTAL AEGEAN SIEGE WARFARE, SESKLO, ABOUT 4400 BC

The scene represents the hypothetical incursion of raiders against the fortified Neolithic settlement of Sesklo. Note the house reconstruction based upon the work of the archaeologist in the Volos Museum.

The ‘Pelasgian’ citadel leader is brandishing a copper axe and wears a splendid example of a copper dagger inserted in leather and copper belt. Jewellery, such as earrings, necklaces and bracelets, was commonly worn as a status symbol by both genders during this period. On the leader’s head is a primitive form of pilos cap, fitted with horns similar to those discovered in a steatite statuette of the period, probably reflecting the worship of the bull and the sacral character of the leader.

The body of this hunter-warrior is covered in tattoos in red minium, similar to those on the acrolithic statuettes of Dimini. Note the obsidian arrowheads and the primitive shape of the bow, reconstructed according to archaeological findings and graffiti. His simple but effective hide clothing was probably very common in Neolithic settlements in the Aegean region.

This man represents one of the elite warriors of the citadel who formed the bodyguard of the leader. His spear and the hypothetical reconstruction of his square shield (some scholars draw comparison with those of Middle East Sumerian culture) indicate the possibility of fighting in a pre-phalanx formation.

CYCLADIC SETTLEMENT AND FORTRESS IN KASTRI-CHALANDRIANI, SYROS, ABOUT 2300 BC

The warrior is copied from a statuette from Syros. He wears a prototype Greek pilos, made from organic material. The spear, from Amorgos, has its point attached to the shaft by means of holes in the blade. Note the dagger from the same locality, worn inside a typical baldric in red leather, decorated in a herringbone pattern.

The design of circular and geometrical tattoos on the body of this hunter can be seen on the remains of a number of statuettes. The early bow, wood reinforced with goat’s horn and sinews, is copied from a specimen represented on a mosaic from Knossos. In Cycladic graves a connection is noticeable between weapons and bone tubes, which often contained blue azurite pigments (in the Manika cemetery these are predominantly associated with female skeletons). The kind of female garment seen here worn by

this priestess, in the colours of the Dama of Phylakopi and in the tradition of coloured Aegean clothes, bears close similarity with Sumerian and Mesopotamian costumes and is also represented on an early Minoan ivory cylinder from Knossos, dated around 2100 BC. Note her rich jewels, taken from specimens from Mochlos and Archanés.

CENTRO-EUROPEAN MIGRATION ON THE PRESENT-DAY GREEK MAINLAND ABOUT 2000-1800 BC

The plate sets out to show a group of those Indo-European peoples who migrated into Greece around 2000–1800 BC, probably from the Balkans and Central Europe.

The warriors in the foreground wear early forms of boar’s tusk helmet copied from the Mariupol and Kolonna specimens. This very primitive boar’s tusk helmet shows that this style of reinforcement and decoration was probably introduced to the Aegean world by the Indo-Europeans migrating from central and north European regions around 2000–1800 BC. Their weapons and jewellery are copied from various finds in central Greece, such as the bronze spearhead from Thiva (Thebes).

The ‘proto-Greek’ Mynian woman is copied from a pottery idol from Euboea. Note the early Aegean style of her garments, borrowed from Crete and the islands.

The early form of chariot is copied from a Late Neolithic pottery model dated 1700 BC from central Europe (Slovakia). The use of the chariot was most likely spread to the Greek mainland from the Near East after the Middle Bronze Age (about 1950–1550 BC) as a result of the central and eastern European migration and the Achaeans’ trade contacts with those regions, although the early attestation of its use in war comes from the Mycenaean Graves A stele.

[imsfire2]

Two years ago...

[kolonnalastpages]

[7ooo-ru]

Подпольщик Лебедев: разбита колонна ВСУ, направлявшаяся в Курскую область

Удар был нанесен вечером 10 августа.

Подробнее https://7ooo.ru/group/2024/08/11/956-podpolschik-lebedev-razbita-kolonna-vsu-napravlyavshayasya-v-kurskuyu-oblast-grss-331844870.html

[hehkuvamyyhapero]

"olen kuin kleopatra, salasuhteiden kolonna"

-azerbaizdan, euroviisut 2021

[suomen-sotilaat]

Kolonna Itä-Karjalassa