thedoorwith7locks
thedoorwith7locks
Emocionāls grāmatu plaukts
1K posts
Agate. November 1993.
Don't wanna be here? Send us removal request.
thedoorwith7locks · 3 years ago
Text
Jau ilgu laiku gaidīju, kurā brīdī sākšu nogurt no ieilgušās skriešanas, kurā brīdī mans temps sāks palikt lēnāks, mana uzmanība tiks novērsta un tikšu noķerta.
4 notes · View notes
thedoorwith7locks · 4 years ago
Text
02.11.2021.
Jau biju aizmirsusi, kā smaržo Tallinas iela. Tā smaržotu Leiputrijā - ar tiltiem no šokolādes un piena upēm.
0 notes
thedoorwith7locks · 4 years ago
Text
Man tika aizrādīts, ka visu laiku izsakos “es” un “man”, bet es biju vienīgā, kas sapņoja “mēs”.
1 note · View note
thedoorwith7locks · 4 years ago
Photo
Tumblr media
summer dreamin’ (by inslee) // (more art here)
255 notes · View notes
thedoorwith7locks · 4 years ago
Photo
Tumblr media
Turks and Caicos, by inslee // more art here
595 notes · View notes
thedoorwith7locks · 4 years ago
Photo
Tumblr media
138K notes · View notes
thedoorwith7locks · 4 years ago
Text
My brain is a broken record.
4 notes · View notes
thedoorwith7locks · 4 years ago
Text
“I don’t know if people like me ever find love. I think I’m just the kind of person who loves. I’m always the one who loves without being loved in return.”
— unrequited love is my destiny
7K notes · View notes
thedoorwith7locks · 4 years ago
Text
Tumblr media
90 notes · View notes
thedoorwith7locks · 8 years ago
Text
Studenta rudens
•Mans ceļš cauri sešiem gadiem medicīnas studijās•
•1. GADS•
Prieks, lepnums un atbildības sajūta bija tā, kas domu par vēl vienu mācību gadu darīja patīkamāku. Līdz brīdim, kad apmeklēju pirmo anatomijas nodarbību.. mans ārsta tēls uzsprāga. Ko es šeit vispār daru??? Depresijas testa rezultāts par nepieciešamību steidzami apmeklēt psihiatru un rinda ar bezmaksas palīdzības tālruņiem. Ikdienas asaras un vēlme pazust no zemes virsmas, gatavība pat skriet zem mašīnas riteņiem, lai tikai neatgrieztos iestādē ‘universitāte’. Nespēja ieēst pat mammas gatavoto sēņu mērci. Sevis atstāšana novārtā un motivācijas meklējums. Depresija biju es.  
Te tu redzi tos, kuriem patiesi rūpi..
•2. GADS•
Ir radies priekšstats par to, kas par briesmoni ir studijas un cik daudz no sevis ļaušu tam ēst. Acs! Ne īsti manējā, bet arī. Tā bija pirmais sveiciens no anatomijas, bet es to pieņēmu, papildinot ar tasi piparmētru tējas un Arctic Monkeys - Crying Lightning. Vakari ģenētikas jautājumos, pastaigas gar Botānisko dārzu un iepazīšanās ar dabu caur sakritušajām kļavu lapām autostāvvietā, gaidot, kad tētis aizvedīs mani mājās. Vakari dejošanas mēģinājumos, un savu spēku pārbaudīšana.
Vai 48 stundas es izdzīvošu, guļot tikai grāmatas lapās?
•3. GADS•
Kā nebijis. Tik’ atceros, kā mijās lekcijas ar nodarbībām. Laikam nekas atcerēšanās vērts ne notikumos, ne sajūtās..
Tāds patoloģijas nodarbību piesātināts saiklis.
•4. GADS•
Viens liels skrējiens burtiski un emocijās. Darbs..skola..darbs, skola un dejošana. Tieku rauta uz visām pusēm, zūd esamības sajūta. Gribu atpūsties un gulēt. Nakts maiņas,  dienas maiņas..kas šodien pa dienu? Mazas rociņas, mazas kājiņas, mazi cilvēciņi, trausli. Medicīna.Tad pazūd darbs, veselība un beigu beigās arī dejošana.
Paliek skola un sarunas ar sevi. Čau, Agate, laiks beidzot iepazīties. Kas mainījies?
•5. GADS•
Vasaras nebija..vai arī tā man nelikās tik nepieciešami gara, kā iepriekšējos gadus.  Bija Positivus, bija jaunas sejas un jauni iespaidi, bet trūka man ikvasaras vēlme saritināties klusumā ar nelasītām grāmatām. Man bija (ir) ierobežots laiks un darbs, un kolēģi, kas pirmo reizi sagādā prieku un vēlmi turp atgriezties. Bet strauji tuvojas noslēguma ceremonija un mans iekšējais nemiers aug un grauž, bet augstākā zīme, ko gaidu, tā arī neliecina par savu klātbūtni. Pienāca septembris, un sāpēja man neanatomiskā sirds. Izdevās atklāt autovadītājiem bīstamus ceļa posmus tur, kur draudu nemaz nav. Jau pirmajā studiju dienā pazust bibliotēkas skapju labirintos un lekcijās sveicināties ar pazīstamām sejām. Manas komunikācijas prasmes pa vasaru, šķiet, ir izgājušas apmācības kursus, un, ticiet man, man vieglāk ir runāt! Es vēl aizvien nepamatoti daudz uztraucos, stājoties pretī svešām ļaudīm, un sirds man atbalsojas ne tikai krūšu kurvī, bet arī vēdera aortā.
Bet es smaidu, un tas mani savādi, bet..nomierina.
•6. GADS•
Slapjas kājas, karsta miesa. Bez piecām minūtēm ārsts - domā un tu būsi pirmais veiksmīgais pacients pati sev. Tvana gāze - šī gada atslēgas vāds. Esat piesardzīgi, varat nonākt manā uzraudzībā! “Labrīt! Esmu Medicīnas fakultātes 6. kursa studente.” - beidzot šī svarīgā frāze var tikt izmantota, bet savā studenta slinkumā un naivajā stulbumā nekas nav mainījies.
Varbūt vairāk nāk miegs un vairāk ir nogurums, un līdzi krietna sauja vairāk mīlestības.
1 note · View note
thedoorwith7locks · 8 years ago
Text
24.11.2017.
Kamēr es cenšos pielāgoties taviem soļiem, lai dotos līdzi taisni, nebrīdinot tu jau lēnām  nogriezies pa labi.
1 note · View note
thedoorwith7locks · 8 years ago
Text
31.07 2017.
LIETŪ SKRIET - baudot censties tikt līdzi savām emocijām.
1 note · View note
thedoorwith7locks · 8 years ago
Text
Emocionālie krājumi
Es slīcināšu tevi miegā, lai tu aizrītos ar sapņiem. Tie piepildīs tavas plaušas un iekārs tevi gaisā. Guli saldi ♥
1 note · View note
thedoorwith7locks · 8 years ago
Text
Snieg pelni.
Snieg pelni. Atkal aizrijies ar vārdiem Un skaries manai sejai Ar plaukstām aukstām.
Necenties. Dzirkstele acīs neziedēs, Saule ziemeļos nerietēs, Zeme pavērsies tik daudz, Lai sēkla varētu dīgt.
Nevar nepiekrist, Ir jau skaisti! Naktīs doties makšķerēt zvaigznes Un izgreznot ar tām izdzisušus smaidus, Bet piesargies! Ko darīsi tad, kad tukšās debesis darvā aizlipinās acis?
Tāds trauksmes mākonis klīst virs galvas tavas. Vai esi padzēries? Iesmel krūtīs gaisu brīdī, Kad viņa garām paies. Varbūt tad spēsi atcerēties, Kāpēc cilvēkus nevar izārdīt, Uzplēšot vīles.
Rokām taustīdamies, Izsmērēsi ainavu uz audekla. Nu vairs nebūs robežu, Nu vairs nebūs nekā Tikai kūstoša sniega paliekas Manā piparmētru tējā.
1 note · View note
thedoorwith7locks · 8 years ago
Quote
Dear soulmate, Can’t wait to meet.
six word story // almavivadreams (via just-six)
1K notes · View notes
thedoorwith7locks · 8 years ago
Text
Sievišķības lāsts (Es tevi nosaukšu tā!)
Viss rīts pavadīts, vārtoties pa gultu kopā ar datoru, telefonu, Ipadu un bērnības balto plīša zaķi starp bekona čipsu paku un lielo tumšās šokolādes tāfelīti ar ķiršu gabaliņiem.
Un man ir vienalga, un man galvā ir tukšums.
Es skatos dīvainas filmas un seriālus, kuri man it nemaz neinteresē, un vai es teicu, ka šodien man ir vienalga? Es neesmu ēdusi - man ir vienalga. Es kopš vakardienas rīta neesmu tīrījusi zobus - man ir vienalga. Es guļu ziemas pidžammā - man ir vienalga. Istabā ir auksts (zemāk par +17 grādiem gan neesmu ļāvusi kristies) - man ir vienalga. Realitātē gaida kaudze darbu, kas draud mani mokoši noslīcināt stresā - MAN IR VIENALGA!
Šodien es jo īpaši ienīstu visus vīriešus un menopauzē dzīvojošās būtnes. Manas olnīcas trako un dzemde, ieņēmusi sumo cīkstoņa apmērus, draud pamest ķermeni. Šodien esmu bīstama pat sev.
Bet ar visām “hormonu vētrām” esmu ieguvusi savdabīgu brīvību. Kaut kādā prāta nostūrī esmu priecīga un izpildu apkaunojošas deju kustības. Kāds sajūtu un nemiera spektrs ir noklusis - iznīcināts, un esmu brīva!
Viss, ko es vēlos, ir izlaist matus, lēkāt pa gultu un dejot līdz pietrūks elpa. Es vēlos būt traka, dīvaina. Nenormālai būt ir fascinējoši! Es gribu, lai uz mani skatās un nosoda! Esmu atbrīvojusies! Manu vienaldzību sekmē iegūtais miers, kuru gan maskē mēneša nīstākā nedēļa :D
Jā, jo normālai būt ir garlaicīgi - ir jādejo pie Cold War Kids - So Tied Up ;]
/18.03.2017./
0 notes
thedoorwith7locks · 8 years ago
Quote
Giving up is still giving, right?
six word story // fuckthatguyamiright (via just-six)
780 notes · View notes