#tūja

[jovarasphoto]

Evening swim - Tūja beach, Latvia – Fujifilm X-t30ii + 35mm f1.4

[isawtoday]

Tūja, Latvia

[suicideblues]

Ieraksts žurnālā #14

2024. gada 19. augusts. Plkst. 22:50. Esmu izlasījis, bet liekas, ka tas ir tikai ievads. Es arī gribu savu rančo, savu īpašumu, kuru ieskauj tūjas un dzīvžogs. Man vajag tā, lai nav tā kā uz skatuves un visi var skatīties. Gribu dzīvot laukos. Esmu pavadījis 25 gadus tādā vietā, bet tagad man tā nav. Gribu savu zemi. Man baigi velk uz traktoriem un saimniecību. Liekas, ka tas ir vēl pēdējais, kas palicis no tēta. Lai šo sapni es varētu realizēt, tad noteikti vajag laimēt loterijā, vai pāris reizes ir jāpārbrauc no Polijas līdz Somijai ar kokaīna kravu. Man arī gribas būt tik drosmīgam. Zinu, ka vecāki dzīvo šķirti un bērns ir laimīgs. Zinu, ka bandīts būtu laimīgs un ekstāzē, ja man būtu saimniecība. Viņš ir lielākai traktoru fans. Arī šobrīd, kad ir sezona, viņš vienmēr paziņo, ka kaut kur brauc traktori un kombaini. Es šobrīd šeit turos tikai bandīta dēļ. No ārpuses ir laimīgā ģimene, bet iekšā vairs nav tik labi, ir zudusi tā garīgā saikne, nav vairs tāda tuvība un intimitāte.... Bet nu protams, vienīgi es tikai esmu vainīgs. Šī māju sajūta, ka Tu esi kādam vajadzīgs un, ka Tev kādu vajag ir zudusi. Drosmīgi būtu mainīt vidi, bet es pat nezinu kur. Varētu laiku padzīvot dzīvoklī, bet ilgi Tur nevaru izturēt. Nodzīvoju jau 3 gadus. Nepatīk, ka nav ko darīt . Tu esi drosmīga, ka pameti savu mazo paradīzi. Vienam dzīvot ir forši, bet tad Tev sāk pietrūkt, ka varētu kopā kur aizbraukt - kino vai kartingiem. Patīk ik pa laikam aizbraukt kaut kur paēst. PAtīk arī grilēt pagalmā, bet reizēm vajag izrauties. Atkārtošos, ka gribētu ar Tevi tikties un parunāt. Vai Tev ir idejas kad un kur? Kā Tu šobrīd pavadi savu laiku?

Runājot par to, kāpēc? Uz šo jautājumu atbildes Tev neviens nevarēs sniegt, jo Tev ir jāzin ko Tu vēlies. Tu zini ko Tu gribi, bet vai Tu to esi saņēmusi? Visam savs laiks? Domāju, ka vienkārši dabū ko Tu gribi un būsi laimīga. Es arī biju laimīgs, bet tagad es gribu ko citu un kamēr es neesmu to ieguvis, es nebūšu laimīgs.

Šodien pavadīju darba dienu braukāšanā un arī tikko atgriezos no mazā izbraukuma. Rīt darbi jāsāk ātrāk. Gaidīšu Tavus ierakstus.

[bb-latvija]

Vietām krītot sniegam, atsevišķi autoceļi svētdienas rītā ir apledojuši, īpaši Vidzemē un Latgalē, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) apkopotā informācija. Vidzemē vietām snieg un apledojums veidojas uz Tallinas šosejas no Tūjas pagrieziena līdz Ainažiem, uz Valmieras šosejas no Braslas tilta līdz pat Strenčiem, kā arī uz Vidzemes šosejas no Cēsu pagrieziena līdz Raujas pagriezienam. Tāpat Vidzemē slideni ir vairāki reģionālie ceļi. https://twitter.com/LVceli/status/1726110296161616102?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1726110296161616102%7Ctwgr%5E5a8525f49fd7e4bd75cb1ebe36df6360132e4646%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fwww.tvnet.lv%2F7900644%2Ffoto-vidzeme-un-latgale-vietam-ir-apledojusi-celi Latvijas austrumu daļā apgrūtināta braukšana ir pa Daugavpils šoseju no Jēkabpils līdz Nīcgalei un no Daugavpils līdz Baltkrievijas robežai, kā arī pa autoceļu A13 no Rēzeknes līdz Daugavpilij. Turpretim Latvijas rietumu daļā apledojuši ir tikai mazākas nozīmes ceļi Talsu un Ventspils apkārtnē, liecina LVC dati. Slidenie ceļu posmi tiek kaisīti.

[galleryantonia]

J. Skucs ( 1908-1998) oil on board #glezniecība #artforsale #tūja #marinepainting #seasideview #baltijasjūra #pribaltika https://www.instagram.com/p/CFy6GPcJ8B6/?igshid=1tbb86ucfltv4

[letthatriverflow]

Es ienācu kapsētā tik klusi, ka ne putni, ne grauzēji manis nemanīja. Apstājos un atspiedu savu stāvu pret Tūjas brūno muguru. Mēs latvieši to saucam par Dzīvības koku. Cik skaisti var saukt koku, cik lielu jēgu var tajā ielikt. Es stāvu kapsētā, zem Dzīvības koka, vai tad visa dzīve nebija par dzīvot un mirt, priecāties un skumt? Dievs, vai ir iespējams nekāpt šajās šūpolēs, kuras uzmet gaisā un tūlīt pat rauj lejā? Ir jābūt trešajam, sentēvi par to dziedāja un lūdza. Rādi mums trešo ceļu pa kuru iet, lai negāztos pa labi un pa kreisi. Iet taisni un rāmi, stingri un reizē viegli. Esi ar mums. • Piezīmes no sapņa

[beeevomit-blog]

[prokur]

Старый #пирс города #Туя, который иногда по ошибке принимают за #мол 🌊 #причал #латвия #море #балтийскоеморе #tūja #tuja #latvija #mols #piestātne #piestatne #pier (at Tuja, Latvia)

[drgintas]

Vakarop. (at Tūja) https://www.instagram.com/p/Cgxdhi6rP-q/?igshid=NGJjMDIxMWI=

[messyforlife]

Tūja '19 #maijarphoto #apskatitlatviju #apcelotlatviju #Latvia #travel #holidaygoals #newadventures #travel #enjoylatvia #seelatvia #aroundtheworld #travelphotography #travelblogger #atklajlatviju #sony #sea #beautifuldestinations #travelshots #travelawesome #worlderlust #wonderful_places #seetheworld #Tūja #summer #sunset #adventure https://www.instagram.com/p/B5mgxDrhOQL/?igshid=1vlqa8tv2lqa3

[volausies]

Pirms dažām vasarām klasesbiedrene Hermane iepazīstināja ar brīvā laika pavadīšanas nodarbi. Citi saka, ka tas ir bīstami (nenoliedzu), citiem šķiet, ka ērtāk ir nopirkt autobusa biļeti, lai nonāktu līdz galamērķim un vairākumam ir vienkārši vienalga. Protams, stopēšanas nodarbe ir galējais variants, kad kaut kur ļoti gribi nonākt, bet nav ne līdzekļu, ne atsaucīgu līdzcilvēku, kas tevi konkrētajā laikā un vietā nogādā galapunktā. Šo gadu laikā stopēšana man un dažiem citiem indivīdiem ir kļuvusi par pieņemamu brīvā laika pavadīšanas veidu. 

Recepte vienkārša - sazinies ar kādu, kuram arī patīk riskēt ar dzīvību, izdomājat pieturas punktu Latvijas kartē, sarunājat dienu un aidā! Nav jau tik ekstrēmi, kā daži to interpretē. Galvenais, lai blakus ir stopēšanas biedrs un kaut cik saprātīga spriestspēja, kurā mašīnā kāpt vai nekāpt. 

Pieredzes ir bijušas dažādas. Vienu reizi gan nācās uzticēties savai iekšējai sajūtai un izkāpt no mašīnas, kurā tikko iesēdāmies. Tajā reizē uz Ventspils - Kolka tukšā ceļa,  par labu izkāpšanai nostrādāja šofera teksts - “kur gribēs, tur aizvedīs” un uz pasažieru sēdvietas stāvošā čipsu paka. Vizuālie elementi un šofera intonācija, divu sekunžu laikā salikās kā puzle kopā, lai uzreiz viņam pateiktu - “Nē, paldies!”

Savukārt šī gada maija sākumā, kad bija silts un Skujevskai beidzot bija brīva diena, nepiedzīvojām momentu, kad nodomātu - “Šis būs pēdējais svešais cilvēks, kuru redzēšu vispār!” 

Sākotnējais mērķis bija Staicele, jo katrā reizē, kad plānojam galapunktu, galvenais nosacījums ir, ka neviena no mums nav bijusi konkrētajā pilsētā. Labāk jauns un svešs nekā redzēts un garlaicīgs. Pa ceļam uz Baltezeru, no kurienes sākām stopēt, izdomājām pa ceļam paķert Tūju. Cik nu pa ceļam, bet virziens ‘uz augšu kartē’ bija. 

Pirmais šoferis bija aktieris pie kura mācījos publisko runu. Pie viņa eksāmenā gāja kā pa kalniem, toties ar savu mulsumu un sarkšanu biju palikusi atmiņā. Tātad, normu robežās manas naivās personības iezīmes, palīdz pat stopējot. Slēpti kontrolētais prieks par šādu sagadīšanos, neļāva skumt, ka viņš varēja aizvest tikai aiz Ādažu zīmes. Savā ziņā, man personīgi, tie īsie gabali patīk. Vairāk iepazīsti dažādus cilvēkus, nevis, kad sagadās ar kādu klusētāju mērot 100km. Uzsākot sarunu ar šoferiem, gandrīz vienmēr izskan divi galvenie jautājumi - “Kāpēc uz turieni?” un “Kāpēc stopējat?” Pēc otrā jautājuma teju uzreiz seko apakšjautājumi  - “Nav mašīnas?” “Nav draugu?” “Autobuss pa šejieni neiet?” “Bail nav?” Gadu laikā jau ir iegājies, ka pati uzreiz divos trīs teikumos salieku atbildes uz šiem jautājumiem, lai varam turpināt runāt par kaut ko citu. Ja, protams, pretī ir pagadījies runātājs. Pēc maniem novērojumiem, visbiežāk šoferi runā par sava apriņķa pilsētu svētkiem. Kad notiek, kas tur uzstājās, salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, aicina apmeklēt tos utt. 

Ar pirmo šoferi nesanāca aizrakties līdz pilsētas svētku tēmai, jo braucamais ceļa posms nebija tik garš, toties deva mums padomu, kā turpmāk stopēt, lai mašīnas ātrāk apstātos. Vienkārši stāvi ar to pacelto roku, bet neturi īkšķi, turi tekilas pudeli. Šo metodi varētu pamēģināt, kad tiešām dzīve ir tik ļoti apnikusi un vairs nedomā, ko darīsi rīt. Turklāt tekila nav lēta. Pie reizes taču jāpērk sāls un citrons. Īsāk sakot, lai šis padoms paliek teksta līmenī.

Otrajā piegājienā bija Skujevskas kārta turēt roku. Viņa uzcēla latiņu augstāk un nostopēja vācu tūristu, kurš ar treileri ceļoja pa Baltijas valstīm. Viņas šoferis, viņa arī sēž priekšā. Mana vieta otrajā rindā bija uz grīdas zem kaut kā skaļi rūcoša. Motors? Pat nevajadzēja aktīvi sekot līdzi, kā tiek pārslēgti ātrumi, jo tās darbības vienkārši varēja dzirdēt.  Mazais treileris izskatījās mazliet antīks, tāpēc visas atiecīgās rūkoņas bija kā ķirsītis uz putukrējuma.  Radās iespaids, ka šis tūrists ir izbraucis no 1989.gada. Kopumā jau bija labi. Braucām uz priekšu, līdz pagriezienam uz Tūju un mazliet bļaujot, apspriedām kas ir Latvijā un nav Vācijā un otrādi. Ja tu neesi runājis ar vācu mileniāli par alus šķirnēm, tad var uzskatīt, ka saruna nav notikusi. Skujevskas un vācu tūrista saruna par šo tēmu bija visinteresantākā - priekš manis. Sēdēju zem rūcošā kaut kā un mēģināju saklausīt par ko šie priekšā smejas un kāpēc Skujevska rāda alus pudeļu aplikāciju. Brauciens šajā treilerī man bija kā mini ekskursijas pieredze svešā valstī. Kāds kaut ko stāsta par ko tev ir tumša bilde un pie reizes novērtē jauno vietu, kurā atrodies. 

Bye, bye! Good luck! Smaidi, durvis ciet, pāri ceļam un mežā iekšā. Gandrīz jau Tūjā, bet jānolauž vien 3km. Ar tiem atzaru ceļiem no šosejām ir mazliet grūtāk, jo, protams, maz mašīnu brauc garām. Un pat tās, kuras brauc, pārsvarā brauc garām. Bet šoreiz pensionārs Kārlis gan apstājās. Šim cilvēkam patika runāties. Bez aiztures izstāstīja par to, ka ārsts viņam konstatējis veselas plaušas par spīti tam, ka pusmūžu ir konstanti smēķējis. Pastāstīja par par Tūjas vēsturi un par apskates vietām. Pat aizveda līdz molam, teica, lai aizskrienam apskatīties un pēc tam aizvedīs uz to pludmales daļu, kur var aizstaigāt līdz Ķurmraga bākai. Sacīts, darīts! Aizskrējām, apskatījām. Pareizi viņš teica, nekas īpašs, bet neko gluži vairāk  nav ko apskatīt Tūjā. 

Kārlis mūs izlaida pie savām mājām un ar roku parādīja - ejiet tur! Uz pludmali. Atvadījāmies un divu stundu gājiens līdz Ķurmraga bākai sākās! Tālumā redzi to bāku, bet tu ej, ej un ej un mirklī, kad šķiet - nu jau esam tuvu - aplauzies. Pludmale skaista un tā, bet ejot, laiks kaut kā ir jākavē. Ar ko? Ar Dzintaru Čīču - Tu esi vasara. Pēc diviem nostaigātiem kilometriem, kauns un ‘ko padomās citi’ pazūd nemanot. Pēc 2,5km vispār nav kauns klausītes Singapūras Satīnu un vēl mēģināt saprast dziesmu vārdus. 

Ķurmraga bāka skaista un tā, bet atpūšoties secinājām, ka šodien Staicele nebūs. Tikt uz turieni jau varētu, bet tikai tikt. Nebūtu ne gribēšanas ne varēšanas vēl vazāties. Tagad galvenais mērķis bija tikt uz šosejas. No šī brīža sākās otrā patīkamā staigāšanas daļa - tu turpini, vēl tos pašus trīs kilometrus. Ja Kārlis uz Tūju veda pa ceļu, kur bija asfalts, tad šoreiz mēs iznācām uz tāda ceļa, kur asfalts vēl labu laiku nebūs. Kas nozīmēja, ka mašīnu tur vispār nebrauc. Tā nu gājām uz priekšu, vairākkārt skatu pametot uz aizmuguri, cerībā, kāds tomēr brauc. Nebrauca. Ja ej pa grants ceļu, apkārt tev ir mežs un jūs esat tikai divas tad vienīgais ko var darīt - dziedāt. Šajās vietās, kur tikai buciņi var aizskriet tālāk, izdzirdot manu ne enģeļa balsi, ir lielāka brīvība dziedāt drošāk. Mežā vairāk vienalga!

Tā kārtīgi izstaigājušās, beidzot sasniedzām šoseju. 10-15min ar paceltu roku un apstājās igauņu pāris. Ar viņiem pa taisno braucām uz Baltezeru. Ar šādu noguruma pakāpi, vairs nebija aktuāli nostopēt mašīnu ik pēc 20km. Ja Skujevska sarunā ar vācu tūristu vairāk runāja angliski, tad šoreiz man paspīdēja izdevība runāt krieviski. Tas, ka pasaki, ka saproti krievu valodu, bet ir grūtāk atbildēt, neatur no vajadzības tik un tā runāt krieviski. Un sarunu temati neaprobežojās man patīk suņi un mans mīļākais gadalaiks ir vasara. Nē! Mēs rakām dziļāk! Runājām par Latvijas vēsturi, padomju laikiem un kāpēc Igauniju sauc par Igauniju. Ik pa laikam atvainojos par savu krievu valodu. Bet ar žestiem un kaut kādiem apzīmējumiem sanāca saprast vienam otru. Skujevskai dažubrīd esot nācies apspiest smieklus par manu izrunu. Ja viens saprot un otrs jūtas izklaidēts, tad neapvainojos. 

Baltezerā atvadījāmies un gājām paēst, ko it kā vajadzēja jau Tūjā izdarīt, bet kaut kā, vizinoties ar Kārli, nesanāca. Paēdām un pa mājām. 

Tāds internacionāls stopēšanas gadījums, kurā pamocījām gan kājas, gan valodu prasmes. 

[independent-uniqueness]

Pie bākas dzīve ir citādāka. Saules apspīdēta, vizuļojoša un ar tik tikko saklausāmu šalkoņu. ☀️🍦 /#smlt #smltart #smiltainis #explore #tuja (at Tūjas Pludmale)

[bb-latvija]

Sniega un apledojuma dēļ šorīt vietām Vidzemē un Kurzemē ir apgrūtināti braukšanas apstākļi pa galvenajiem autoceļiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi". Svētdienas rītā apgrūtināti braukšanas apstākļi ir Tallinas šosejas posmā no Gaujas tilta līdz Tūjas krustojumam, Vidzemes šosejas posmā no Vangažiem līdz Līgatnei, Valmieras šosejas posmā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam un Liepājas šosejas posmā no Grobiņas līdz Kalvenei. Pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtinoši braukšanas apstākļi ir Rīgas, Madonas, Gulbenes, Alūksnes un Balvu apkārtnēs. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

[ignatjev]

#spring is coming #dog #sunset #beach (at Tūjas Pludmale)

[prokur]

Старый #пирс города #Туя, который иногда по ошибке принимают за #мол 🌊 #причал #латвия #море #балтийскоеморе #tūja #tuja #latvija #mols #piestātne #piestatne #pier (at Tuja, Latvia)