#viņa

[uupiic]

Ja ir viena lieta, ko es nevaru ciest, tad tas ir tas, ka visas, nu burtiski visas sausās sastāvdaļas (rīsi, pupiņas, zirņi, putraimi, griķi, milti, cukuri utt. utjp.) vienmēr izbeidzas vienlaicīgi. Varētu padomāt, ka es katru nedēļu ņemu pa glāzei no katras un vienkārši saberu visu vienā katlā.

Interesanta zupa droši vien sanāktu.

[yzzart]

— A dragon knows a dragon.

© do not repost or translate !

characters: Aemond Targaryen x (F)Targaryen!reader.

summary: you and your dragon meet a certain person again, what could happen?

warnings: incest, explicit words, mentions of the dragon Tessarion.

word count: 1.265!

english's not my first language, so sorry for any mistakes!

You loved the feeling of being in the clouds.

The strong cold wind blew your face fantastically. The feeling of freedom, power and trust with your dragon was inexplicable. — You loved to fly.

The magnificent blue skin of your dragon, which shone even brighter in the sun's rays, matched the immense ocean that surrounded King's Landing.

Her beauty was heavenly and dignified. — She caught everyone's attention, both in the sky and on the ground.

Tessarion was a fascinating beast.

And you missed flying all over King's Landing, no one could explain your passion to fly under the place where you were born, grew up and could future reign. — Being legitimate for being the daughter of two Targaryens.

"Tev vajag atpūsties, meitiņ." (you need to rest, girl.) — You advise the beast, caressing it tenderly. Tessarion's rough blue scales ease at the touch of affection.

Tightening your saddle, you direct Tessarion to land at the bottom of the castle, where she will stay for a while until your family decides to return to Dragonstone. She understands the order and, increasing speed, the dragon goes to the desired location.

Observing that a large beast was approaching, some guards who were circulating around the place decided to move as quickly as possible, leaving the space completely free for Tessarion.

Your mouth curved into a thin smile identifying the great respect your dragon had for everyone. Some were scared and others were enchanted by her beauty and size.

The loud and strong sound of Tessarion's footsteps erupted in that region, carrying a smoke of sand through the place. Anyone passing by the place was probably startled by the immense noise.

Annoyed by the mess, Tessarion makes small low noises and shakes her head, making you laugh.

"Mēs esam klāt, meitiņ." (we're here, girl.) — You whispered beside her pointed ear. Removing the chains from your saddle, you slowly pull yourself out of the dragon.

Taking a deep breath, you feel the hard, prickly feel of the small grass strewn across the ground. — Turning your hand to Tessarion's skin, you begin to distribute affection and admiration, quickly, she settled down and relaxed.

But in a matter of seconds, your skin tightened and your posture went rigid — As if something or someone was threatening you.

That's how Tessarion took care of you.

You felt a penetrating gaze on your body and your dragon, but that sensation was familiar to you and from Tessarion's elation, she probably recognized who owned the gaze.

Footsteps on the gravel were exclaimed in your ears, indicating that the person was approaching. You didn't decide to turn around to contemplate and find out who was catching your eye, but you didn't have to. — The only thing you did was watch Tessarion's expressions, who kept her gaze fixed on the individual standing nearby.

"Have you come to admire Tessarion, uncle?" — You question the mysterious and feared Targaryen. The eldest's presence was so familiar and comforting to you that it frightened you at times.

"I was surprised by the presence of another dragon flying through the region." — Aemond's cold voice was revealed, then a low growl was executed. — "I thought you weren't going to bring her."

Revealing himself, Aemond fully approaches your side looking at your dragon. Tessarion was not intimidated by Aemond's figure, on the contrary, she continued to maintain a serious and rigid posture against him.

"Viņa ir pieaugusi un izskatās spēcīga." (She's all grown up and looking strong.) — Aemond uttered it directly to you.

"Viņa ir spēcīga, Aemond." (She's strong, Aemond.) — You scolded your uncle. As you try to maintain a serious posture, Aemond turns to face you, displaying the small smile forming on his lips.

You loved and hated that smile at the same time.

Aemond starts to approach the blue dragon, offering his hand for a simple caress, but Tessarion abruptly pulls away, fleeing the rider of one of the largest dragons in the world. — That scene made you laugh out loud.

Aemond tries to hide a smile when he hears the sound of your laughter. He missed hearing it so much, but he wouldn't admit it, not in public.

Deciding to end that moment, Tessarion decides to head towards the large cave that awaits her but before that, she shook her head in your direction as if saying goodbye to you. — You understand the sign and return a comforting smile to the dragon. With her heavy, sharp steps, Tessarion's image fades as she enters the cave.

Aemond was truly delighted to have witnessed his interaction with your dragon. — When you received your dragon, Aemond was witnessing it alongside his brothers and Jace.

Over those years, he'd been amazed at how a rider and a dragon had so much in common.

"You smell like a dragon, you know that?" — He asks, wanting your attention back.

"Just like you, my dear uncle." — You answer the eldest by staring into his single eye. — "A dragon knows a dragon, remember?"

You couldn't hide how nervous you were when you locked eyes with Aemond. Your body was so tense in the presence of the mystery prince. — Your body where he knew so well.

Running a hand through your loose hair, Aemond plays with a lock and watches you passionately. This was one of Aemond's ways of showing affection.

You wanted more than just a stroke of the hair, but you were out in public, in the eyes of anyone in the castle, and you soon tenderly accepted the affection.

"I missed you, niece." — He whispered to you, taking advantage of the fact that no guards were around. — "You have no idea how excited i was to hear that you were heading back to a place you should never have left…"

You were mesmerized and so focused on your uncle's words that you ignored everything and everyone around you.

"Well, there's a way to make me stay here by your side forever, my dear uncle." — You reveal with your voice starting to crack because of the excitement Aemond was causing you. Of course Aemond knew the answer, but what he wanted most at that moment was to hear it come out of your desirable mouth.

"Mm, and what would that be, princess?" — He moves closer, leaning against your face and you feel a big hot wave from the older man's breath. Aemond's strong scent made your body shudder automatically.

You were intoxicated by Aemond Targaryen.

"Make me your wife." — Slowly you finish the damn sentence that was expected by the eldest Targaryen. Aemond was watching your reddened lips as if they were the only source of life there was in life. He looked hungrily.

Exalting a deep, dark laugh, Aemond manages to startle you and make you swallow dry spit, awaiting the prince's next action.

"My dear, I've wanted this for so long and take my word that before your departure, you will be my wife and the future mother of my heirs." — You would say something, but in one swift movement, Aemond's lips were glued to yours. The feeling of worry and fear for the few guards who were present there disappeared from you and Aemond's sight.

Aemond wanted to kiss you and he always got what he wanted.

Your mouth was being devoured by Aemond's and you were sure your lips would come out red and swollen after that hungry and greedy kiss but you weren't worried about that — Oh no. — The only thing that crossed your mind were your lover's last words.

"The future mother of my heirs."

[maplequinn]

mum was shocked Finland only had 20% odds of winning. I told her it's because the golden queen of eurovision who won with the esc It song Euphoria had almost half the odds to her. she said "viņa var iet bekot" ("she can go pick mushrooms" - basically piss off)

[silovsmenot]

Idk who needs to know this, but I made my partner translate this all for me and Artūrs proposed on the ice at the end of his last game in Riga.

This guy is something straight out of a booktok hockey romance, and I am living for it.

[barbietoiles]

How does elle n'achette que turn into viņa pērk tikai. Where did the n' go. Why does the que make it a positive. What

[albireon]

can i adopt pandaverse pip??

(lūdzu, viņa ir mana mīļākā!!!!!!!! :3)

Ofc!! Viņa būtu ļoti priecīga <3

Liels paldies :]

[naturalswimmingspirit]

danamiscenko

“OMG viņa liek savus kailfoto interentā un stāsta mums, ka ir uz sava garīgā ceļa? Neiespejami! Ko viņa tēlo? Kam viņa melo? Tā taču nedrīkst! Ja viņa būtu garīga tad viņa tā neatļautos! Tas viss taču neiet kopā!” Pieļauju, ka tādas vai līdzīgas domas ir iezagušās daudzu domās. Un zini? Arī manās! Ir dienas, kad nejūtos droša par sevi, ir dienas, kad pakļaujos sabiedrības “standartiem” un sāku apšaubīt visu ko zinu par sevi, ir dienas, kad atgriežos pie novecojušiem uzskatiem par sevi un visu šo pasauli. Ir dienas, kad viss paliek tumšs un es nesaprotu kas esmu, kur un kāpēc esmu. Bet tas viss ir ok.. tas viss ir mans ceļš.. es ļoti labi apzinos, ka es 18 mēnešos nevaru pilnībā izmainīt to, kam esmu ticējusi 25+ gadus. Bet galvenais ir tas, ka pēc katras tumšās dienas es vienmēr atgriežos pie sevis. Pie tās kas no rīta meditē klusumā un ir svēta un pēcpusdienā pozē kameras priekšā kaila, kas seksīgi krata dibenu pie spoguļa, kas ir vienota ar dabu, kas dzīvo no sirds nevis no prāta. Jā es varu varu būt abas šīs sievietes.. svētā un ielas meita, un vēl daudz kas vairāk. Kāpēc mums liekas, ka mums ir jābūt kaut kam vienam? Kāpēc mums ir jāpieņem viena identitāte? Kāpēc vispār ir jāpieņem kāda identitāte? Mēs taču varam vienkārši būt, un darīt to, kas mūs priecē un liek justies brīviem un plūstošiem - tādiem kādiem mums ir iecerēts būt.

[vern-a]

Hello! Nice to see someone on Tumblr who's also transgender from Latvija and lives in a small village! Jūtos ne tik vientulīgs līdzīga situācija :')

Ceru, kā jaunajā darbā būs riktīgi labi! Mana vecmamma strādāja bērnudārzā. Viņas kolēģa atstrādāja gandrīz 60 gadus bērnudārza virtuvē, kopš 17 gadiem, ja nemaldos. Viņai ļoti patika! Ikkatram ir sava vieta dzīvē, kur viņiem ir ērtāk!

Šobrīd pats meklēju darbu pēc koledžas un gribēju pajautāt, ja tas nav īpaši personīgi vai grūti, kas palīdzēja atrast un iegūt to darba vietu?

Atvainojos par manu gramatiku, tā ir bišķīt lauzta pēc vairākiem gadiem to nelietojot!

Sveiki! Paldies, man iet ļoti labi, bērni ir tik mīlīgi un auklītes ļoti jaukas! Man patīk mazgāt traukus, gets the autism going haha. Un jūsu gramatika ir ļoti laba, ceru, ka jums to sanāks izmantot vairāk :)

Ja godīgi, man ir lielas grūtības ar darba vietām - jau pirms diviem gadiem pabeidzu tehnikumu un darba vietas atradu tikai gadījumos, kad man kāds palīdzēja. Patstāvīgi darbu atrast nevaru (anxiety disorder dara savu), bet man ļoti paveicies ar paziņām un kontaktiem, tāpēc vienmēr šur tur sanāk piestrādāt, pat ja ne uz ilgu laiku... Piemēram, arī šajā virtuvē sarunāts strādāt tikai uz mēnesi ^^;

Mans lielākais padoms ir: iepazīstieties ar cilvēkiem savā ciemā, atrodieties sabiedriskajos centros un ejiet uz vietējiem pasākumiem (vai vismaz sapazīatieties ar kādu, kas ir tik aktīvs). Ja pieminēsiet, ka meklējat darbu, kāds noteikti zinās kādu vietiņu, kas meklē darbiniekus un palīdzēs sakontaktēties ar darba devējiem!

Pride mēnesis ir sācies, būt trans ir awesome, bet arī ļoti biedējoši, es zinu, kā tas ietekmē atrašanos sabiedrībā. Es ceru, ka jūsu mazais ciematiņš var svinēt jūsu identitāti <3 vai vismaz to paciest haha.... bet mums vienmēr jācenšās iegūt labāko variantu!

Paldies par šo ask, vienmēr prieks redzēt savējos :') Turās!!! Laimīgu un veiksmīgu Pride 💛

[lukturi]

brāz bangas?

pat pēc dažiem gariem gadiem viņas smarža pakavējas

bet es neko neredzu jo saule acīs spīd

[flightofthoughts]

Gribu to, kas man patīk..

Gribu, lai viņu dabūju...

Gribu, lai viņš dod man mīlestību...

Gribu pamosties ar viņa acu skatienu...

Gribu viņa smaidu...

Gribu, lai viņš mani dara laimīgu....

Bet....

Ja es dabūšu tādu, ko es negribu,

bet tādu, ar kuru man ir LABI,

es vienkārši nebūšu LAIMĪGA.

Man pašlaik ir tikai Laime, bet tieši Viņš ir visnepieciešamākais....

Diemžēl, Viņu ir grūti dabūt,

jo.....

Viņš ir laimīgs bez manis....

[lietuvens]

madara stāstija kā pagājušajā pavasarī es no rītiem zvanīju viņai un raudāju, un runāju, ka gribu pamest markusu un nezinu ko darīt. es vispār neatceros, ka tā bija. savādi (ne)apzināties cik daudzas lietas es reāli neatceros. līdz man kāds pastāsta.

madara tik šausmīgi forša ak dievs. nebijām īsti draudzenes pirms viņa ciemos uz eartheater atbrauca, bet tagad noteikti esam. uztaisīja man vistas zupu, kad slima aizmigu, nomizojusi kartupeļus un ēdot to apraudājās, kad stāstīju par to kā svētdienās cilvēki iet uz klubiem pēc brokastīm. raudāja, jo teica, ka svētdienā taču ir jāiet uz baznīcu. tad abas smējāmies. maz laika pavadījām kopā, jo es slima, tik pirmo un pēdējo dienu, un kad mājās viņa bija. tik viņa runāja šausmīgi daudz, tik daudz, ka man dažreiz gribējās kliegt no pārguruma. varbūt tā cilvēkiem ar mani ir lol.vismaz pārmaiņas pēc ilgu laiku sarunās klusēju un nezināju ko teikt atpakaļ, jo temati mainijās strauji un brāzmaini,, konstanti./ stāstija kā viņai vienai auns virsū bruka, kad viņa zem skābes bija, cīkstējās kādu stundu. skaistā valodā viņa runā. nebiju dzirdējusi vārdu pļerkstēt kādus gadus piecus. uzaudzināja viņu lezbietes mākslinieces. vienu gadu sanāca uz daudz bērēm iet. skaitās daudzu cilvēku acīs kā psiha čikse. prasīju kāpēc, viņa teica, ai nu dažreiz gadijies jau galvu pret sienu dauzīt. es tik aaaa lol saprotu es jau arī esmu sev ar dūrēm pa seju situsi kājām arī no visa spēka kliegdama. vienojāmies, ka tā kādreiz ir bijis, jo teenage girl sāpes. now we're both sooo over it. nobučoja mani uz vaiga koncertā, kad filmēju sevi, bet video neierakstijās. visu laiku mēģināju saprast vai es esmu gay vai tomēr nē, bet īsti neko neizdomāju. dzīvo pie ezera. viena batkrievu čikse viņu reiz nodurt centās (nu naži mājās tik sviesta bija lol), jo bija pārliecināta, ka viņas puisis viņu krāpj ar madaru. tā pati čikse arī stāvēja reiz ārā pie madaras (un čixez puiša) dzīvokļa loga, skatījās iekšā pīpēdama. classic latvian spook moment /vēl viņai ir zirgi un viņa zin visas zāles pasaulē, ne tikai tās, kas štirī. bijām aptiekā un viņa manā vietā ar aptiekāri ļoti nopietni un mātišķi runāja, kaulējās tā garīgi. viņa ļoti, ļoti mīļa. man šķiet, ka man pat bija aizspriedumi kādi pret viņu, tādas bailes no nezināmā, bet tagad tas viss gaisis. viņai bija aizspriedumi lieli pret berlīni, bet tie arī pirmajā dienā izčābēja

[tuvojies]

Es esmu pazaudējusi saskari ar šo pasauli. Ar būšanu šeit dzīvai un veselai. Ar iespēju no rīta dzert kafiju, klausīties radio un rakstīt savas domas savu fotogrāfiju ieskautai. Kāpēc es esmu tik nelaimīga, kad manī jau ir viss, ko es meklēju? Šodien es iešu uz gaisa akrobātiku un šodien nav jāstrādā. Varu darīt visu, ko vien es vēlos. Kāpēc nav labi tā kā ir? Pēc kā es dzenos? Ko man mainītu tas, ja mana mūzika skanētu Nacionālā teātra izrādē? Ja manas fotogrāfijas būtu izstādītas muzejā un uz tām katru dienu skatītos cilvēki un teiktu atzinīgus vārdus? Vai šīs pašas fotogrāfijas manās acīs kļūtu labākas? Vai es kļūtu par labāku cilvēku? Vai tas skaitītos “kaut ko darīt ar savu dzīvi”? Vai tas būtu jēdzīgi pavadīts laiks? Vai tad es pēkšņi iegūtu interesantu dzīvi un draugus? Vai varbūt šī dzīve notiek pirmdienu vakaros, kad mēs pazīstami un mazāk pazīstami cilvēki satiekamies, lai rakstītu un runātos. Vai varbūt dzīve notiek tad, kad dzejas slamā nolasu dažus savus tekstus bārā, kurā klausoties koncertus vienmēr esmu domājusi - kāda būtu sajūta būt tur uz skatuves. Un tad es esmu. Es runāju. Manī klausās. Es neko neredzu, jo acīs spīd prožektori. Vakars tiek pavadīts jaukās sarunas. Mani atbalsta un samiļo draugi un vakara beigās es smaidot  domāju  -  es gribu vairāk šādas dienas. Vai varbūt dzīve notiek tad, kad es aizbraucu uz jūru meklēt izskalotus stikliņus un visu dienu pavadu tos vācot, labi zinot, ka pēc tam tos nekur neizmantošu. Ka tas ir tikai par meklēšanas un atrašanās prieku, un ļaušanos tam, kas interesē. Un tad sarunas uzsākšanu, garlaikojoties vilciena stacijā ar meiteni, kurai patīk iet pārgājienos un sajūsmina puķītes kuras ieliku pierakstu blociņā. Mēs visu ceļu līdz Rīgai norunājam. Mēs vairs netiksmies, bet saruna ir jauka un es domāju -  šī bija skaista diena un es gribu vairāk šādas dienas. Bet tad pienāk nākamā dienā, es aizmirstu solījumu sev (es neuzsēju mezglu redzamā vietā kā atgādinājumu) un atkal domāju “kāda šim visam ir jēga”, “kur es virzos”, “ko es daru ar savu dzīvi”,  “kāpēc man nepietiek ar to, kas man ir”. 

Tad atkal ir jāpiespiež sevi iziet ārā un atcerēties kāpēc dzīvot ir lieliski. Un tad es izeju ārā ar mērķi atrast sejiņas mākoņos, sienu apmetumos un asfaltā un kamēr tos meklēju tikmēr pie apģērbu konteinera atrodu maisu ar pārgājiena zābākiem precīzi manā 40,5 izmērā. Zābākus par kuriem mēnešiem runāju, ka vajag, lai varētu iet pārgājienos, bet nevaru atļauties.

Vai tad dzīvē nenotiek skaista un īsta tad, kad pa sniegputeni nesos ar riteni un redzu mazu, mazu pelīti, kura strauji tipinot gandrīz pārkrīt pati sev pāri. Tad, kad domāju un ceru, ka viņa atradīs savu alu tāpat kā Purvciema strazds pārziemo bēniņos ar draugiem. 

Vai dzīve nenotiek esot ar sevi visā tajā, ko iztēlojos, domāju, pamanu un tirinos nepacietībā ar to kaut kā dalīties?

Kas tad ir tas pārējais? Tas, kas saka, ka šis nevienam neinteresē. Neviens to nesaprot ar tādu degsmi kā es. Viņiem tā ir tikai pele. Tikai putenis. Tikai Elzas bērnišķīgums. Manis pašas balss, kas saka, ka šis ir nenozīmīgi un lai kļūtu nozīmīgi - pārāk grūti.  Vai tā arī ir dzīves notikšana?

Un atkal snieg. Pa virsu tam, kas šorīt tika notīrīts. Es atņemu prieku visam, kam pieskaros. 

[thefoulbeast]

wanted to do a latvian version of this too. bc i really like the translated poem.

---

Šādi – tik viegli! Miegaini smagi un dziļi miglaini. Sāpes neiet caur mīkstumu, Caur plīvuru kas mani silti apņem, Caur svaigi-mostošā skata miglumu.

Klusums – klusums -, pat ja vējš ārā čukst, Turpat aiz tik-tikko pavērtā loga, Zīdaini čabēdams caur bērzu lapām.

Jūtu, kā īstenība lavās atpakaļ mājā, Viņa ir gaistošais siltums manos vaigos Un vēsā grīda pret basajām kājām.

Tomēr vēl uz brīdi – tik viegli! Pastāvot tajā starptelpā, kur nemijas dzīves grūtības. Tas pāries, kā visu diendusu sapņainās paliekas, Kā gaist miegs, kad izdalās adrenalīns.

Ļaujiet to izgaršot, apjaust tā mīkstumu, Ļaujiet paturēt mutē kā svaigi-šķiltu putnēnu - mazu un mīkstu, trauslu un dzīvu.

Mostoties zosāda uzmetas, Kā ceļa klikšķis, iztaisnojot, Kā pirkstu čirksti, rakstot.

Jau drīz – tik drīz – apjausma mani pārņems, Un aizvedīs no šī spokaini saldā slēpņa. Bet vispirms es to sagremošu - Kā kūstošus taukus uz mēles, Kā medus lāsi rīklē - Šo vieglo dienas dullumu.

[gellavonhamster]

Tagged by @jennathearcher (thank you! ❤)

Rules: Pick a song for every letter of your url and tag that many people

Gimme - BANKS

Ends of the Earth - Lord Huron

Look away Lucifer - Madrugada

Lucky - Charli XCX

A Love Song for Gary Numan - Astronautalis

Viene y Va - C. Tangana, Natti Natasha

Oh No! - Marina

Noah's Ark - CocoRosie

Heavy in Your Arms - Florence + the Machine

Allies or Enemies - The Crane Wives

Meister der Minne - Feuerschwanz

Sugarhigh - Coyote Shivers feat. Renee Zellweger

Tēja ar karalieni - VIŅA

Erased - Kyla La Grange

Raise the Knowledge - Gogol Bordello

feelings lazy for health reasons, so I'm not tagging anyone specifically, but if you'd like to do this, consider yourself tagged!

[villainsally]

the pronouns in latvian get so quirky that the pronouns she, him and his are literally the same word. viņa. it all depends on the context, and if there isnt any, tough luck buster. just a fun fact for you

..interesting. The qUiRkY language buts are always fun

[dinozaurs]

Ārā ir tik gaišs. Ir tik ellīgi gaišs. Acis nespēj pierast, meklē tumsu, meklē ēnas, kur nolikt galvu, kur mierīgāk būs.

Kokiem vēl nav nevienas lapas, kaili tie stāv aukstumā un gaida. Varbūt atnāks siltums apskaut un nelaidīs vaļā līdz nākamajam sāpīgam rudenim. Varbūt neatnāks nekad.

Kamēr laiks paiet gaidot, kad nokusīs sniegs un būs ļauts nedaudz ievilkt aukstuma aizskartu elpu, viena pavisam trausla dvēsele iet. Iet meklēt vienīgo ar ko runāt ir un nav ļauts. Vienīgo sarkano acu pāri, kas skatās tieši virsū un tajā pašā laikā tieši gar. Viena dvēsele iet jau simto taku, pagriežoties visos nepareizajos līkumos. Tikai tā var atrast to vienīgo, baiso un diženo Nāvi.

Teikt, ka viņa mani jau gaidīja ir pārspīlējums. Bet kārtis uz galda, un tas skatiens, tas ellīgais skatiens, teica ko citu. Šī nebūs saruna, šī nebūs vienkārša dvēseles atgriešana vai atdošana. Un šī noteikti nebūs gaismas meklēšana.

Nāve vienmēr tik sasodīti eleganta būtne, līdz savam mugurkaulam nekad vienkārša, vienmēr tik sarežģīta. Tā zin noslēpumus vairāk nekā patiesības, melus vairāk kā pasakas. Un viņa man redz cauri. Ar savām melnajām rokām iesniedzas man krūtīs aiz kurām pukst sirds, nožēlojams viens sitiens pēc otra, lēni un mokoši kā.. Viņa paņem savās rokās to siltumu un viņas sarkanās acis vēršas tīrā zeltā. Gribot kaut ko teikt, balss iznāk ārā kā pelni.

"Tev ir tik daudz zelta krūtīs. Tas viss mijās ar melnāko tinti. Tev ir tik daudz, ko teikt. Neslīcini savu dvēseli. Saudzē to."

Es veltīju viņai neko vairāk kā iedomīgu skatienu. Viņa katru reizi izskatās citādāk, acis ir pilnas citādākas tumsas, pūces uz pleca nomaina kraukļi un ērgļi, pie kājām guļošos melnos vilkus nomaiņn balti, sudrabaini un zeltā lieti. Bet viņas vārdi un balss paliek mūžīga un nekad nemainās. Lai arī, cik reizes ietu, lauztu savus ceļus un piedāvātu savu dvēseli, savu sirdi un visu, kas es esmu. Nāve nekad neņem sev, tikai sargā. Dod zudušu gaismu, ko vērst par īstu zeltu un saka vārdus, kuriem ticēt, kuru dēļ iztaisnot plaisas mugurkaulā.

"un neuztraucies par Pavasari, tas ir dzīvs un tas nāks, nāks tieši pie Tevis. Tu to nekad nepalaidīsi garām."

Un ar to bija pateikts viss. Jāgaida Pavasaris pie katra koka un jāmeklē spēks savā melnajā tintē, citur tā nav.