#kājas

[lookninjas]

Oh what a charming and fun song! Let's type some of the lyrics into google translate and see what it's about:

[ir tik viegli asfaltu noskūpstīt]

[it's so easy to kiss the asphalt]

[n4svein]

Sunless Star Trek

Camina muerta y sin piel al borde del sol, deja que la luna brille con mi amor. Hombre de mi corazón, brilla la luna y la piel de mi amor... el amor de mi vida, mira al cielo sin miedo, mira sin miedo, un beso de una flor, un aroma, mi piel en tu corazón.

La luz que siguen tus pies sin dolor, El reflejo de tu beso en la rodilla, amor mío.

El relámpago de tu canción en mi piel parte el camino por la mitad, un beso de nuestro corazón.

lirio de lira de hueso nuestro nombre... Sunless Star Trek....

أمشي ميتًا بلا جلد على حافة الشمس، ليشرق القمر بحبي. يا رجل قلبي القمر يشرق وجلد حبي... حب حياتي أنظر إلى السماء بلا خوف أنظر بلا خوف قبلة من زهرة رائحة جلدي في قلبك. النور الذي تتبعه قدماك دون ألم، انعكاس قبلتك على الركبة يا حبيبتي. برق أغنيتك على جلدي يقسم الطريق نصفين، قبلة من قلوبنا. زنبق القيثارة العظمي اسمنا...Sunless Star Trek....

Es staigāju miris un bez ādas pa saules malu, ļauju mēness spīdēt ar manu mīlestību. Ak, mana sirds, mēness spīd, un manas mīlestības āda... manas dzīves mīlestība, es bez bailēm skatos debesīs, skatos bez bailēm, skūpsts no zieda, manas ādas smarža tava sirds.

Gaisma, kurai bez sāpēm seko tavas kājas, tava skūpsta atspulgs uz ceļa, mana mīlestība.

Tavas dziesmas zibens uz manas ādas sadala ceļu divās daļās, skūpsts no mūsu sirdīm.

Kaulu arfas lilija Mūsu vārds ir...Sunless Star Trek....

[tuvojies]

Ļauj sev rakstīt. Ļauj sev plūst. Šķiet, ka kājas iesūc melnais caurums. Sākumā lēni, tikai kā nojaušamību, bet tad jau tik tālu, ka vairs atpakaļ tikt nevar. Punkts aiz kura nav atgriešanās. Un tu redzi sevi izstiepjamies. Ja nesāpētu un tu nenomirtu jau sen pirms tam, tad visdrīzāk tev šī nāve pat liktos tāda skaista. Hei, es nekad mūžā neko tādu neesmu redzējusi. Manas kājas kļūst par nūdelēm. Eu, kāds pametiet irbulīšus, es nogaršošu sevi, visi morāles jautājumi kļuvuši nenozīmīgi. Tad kāds skaists izplatījuma akmenītis, ko es labprāt aiznestu mājās, bet nedrīkst, iebelž man pa galvu un es zaudēju samaņu. Asins pilieni. Kā tie izskatītos. Negribas tagad meklēt internetā. Negribu iziet ārpus šīs sajūtas. Gribu ļaut prātam nonākt, kur vien tas pats vēlas. Palaid vaļā siksniņu. Un viņš skatās uz tevi kā apmulsis sunītis, bet, bet bet. Un tu pastum uz priekšu un saki, ej, ej. Es tepat vien būšu, kad gribēsi - atgriezīsies. Paklejo. Tu vienmēr atradīsi ceļu atpakaļ. 

Cilvēki nepareizi izprotot entropiju un lieto to triviālos veidos, aprakstot savu nekārtīgo istabu vai dzīvi. Deg ēteriskā eļļa. Eikalipti. Pagaidi, nopūtīšu. Aij, bija taču jāpiepūlās rakstot. Deniņi sāp it kā tur būtu salīdušas tās lielās lielās jūrmalas skudras un viņas dzeltu vēl papildus paņemot līdzi ērkšķīšus. Efekts nav spēcīgs, bet nepatīkams. Jā, entropija. Viņi saka, ah, manai dzīvei vienmēr ir tendence tiekties uz entropiju. Man ir tendence uztvert tagadni tikai pagātnes formā. Tikai tad, kad tas ir noticis atskatīties un izvērtēt kādas bija sajūtas, kas notika, kā es par to jutos. Un tad galvā atkal ieskanas balss “Vai tas ir normāli? Iegooglē to.” Tā normalitātes salīdzināšana ar citiem cilvēkiem, atskaites punkti, nevis , “Ja tev tas neliek justies slikti, tad dzīvo tik nost.” 

Piededzinātas smiltis ar ūdeni un pieneņu pienu. Tā garšo šī rīta otrā kafija. Es svīstu, es kožu mazajos pirkstiņos, abos reizē. Mani zobi ir maigi. Tie slīd pa ādu un nespēj nodarīt ļaunu. Pat lielās prāta skudras spēj vairāk. Gaisma iespīd pa logu balta. Un man ir karsti. Jau sen, jau ilgi ir vairāk skumji nekā bail.

[just-ruth-thinkin-about-stuff]

Vai lietus manā dzīvē kādreiz pārstās līt? Vai pērkons pārstās dārdēt? Es cenšos patverties, bet kājas tāpat ir izmirkušas, mati slapji un seja skumja. Es nezinu cik ilgi vēl spēšu dzīvot bez saules, bez siltuma, bez mīlestības. Esmu kā augs, kurš laužas cauri koku saknēm pretī gaismai, taču kāds vienmēr ejot garām nomīda neatskatoties.

/24.07.23/

[suicideblues]

Ieraksts žurnālā #15

2024. gada 20. augusts. Plkst. 23:19. Wow, nemaz nepamanīju, ka ir jau tik vēls. Darbā šodien ļoti laba un veiksmīga diena. Rīt jādodas un jāturpina sava iesāktā lietā. Priekš manis tā ir nozīmīga, jo tā ir pirmā tāda mēroga lieta un veiksmīgas sakritības dēļ pacelšu "respekta punktus" citu šī profesijas pārstāvju acīs.

Biju ar mazo bandītu jūrā. Viņam ļoti patīk ūdens. Tik ļoti, ka ir grūti atrunāt un doties prom. Pagalmā ūdens mucas ir jau samestas ar ķieģeļiem, suņa bļodām un smiltīm. Cenšos pavadīt ar viņu pēc iespējas vairāk laika.

Tik daudz ko varu atcerēties un dalīties. Saprotu, ka neesmu bijis ļoti nozīmīgs, lai par mani kavētos tik sīkās detaļās, jo jūtos neērti, ka atceros pilnīgi visu, kā maniaks. Saprotams, ka daudz lietas/atmiņas varbūt laika gaitā ir izdzisušas. Atvēru vaļā mākoni, lai atrastu to īpašo foto, bet viss kas tur bija ir laiks no studijas perioda. Piemetu sev vecumu, lai pateiktu - studijas perioda. Gribētu vēlreiz piedzīvot šādu mācību periodu. Domāju, ka pievērsīšos mākoņa tīrīšanai, lai atbrīvotu vietu.

Makonī bija pat saglabājušies gif faili, ko biju sūtījis te pat šajā platformā un Tu biji ierakstījusi, ka "jātur kājas krustā", tāds erotisks piesitiens. Cerams, ka šāds ieraksts Tevi nesatrauc.

Es nezinu, ko piedāvās rītdiena, bet priekš sevis vienu īpašu personu esmu paslēpis zem segvārda "my wonderwall". Sāku justies atkal kā narkomāns, jo šo aplikāciju dienā sāku vērt vaļā ļoti bieži. Atveru, saņemu savu devu un esmu laimīgs.

Nevaru sagaidīt, kad varēšu uzņemt rīt nākamo devu ar ziņām, kā tika pavadīta diena.

[eberlinudrava]

Saules vaska kausētava. Strādā tiešos saules staros. Dravas stropu veco peru, medus rāmju apkāru šūnu, vaska atlikumu pārstrādei tīrā bišu vaskā. Rāmju dezinfekcijai paaugstinātā temperatūrā un tiešos saules staros.

Saules vaska kausētavas korpuss ir izgatavots no impregnēta finiera, siltinātas sienas, pārtikas nerusošā tērauda metāla vannas, polikarbonāta logs ar nerūsošā tērauda metāla rāmi, gumijām un klipšiem nostiprināšanai. Kausētavai ir noņemamas nerūsošā tērauda metāla kājas. Maksimāli kausētavā vienlaicīgi var ievietot 4 standarta Latvijas stāvstropa Dadant tipa koka rāmjus ar šūnu.

Iekārta aizņem maz vietas noliktavā nesezonā. Ražots Lietuvā - ES.

Pārdodam dažādas jaunas profesionālās biškopības iekārtas un bišu barības no SPĀNIJAS, ITĀLIJAS, BULGĀRIJAS, POLIJAS, LIETUVAS - Eiropas - ES. Kvalitatīvi izgatavotas no pārtikas nērūsējošā tērauda materiāliem biškopības industrijai.

Der LAD projektiem, pieejama visa sertifikācija, pārtikas un veterinārās PVD atbilstības deklarācijas.

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) CE (”Conformité Européenne” - „Eiropas Atbilstība”) atbilstības marķējuma sertifikācijas zīme.

Kravas transports līdz adresei.

Strādājam ES valstīs un ārzemēs.

Kontakti.

Video.

—–

Solar wax melter. Works in direct sunlight. For processing of old brood and honey frames, wax residues into pure beeswax. For disinfection of frames at elevated temperatures and in direct sunlight.

The outer frame of the solar melter is made of impregnated veneer. Melter has insulated walls, food-grade stainless steel metal pans, polycarbonate window with stainless steel metal frame, rubbers and clips for fastening. Solar melter has removable stainless steel metal legs. A maximum of 4 wooden frames of standard Dadant type with comb can be placed in the melter at the same time.

Solar melter takes up little space in the warehouse during the off-season. Made in Lithuania - EU.

Trade of various new professional beekeeping equipment and bee feed from SPAIN, ITALY, BULGARIA, POLAND, LITHUANIA - Europe - EU. Quality made of food-grade stainless steel materials for the beekeeping industry.

Suitable for EU projects, all certifications, food, and veterinary compliance declarations. European Economic Area (EEA) CE (”Conformité Européenne” - “European conformity”) compliance marking.

Freight cargo transport to the address.

We are working in EU countries and abroad.

Contacts.

Video.

—–

#Latvia #Europe #EU #Industry #Manufacture #Processing #Equipment #Uncapping #Frames #Beekeeping #Apiculture #Apiary #Bees #Honey #Pollen #Beebread #Wax #Propolis #Export #Import #Trade #Research #Development #Entrepreneurship #Agriculture #Natural #Food #Environment #Ecology #Sustainability

[uupiic]

Nāksies nopirkt pusdienu kastīti.

Nevaru atļauties visu laiku pirkt dārgos "enerģijas", musli vai vienkārši augļu un riekstu batoniņus. Īpaši, ja tiem, kas glabājas manā kastē darbā mēdz pieaugt kājas :')

Tiesa gan, vajadzēs lielāku somu, kur to visu ietilpināt :')

[apkaartpasaulei]

UBUD

9.DIENA

Cēlāmies agri, lai dotos uz ļoti populāro ūdenskritumu Kanto Lampo Waterfall.

Esam pieļāvuši kļūdu dodoties uz ūdenskritumu normālā laikā un pašu ūdenskritumu ieraudzīt ir teju neiespējami... tad nu šis bija labākais lēmums! Tūristu tik pat kā nebija un vietējais glābējs par 1 EUR mums uztaisīja fotosesiju - nostādot visās pozās!!! 😃

Bijām tur pat blakus un diena vēl tikai knapi sākusies, tāpēc laidām uz otru ūdenskritumu Taman Sari Waterfall & Natural pool. Šajā ūdenskritumā nebija nevienas dzīvas dvēseles, tāpēc izbaudījām kā privātajā tūrē. Braucot prom, ūdenskrituma galvenais čakli steidza aizslaucīt motorollera un mūsu pēdas - nav ko citiem zināt, ka kāds jau te ir iešmaucis pirms atvēršanas. Ūdenskritumu apmeklējumi vidēji maksā 20k...25k (1-1.5 EUR no cilvēka).

Būtu vēl ko skatīties un skatīties, bet tā kā diena apmākusies un mēs slapji no ūdenskrituma, steidzām uz viesnīcu. Pārģērbāmies, pabrokastojām un laidām uz vienu no tīrākajiem ciematiem pasaulē - Penglipuran Village. Pa ceļam gan pamatīgi izlijām, bet ar laiku viss noskaidrojās. Tas ir ciemats, gluži tāds pats kā citi, bet vietējie tajā ļauj Tev blandīties pa savām mājām. Baliešiem nav viena māja kā mums - tas ir dažādu ēku komplekss, kurš sastāv no - tempļa, virtuves, guļamistabas, viesu/bērnu istaba, kāzu/bēru altāra, ballīšu vietas. Parasti no ielas puses mājas aizsedz masīvs betona žogs. Starp blakus esošajiem kaimiņiem žogu nav. Pie žoga, no ielas puses plūst dambis, kur dažs met miskasti, dažs mazgā kājas, bet cits drēbes. Jau iepriekš par šādu izkārtojumu bija dzirdēts, šoreiz ar interesi apskatīts. Godīgi sakot, par spīti tam cik zaļa un dzīva ir šī valsts, mājvietas iedzīvotājiem ir neomulīgas. Blakus iegājām arī bambusu mežā un veiksmīgi nomaldījāmies. Mērojot ceļu atpakaļ, sapratām, ka esam izsalkuši un iegriezāmies pirmajā restūzī - mamma mia, kas par restūzi. Skats pa miljonu - klinšu ieskauts, viens pēc otra ūdenskritumi... oh....ah....ai...wow... (lasīt: skaisti). Kopumā interesanta vietiņa, kurā varēja izvēlēties gaļas komplektu 1-2 personām vai 3-4. Mēs kā lielie eiropieši, protams, izvēlējāmies 3-4 personām un arī to piebeidzām. Īsumā sakot- Tev atnes jēlu gaļu, gatavus rīsus, grilu un pats žāreij geļei. 😃

Tātad, esam veiksmīgi apguvuši dažus vārdus:

1. om swastiastu - sveiciens kuru nodod rokas saliekot kopā pie krūtīm.

2. Suksma- pateicība, kuru arī nodod rojas saliekot kopā pie krūtīm

3. Hati-Hati- lēnak, piebremzē

UN VĒL!!! Jau kuro reizi mēs ar Valēriju tiekam uzrunāti, lai kopā nobildētos - dažkārt no ķīniešiem, šodien meitenes no Javas! 😎

Šodien fotogrāfējām, fotogrāfējām, filmējām, fotogrāfējām... pūtām un elsām un atkal fotogrāfējām un vienā mirklī padevāmies. NAV IESPĒJAMS TO IEMŪŽINĀT. Stāvi krastā, skaties uz visu to skaisto Tavā priekšā un ceri, ka kaut kur šī atmiņa saglabāsies, kaut kur iedzīvosies un mājos ar Tevi mūžam. Tagad, zvilnam pie baseina, Valērijs ir pasūtījis, lai mums vietējais bolts no centra atved bulciņas... ka tik paši neatbraucam mājās kā bulciņas 🙈

!!! Bali nosaukums cēlies no vārda "balin", kas sanskritā nozīmē "varonis" vai "spēkavīrs".

[jauniekartupelisi]

23. Zemākais punkts...pagaidām

Pamostos piecos no rīta. Sāp gurns, sāp spranda, sāp galva, kuņģim slikti, šķiet, ka vemšu. Palieku guļus un mokos. 5:20 dzirdu modinātāju kaut kur pie māsiņu posteņa. no 5:30 māsiņas sāk trobeli. Pilnā balsī sarunājas, šļūkā pa gaiteni, ap 5:30, šķiet, nomet vairākas bleķa paplātes, pīles vai kaut ko. Trobelis baigais. Ja kāds vēl gulēja…HAHA, vairs neguļ!

6:30 manā palātā ienāk māsiņa, apžilbina mani, ieslēdzot griestu gaismas un saka, ka esot klāt man atņemt asinis. Nu, kas jādara, jādara. Nopumpē man asinis un iepazīstas ar manu asinsriti, kura diezgan jaudīga. Šmuce manā gultiņā. Oh, well. Guļu un blenžu griestos.

8:30 palātā ienāca jauks kungs, kurš ar slāvu akcentu centās izruāt manu uzvārdu. Piepalīdzēju. Apstiprinājis, ka tas, tik tiešām esmu es, kurš viens pats atrodas 28. palātā, viņš mani aicināja līdzi, Man esot jāiet uz rentgenu. Izkārpos no gultas, uzvelku čībiņas un streipuļoju kungam līdzi. Pa ceļam uzzinu, ka pēc rentgena, man vēl būš ECG, jeb elektrokardiogramma. Rentgenā nofočē manas plaušas, ECG kabinetā mani nošpricē kā tādu telpaugu vasaras karstumā, saliek visus tos piesūceķņus, nomēra vajadzīgo, atlaiž piesūcekņus, iedod papīra dvieli noslaucīties un saka, ka varu iet atpakaļ uz palātu. Streipuļojot atpakaļ, saprotu, ka esmu vēl vājāks kā parasti. Pusceļā piesēžu atvilkt elpu. Paiet grūti, spēka maz, plus čība visu laiku lec nost no labās kājas. Cenšos saprast, kur man jāiet atpakaļ, jo jūtos kā apdullusi muša. Tieku līdz palātai, iegāžos gultā. Guļu un blenžu griestos.

9:09 man atnes brokastis. Šoreiz bezgaršīga manna putra, trauciņš ar biezpienu, bumbieris, divas maizes šķēles 10g sviesta un tēja. Pirms ķeros pie ēšanas, palūdzu, lai man iedod kaut ko pret slikto dūšu, citādi brokastis būšot veltīgas. Pēc brīža atnāk cita māsa, iedod man mazu tabletīti, sakot, ka, par cik man neesot katetra, tad jādzer ripu. Kas ta man? Ka’ tik palīdz! Iešauju ripu, dažas min pagaidu un ķeros pie brokastīm. Visu, izņemot bumbieri noloku. Bumbieri man ne pārāk garšo. To atstāju. Guļu un blenžu griestos.

Ap desmitiem atkal atnāca manas dakteres. Noprasīja, kā gāja rentgenā un ECG? Ko tad es baigi varu citu pateikt, kā to, ka…bija? Paprasa, jautājumus utt. Pastāstu, ka palūdzu pretvēmīša ripu un, šķiet, nostrādāja, jo stunda pagājuši un brokastis joprojām ir manī. Es gan cenšos pārāk lieki nebūt vertikāli, jo tas nepalīdz kuņģa spējai noturēt sevī jebko, bet tāpat. Daktere pastāsta, ka rīt 11os, man būšot jādodas uz MRI, jeb, kā mans čoms Kodols to nosauca – The Truth Donut (Patiesības Virtulis) Es nezinu, kur viņš ņēma šo nosaukumu, bet es to tik un tā piesavināšos! Pasaku dakterei, ka MRI mani nebiedē, jo tas būs jau…ceturtais vai piektais MRI apmeklējums, bet es uztraucos par to kuņģi. Negribās pievemt Patiesības Virtuli. Daktere saka, ka palūgšot, lai pirms MRI mani sazāļo. Yay! Pēc Virtuļa kaut kad būšot konsīlija tikšanās un tad jau lemšot, kas un, kā ar mani būs tālāk.

Ap 11iem pie manis atnāca fizioterapeite. Aizveda uz savu kabinetu, apguldīja uz kušetes un ierādīja dažus roku vingrinājumu maniem dilstošajiem pleciem. Teica, ka šodien daudz nemocīšot, jo es izskatoties savārdzis. Rīt būšot vēl vingrinājumi balansam, jo tas man arī ir čupā. Fizioterapeite šķita tāda diezgan jauka. Visu laiku motivēja iun uzslavēja, ja vingrinājumus izpildīju pareizi. Jāpiebilst, ka fizioterapeiti arī neapvēmu. Yes!

13:44 atnesa pusdienas. Zupa AR GAĻU, tomātu ķēpa ar cietām baltajām pupiņām un lielu gaļas kotleti pa vidu, divas maizes šķēles un zaptsūdens. Zupu, protams, pat neaiztiku, kotleti baigi kustināt nevarēja, jo viņa sadalījās, tāpēc noēdu no malas cietās pupiņas, noēdu divas maizes šķēles un izdzēru zaptsūdeni. Guļu un blenžu griestos.

Man knapi panesami sāp spranda un galva. Es vainoju to slimnīcas gultu un spilvenus, no kuriem jēga tikpat liela, kā guļot uz divām tortillas šķēlēm. Man nav spēka. Knapi varu aizsniegties pēc ūdens pudeles, lai padzertos. Nespēju pat īsti piecelties sēdus. Pāris reizes tomēr to izdarīju, bet tad spranda un galva sāk sāpēt vēl intensīvāk un nekas cits neatliek kā likties atpakaļ guļus. Man izmērīja temperatūru – 36.9. Spiediens esot normāls. Guļu un blenžu griestos, jo nav spēka nekam citam. Pat ne filmai. Plus, ir gaišs. Kāda filma, kad Tev pa logu, starp skujukoka zariem tieši sejā spīd saule?

17:39 man atnes vakariņas. Makaroni sajaukti AR VISTAS GAĻU, toveris ar krējumus (but why?), divas maizes šķēles, visai gardi skābo kāpostu salāti, biezpiena sieriņš ar mango un tēja. Makaronu un krējuma traukus skipoju. Apēdu salātus, kuri ir tiešām garšīgi, divas maizes šķēles, izdzeru tēju un noēdu biezpiena sieriņu. Bezspēkā atkrītu atpakaļ gultā. Guļu un blenžu griestos.

Kad satumst, ieslēdzu filmu. Šovakar ”The Curious Case of Benjamin Button”. Filmu gan vairāk klausos, jo spranda un galva sāp tā, ka pakustēties īsti nevaru. Padzerties saņemos reti, jo nav spēka pagrābt ūdens pudeli. Viss sāp. Pie uzkodu somas netieku, jo tas nozīmētu piecelties sēdus, kam man vairs nav spēka. Biš arī sāk krist ciet širmis. Man reāli ieslēdzas kaut kāda depresija. Man šķiet, ka es no šejienes ārā vairs netikšu. Viss tā sāp, spēka nav un ar to arī viss beigsies…

Ap 20:30 palātā ienāk māsiņa, ieslēdz gaismas, es atkal mazliet extra pamirstu, bet savācu spēkus piecelties sēdus. Māsiņa saka, ka liks katetru rītdienai. Nu,ok. Uzliek žņaugu, meklē vēnu…nu, knapi atrod. Tūdaļ durs un likts katetru, bet…katetra brāķis. Aizies samainīt. Atlaiž žņaugu. Atnāk ar jauno katetru. Uzliek žņaugu, meklē vēnu…It kā, atrod. Dur…un nav. Saliek plāksterus, atvainojās, saku, ka viss ok. Provēsim otrā rokā. Uzliek žņaugu, meklē vēnu…nu, nekā. Sāk spriest, vai provēt otro reizi vai saukt citu māsiņu, jo pēc pirmā fail’a viņai mazliet trīcot rokas. Mierinu vinu, ka viss būs labi, gadās utt. Viņa nolemj, ka tomēr sauks citu māsiņu. Atnāk otra, uzliek atkal žņaugu, meklē…ne sūda. Trīs vietās lika žņaugu, līdz kaut kādu kripatiņu vēnas atrada. Teica vēl kaut ko, ka man esot, šķiet, šķības vēnas. Pati Tu šķība! Iedur, ieliek katetru un prasa, vai es neesmu tikko kafiju dzēris, jo asinis ejot pa gaisu. Pirmā māsiņa saka: “nu, es viņam to žņaugu noturēju, tad Tu, nav brīnums!” Notestēja katetru…viss ok. Varu nīkt tālāk. Guļu un blenžu griestos. Viss sāp, viss slikti.

Ap deviņiem atkal nāk cita māsiņa piedāvāt miega mikstūru. Šoreiz es pat neatsakos. Viņa man ielej to mazo šotglāzīti ar to virumu. Nolemju sagaidīt, kad beigsies filma un tad dzert. Filma beidzas ap desmitiem vakarā, nolieku nost iPadu, laiks dzirai. Tas ir, šķiet, pretīgākais šķidrums, kuru esmu dzēris…Nu, gandrīz jebkad. Uzdzeru ūdeni, bet tāpat tā pretīgā garša ir visur. Turos, lai to visu neizvemtu ārā. Apguļos uz sāna, jūtu, ka tā roka, kurā katetra sāp. Laikam, ka baigi samocīta. Jūtu, kā dzira sāk iedarboties. Roka sāp, spranda sāp, galva sāp, viss ir slikti. Ceru tik, ka iemigšu, pirms tā dzira parauj. Iemiegu.

[dzelonis]

Katherine Addison - The Goblin Emperor (The Goblin Emperor #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu Izdevniecība: Tor Books Manas pārdomas Maia, nebūdams pat ne otrais rindā uz troni, turklāt vēl ar acīmredzamu goblinu izcelsmi no mātes puses, un no bērna kājas dzīvodams sava veida trimdā, un kopš astoņu gadu vecuma pēc mātes nāves kopā vien ar nejauku un citādi nepatīkamu onkuli, nekad nebija patiesi domājis, ka reiz varētu pienākt diena, kad viņam būs…

[lookninjas]

I'll be honest; today was kind of crap. So I'm going to put on some nice, summer vibes kinda tunes, and listen until I feel better. This one feels like a good place to start. If you need cheering up too, maybe start here.

[eternalatmn]

visas malas šeit ir šķības\

decembrī es apsolīju sev pārstāt just. bet ko ar janvāri? trīsdesmit viena diena, kurā jāvar, bet nevaru. nesaprotu, kā būt. dažas dienas skaidri redzu ceļu un kājas nes mani pretī siltumam. dažas dienas ceļš ir pavisam sabrucis, saspridzināts tā, ka nav kurp doties. atliek gulēt uz aukstas grīdas un raudāt. līdz spilvenam netieku, jo sāpes paralizē. es vēlos atcerēties visus cilvēkus ar priecīgajām domiņām. nav jau tā, ka grūtumi jāaizmirst pavisam, tik vien kā jābeidz sev par tiem regulāri atgādināt. cenšos atcerēties visas jūsu patīkamās smaržas, smieklīgos jokus un platos smaidus. vajadzīga pierakstu kladīte labajiem mirkļiem, lai vieglāk tikt cauri “kad prāts paralizējis ķermeni” mirkļiem. ā, vispār, lai vairotu sev prieku, pasūtīju kasti ar grāmatām. pārāk ilgi jau turpinu sarakstu “kas tev noteikti jāizlasa” beidzot jāķeras klāt. iegādājos arī divas puzles, biļeti divām izrādēm, biļeti vienai filmai un divus mīļas grupas albumus. jāsāk iepriecināties!

[grifrift]

NEPARASTAIS TALANTS

Koši dzestrā, saulainā svētdieas rītā pilseta laiski modās no gurdenā miega. Reti kurš bija pietiekami motivēts, lai šajā stundā pamestu tik grēcīgi silto un mājīgo gultu. Viens no šiem neparastajiem Homo Sapiens eksemplāriem neapšaubāmi bija Roberts Grenholms - visdažādāko zinātņu entuziasts un izgudrotājs. Ekscentrisks dīvainis, par kuru mēdza tenkot mazpilsētas saviesīgajos pasākumos. Slavens ar savu kaisli uz inovācijām un tās trūkumu attiecībā uz pretējo dzimumu. Absolūts štata rekordsmens pēc patentēto izgudrojumu skaita. Vienīgā trūcība bija faktā, ka visi Roberta jaunievedumi praktiskā ziņā bija bezgala nejēdzīgi. Neviens no viņa viennozīmīgi interesantajiem mehānismiem tā arī nenonāca ražošanā. Tie bija unikāli meistardarbi, kuriem bija lemts mūžīgi palikt vien rasējuma vai prototipa stadijā. Šis aspekts aizskāra jaunā zinātnieka sirdi. Nebija tā, ka viņš strādāja tikai naudas vai atzinības dēļ. Drīzāk pretēji. Grenholms bija sava hobija fanāts. Urķēšanās garāžā dienām un naktīm sagādāja viņam neviltotu prieku. Taču dvēseles dziļumos Roberts vēlējās veikt kādu nozīmīgu atklājumu, kas palīdzētu cilvēcei un, iespējams, pat mainītu vēstures gaitu. Turklāt, arī finanses bija nozīmīgs faktors. Materiāli maksāja bargu naudu, bet investori vairs neticēja Roberta ģēnijam un nevēlējās riskēt ar saviem dolāriem.

Visu šo aspektu kopums un ticība, ka šoreiz gan viņam izdosies pārsteigt pasauli, līdz ar pirmajiem gaiļiem izspēra jauno sapņotāju no pieticīgās migas uz garāžu jeb, pareizāk būtu teikt = darbnīcu. Sava auto Grenholmam nemaz nebija.

Rudenīgi blāvā saule atradās zenītā. Ļaudis steidza pusdienlaikā noķert vēl siltoss starus. Vienīgi Roberta darbnīca izkrita no pilsētiņas nesteidzīgā dzīves ritma. Grenholms bija noķēris iedvesmu. Ne jau šādu tādu, bet gan īstu, patiesu dzirksti, kas burtiski lauzās uz āru un neļāva palikt mierā ne mirkli. Šādos brīžos viņš aizmirsa gan par ēdienu, gan par miegu. Nekas nespēja viņu piespiest apturēt darbu. Veiksme bija jātur aiz ūsām. Šoreiz Robertam izdevās iedvest jaunu elpu kādā projektā, kas sen jau bija nolikts malā un šķita bezcerīgs. Kā likās, tā beidzot bija fantastiska iespēja radīt ko noderīgu visai sabiedrībai un, protams, arī aizvērt kritiķiem mutes.

Galvenais neapstāties. Kā drudža apsēsts Roberts apsārtušām acīm pētīja rasējumus un lodēja mikroshēmas. Jā, viņa prāts dega liesmās un sirds kūleņoja, taču roku kustības bija asas un precīzas, allaž veiklie pirksti nepievīla. Mijkrēslis un motoru rūkoņa signalizēja par darba dienas beigām. Šķietami kādā iepriekš noteiktā secībā māju logos sāka iedegties elektrospuldzes, izgaismojot portālus uz siltām un vakariņu smaržu piepildītām pasaulēm. Roberts to visu nemanīja. Viņa darbs bija finiša taisnē. Vienīgais, kam bija nozīme.

Desmit stundas vēlāk rīta miglā tērpto pirmo putnu kora mēģinājumu iztraucēja kāds ārprātīgs bļāviens:

- Gatāāāāvs! -

Vēl pēc mirkļa apjukušie zvirbuļi no puspavērto garāžas vārtu apakšas saklausīja skaļu krākšanu.

Pēc dažām dienām pilsetas iedzīvotāji galvenajā rīta avīzē lasīja sekojošu sludinājumu:

- Revolūcija zinātnē! Nespējat izvēlēties sev karjeru? Šaubāties, uz kādu pulciņu vest savu bērnu? Jaunā ierīce - "Talantometrs" atrisinās visas raizes un ļaus atklāt jūsu vai jūsu bērnu apslēpto spēju augstākās virsotnes. Pirmajiem 10 apmeklētājiem atlaide -20%! -

Lai gūtu pārliecību par sava mehānisma nekļūdīgo darbību, kā pirmo "upuri" eksperimentam Grenholms izvēlējās cilvēku, kura talants bija neapšaubāms un plaši zināms. Hristo Domingess bija slavens pianists, kurš koncertēja abās globusa pusēs. Mākslinieks dzīvoja Robertam kaimiņos. Abi bija pazīstami no bērna kājas, tādēļ Hristo ar labu prātu piekrita izpalīdzēt. Kails līdz jostasvietai, aplipināts ar silikona piesūcekņiem un notīts ar elektrības vadiem, klaviertaustiņu virtuozs ar interesi pētīja vecmodīgam magnetofonam līdzīgu ierīci, kurai bija pieslēgts. Tai bija neskaitāmi daudz pogu un taustiņu - vairāk kā fortepiāno. Papildus tam, neparastās mašīnas korpuss bija sķietami haotiski noklāts ar dažādu krāsu LED lampiņām, kuras mirgoja kā Ziemassvētku egles dekorācijas. Grenholms ļoti koncentrējies vērās mazajā melnbaltajā ekrānā, kas lampiņu mirgoņas dēļ uz ierīces korpusa gandrīz nebija pamanāms.

-Rob, tavi pirksti burtiski dejo pa tām pogām Goda vārds, no tevis varētu sanākt labs pianists -

Hristo nolēma pārtraukt ieilgušo klusuma pauzi.

- Nē, mans draugs, pats labi zini, ka ar veikliem un gariem pirkstiem vien nepietiek. Balstoties uz talantometra datiem man absolūti nav attīstīta muzikālā dzirde. Jāatzīst, ka to es biju atklājis jau iepriekš empīriskā kārtā - katrs, kurš dzirdējamani dziedam vai spēlējam kādu instrumentu, nekavējoties steidza mani apturēt vai pamest manu kompāniju. Ar tevi ir pilnīgi cits stāsts. Lūk, paskaties uz šo grafiku - redzi kā taisne iet uz augšu gluži kā Everests? Šis parametrs apzīmē mākslinieciskās dotības. Izpētot grafika līniju detalizētāk, mēs skaidri redzam, ka tavām dotībām ir nepārprotama novirze uz audiālo spektru, ko arī man bija nepieciešams apstiprināt. -

Domingess apbrīnā māja ar galvu.

- Robert, apsveicu, šķiet ka šoreiz tu patiešām esi radījis kaut ko lielu. Starp citu, ko nozīmē ekrānā tas mazais pauguriņš? Vai man ir vēl kādi talanti? -

- Ak, jā, šis stabiņš signalizē par tava prāta loģiskajām spriestspējām un stratēģisko domāšanu. Starp citu, atcerējos, ka tev matemātikā bija labas atzīmes un tu neslikti spēlēji šahu. -

- Bravo, Robert! Trāpīji tieši mērķī. Vai tev būtu laiks kādai šaha partijai? -

Nākamā nedēļa Grenholmam bija ļoti darbīga. Viņš atklāja trīs potenciālus gleznotajus, divus rakstniekus, četrus inženierus, divus ārstus, vienu futbolistu un vienu baletdejotāju. Beidzot pilsēta novērtēja savu trako zinātnieku. Telefons zvanīja bez mitas. Pieraksts jau bija pilns divus mēnešus uz priekšu. Budžeta robi ātri lāpījās. Vecāki bija gatavi labi maksāt par savu bērnu nākotni. Par talantometru un tā izgudrotāju interesējās lielie valsts mēroga laikraksti un pat TV. Roberts jau sāka apdomāt, vai nevajadzētu pieņemt darbā sekretāri.

Laiks skrēja uz riņķi kā karuselī. Kādu dienu Roberta kabinetā ienāca kāds savdabīgs apmeklētājs. Mati tumši, sprogaini, mazliet iesirmi. Seja pelēcīga, neinteresanta. Acis nenosakāmā krāsā, drīzāk pelēcīgi brūnas. Tērpies novalkātā rūtainā mētelī ar daudzām kabatām. Kājās ērti ievalkātas, nobružātas ādas kurpes ar zemo papēdi. Šis personāžs bija tik ļoti neievērojāms, ka pavēršot no viņa skatu, viņš tūdaļ pazuda no apziņas.

- Kā varu palīdzēt? -

Sausā tonī taujāja Roberts.

- Vai jums ir pieraksts? Jūs taču zināt, ka es pieņemu tikai ar pierakstu? -

- Ak, jā, godājamais kungs, man to darīja zināmu. Taču uzklausiet mani. Esmu izmisumā. Šajā pilsētā esmu vien caurbraucot. Jau šovakar man jābūt prāmī ceļā uz citu kontinentu. Es visu savu dzīvi neesmu spējīgs sev atrast pienācīgu pielietojumu. Svaidos no vienas jomas citā un atpakaļ. Mainu darbus kā zeķes, nespējot gūt ne panākumus ne morālo gandarījumu par paveikto. Beigu galā kritu izmisumā un nolēmu mēģināt laimi citur. Kaut gan man nav ne mazāko cerību, ka dzīvesvietas maiņa manā gadījumā ko varētu līdzēt. Iedomājaties manu sajūsmu, manu aizkustinājumu, kad es uzzināju par jūsu brīnumaino izgudrojumu. Talantometrs - tā ir mana vienīgā cerība sakārtot savu dzīvi. Baudīt darba procesu un tā augļus, nevis mokoši glūnēt uz laikrāža ciparnīcu, nespējot sagaidīt nīstamā darba laika beigas. -

- Hmm. Jāatzīst, ka jūsu vārdi mani aizķēra. Parasti gan es strādāju ar jauniem cilvekiem, tomēr jūs kā klients esat mana vistiešākā mērķauditorija. Mana misija ir palīdzēt tādiem cilvēkiem kā jūs. Domāju, ka šoreiz esmu gatavs izdarīt izņēmumu un pieņemt bez kavēšanās. Kāreiz ir sagadījies, ka man brīnumainā kārtā ir brīvs brīdis. Lūdzu, novelciet virsdrēbes, kreklu un apsēdieties šeit.

Talantometrs dūca kā bišu strops. Krāsaino vadu virtenes kā astoņkāja taustekļi ar piesūcekņiem bija pieķērušies pacienta deniņiem un krūtīm. Roberts saraucis pieri vērās displejā. Viņa biezās uzacis pamīšus cēlās augšā un lejā, paužot pārdomu pilnu neizpratni.

- Šādus patternus es redzu pirmo reizi! Jums ir izteikti attīstīta kreativitāte un improvizācijas spējas. Taču komplektā nāk slēpti dominantas personības un pacietības trūkuma iezīmes. Saliekot kopā visus parametrus, es diemžēl nespēju jums piemeklēt ideālo profesiju. Jūsu profils ir vistuvāk aktiermākslas lauciņam, taču īsto talantu man pagaidām neizdodas atšifrēt. -

Apmeklētāja sausie lūpu kaktiņi nolaidās uz leju. Viņš izskatījās patiesi apbēdināts. Roberta sirds aizlūza. Viņš par katru cenu vēlējās palīdzēt.

- Klau, nemetīsim plinti krūmos. Es tieši strādāju pie talantometra programmatūras uzlabojumiem. Pamēģināšu jūsu rādītājus ielādēt savā jaunajā datorā. Jūs tikmēr uzgaidiet šeit. Tas neprasīs ilgāk kā 15 minūtes. -

Ciemiņš tikko jaušami pamāja un Grenholms, izņēmis no ierīces atmiņas karti, steidzīgi devās uz savu kabinetu.

Pēc nepilnas ceturtdaļstundas viņš saķēris galvu iedrāzās atpakaļ pieņemšanas telpā. No īpatnējā apmeklētaja nebija ne miņas. Briesmīgākais tas, ka arī talantometrs bija pazudis. Roberts skaļi nopūtās un atstutējās pret stenderi. Viņam no rokām izkrita un lēni noplanēja uz grīdas printera izdruka. Melnie, treknie burti uz tās vēstīja:

- Primārais talants: ZAGŠANA. -

A.

[isspskola]

Manā ritmā- tēvi, dēli, vectēvi un citi velni

Darba autors: Rebeka Gaiša-Vīksna

Es jau vairākus gadus vēroju sava vīra, mūziķa un performatora,

Dzintara Vīksnas aizraušanos ar latviešu folkloras instrumenta- velna bungu, sauktu arī par velna kāju, iedzīvināšanu

laikmetīgā ritma performancē. Velna kājas skaņu iespējas ir ierobežotas, folklorā to vairāk izmantoja pamatritma turēšanai, kas nozīmē vienmērīgu atkārtošanos jeb pat zināmu piekāpšanos balsu un citu instrumentu priekšā. Daugava un novembris bija, ir un būs latviešu DNS, bet šodienas skaņu meklējumi laikmetīgajā performancē ar latviešu mūzikas instrumentiem ir kā retas pērles, kuras mūsu identitātes kodā gandrīz neatrast.

[suicideblues]

Ieraksts žurnālā #6

2024. gada 30. aprīlis plkst. 22:33 Skatos Šveices hokeja līgas fināla 7.spēli. Tagad pārtraukums. Ļoti patīk 7.spēles visos sporta veidos. Tāds azarts. Var redzēt, ka dēļ uzvaras katrs ir gatavs atdot visu - pat veselību. Iedomājies, cik lielai drosmei ir jābūt, lai gultos priekšā spēcīgi lidojošai ripai. Jā, ir aizsargi, bet visu ķermeni viņi nenosedz un uz slidām kājas iet kur nu pagadās. Vai Tu būtu gatava gulties lidojošas ripas ceļā, kura lido ap 70-120km/h, tikai lai uzvarētu? Viņi to dara pie katras iespējas. Tiešam drosmīgi, tāpēc man arī patīk skatīties un redzēt to ko dara cilvēks, tikai lai panāktu savu. Nav nozīmes hokejs, basketbols, futbols vai sprinta stafete, katrs savā elementā atdos sevi visu. Vakar aizvadīju savu pēdējo naktsmaiņu. Gribu teikt, ka pēdējo kā ceļu policists, bet tāds nosaukums jau sen vairs nepastāv. Grūti atstāt to, ko esi darījis 10 gadus. Domāju, ka man arī labi sanāca. Pirms pāris dienām iebraucu arī grāvī, bet viss veiksmīgi, diemžēl arī "klientam" veiksmīgs brauciens. Runājot ar saviem kolēģiem, kuri man prasīja vai nepietrūks, varu teikt, ka jā, tomēr vajag ko pamainīt. Vai skumstu - nē, bet zinu ka būs citādāk. Ieteica man teikt vārdu "citādāk" nevis "savādāk", jo "citādāk" ir ar pozitīvu piesitienu un tas esot moderni. Skatoties hokeju uz pametot savu iecienīto darbiņu, šovakar nolēmu sevi palutināt ar aliņu. 3 pudeles esmu izdzēri. Neaizraujos, jo patīk arī skriet un zinu, ka pārmērīga aliņu dzeršana ir negatīva ietekme uz organismu. Vispār esmu sācis pievērst lielāku uzmanību savam organismam un sapratu, ka jūtos daudz labāk, ja ķermenim ļauju atjaunoties ar miegu, vannu. Grūti reizēm sevi palutināt, bet kad sanāk, tad ir ļoti forši. Domāju, ka ar rudeni sākšu iet aukstajā peldē kā roņi. Man pazīstamie saka, ka esot fantastiskas sajūtas. Esmu atmetis smēķēšanu jau ilgu laiku. Reizēm kādā ballītē uzsmēķēju un saprotu cik slikti man paliek, kā svētdienas pīpētājam. Reizēm paniekojos ar kaut kādiem saltveidīgajiem produktiem, bet nejūtu no tiem nekādu efektu. Gribētu reizēm iziet ārā uzpīpēt iqosu, bet nav man šobrīd aktuāli. Neesmu arī viņu nopircis. Varbūt uz vasaru ieķeršu lai varu paniekoties kādā ballītē. Šodien biju skriet. Necenšos sevi pārpūlēt, ņemot vērā, ka nakti nebiju gulējis. Tu teici, ka gribi vasaru. Man vispār ir vienalga vasara vai ziema. Es gribu momentus, kad vasarā esi pie jūras un ir tas siltais saulrieta vējš un oranžīgā siltā gaisma, pie jūras fonā pie viļņu šalkoņas no mazās kokteiļu tirgotavas skan mūzika. Visi atpūšas un ir labi. Tas pats arī ziemā. Snieg sniegs un var iet pastaigāties. Man patīk Ogrē tā gājēju iela, kas ir izgaismota. Rudenī atkal Siguldā viss ir oranžs un dzeltens. Foršs skats. Tie ir momenti, kurus es gribu. Katrā sezonā ir kas savādāks. Protams, viss ar laiku apnīk. Ko Tu nevari sagaidīt vasarā?

[rememberthetruth]

Vai cilvēka sirdij var būt limiti tam, cik ļoti tas mīlēt Rabbi var? Tas noteikti redzams darbībās. Ja mīlestība nav tikai sajūta, bet mīlestība taču ir darbības vārds. Tā vismaz runā tauta. Tad kāpēc viens kliedz ka mīl Dievu, bet tik nepaklausīgs ir? Kas ir Dievs, kura radīti  mēs esam. Dievs ir viens, nav tam ne mātes, ne tēva, ne bērnu, ne iesākuma, ne gala. Saki, viņš ir Dievs, Viens. Dievs, absolūts. Viņš nedzemdē un nav dzimis, Un nav nekā, kas būtu līdzīgs viņam. Dievs mūs radīja no zemes māla. Lai kalpotu vien viņam vienam. Neasociētu viņu ne ar vienu citu, jo viens Viņš ir radījis debesis un zemi. Radīja mūs no spermas lāses, lai pārbaudītu, kurš paradīzes cienīgs. Tas, kurš pazīst Kungu, zina, ka nāve nav beigas. Ka kaps ir tikai guļvieta ķermenim, Un dvēsele tiek nesta uz Barzaka zemi, līdz Pestīšanas diena nāks un viņš radīs mūs no jauna, cels ķermeņus kailus no kapa augšā un mūsu rokas un kājas, acis un mēle runās, ko sadarījuši esam. Ja mēs bieži sakām, ka netaisnīga dzīve uz šīs zemes ir, tad variet būt droši, ka Dievam viss uz piefiksēts un zināms. Tajā dienā, katrs vārds tiks likts priekšā, katrs skatiens tiks atlīdzināts, katrs elpas vilciens tiks svērts. Mūsu nodomi Dievam zināmi. Mūsu Kungs un  pavēlnieks, tas pazīst mūs labāk, kā mēs paši sevi zinām. Kaut pazemības un drosmes mums pietiktu atdoties viņam. Atdoties Dievam, viņa plānam un viņa varenībai. Ceļš atpakaļ pie Dieva nav viegls, kad esam aizgājuši tik tālu, tālu prjoām. Kad likuši šo dunju (pasauli uz zemes) svarīgāku par Dievu, pie kura mums būs atgriezties. Mēs neesam nākuši uz šīs zemes, lai likumus savus radītu un dzīvotu kā mums tīk, bet mūsu vismīlošākais Dievs mums noteikumus ir radījis. Viņš mums ir skaidri noteicis, kas mums jādara uz šīs zemes, deva intelektu, lai izzinātu mūsu mērķi,  uzdevumu un galapunktu uz kuru mēs virzāmies. Tas, kas  mūs radījis, Viņš viens zina, kas mums labs un kas mums postu dara. Pakļauties Dievam. Vienam vienīgam Dievam, debesu un zemes pavēlniekam.