#artilerija

[nato-ua-alen]

Russian soldier, there are several options for you in Ukraine😏 A couple more ideas will be thrown by artillery , tankers and anti-aircraft gunners. Русский солдат, в Украине для тебя есть несколько вариантов😏 Ещё пару идей подкинет арта, танкисты и зенитчики. Rusų kareivi, Ukrainoje tau yra keli variantai😏 Dar porą idėjų išmes artilerija, tanklaiviai ir priešlėktuvininkai. #warukraine🇺🇦💪 #warhumor🇺🇦 #nato_ua_alen🇺🇦🇱🇹🇺🇸 #UkrainiansWillResist #ukrainetoday #україна #українавійна2022 #українавистоїть✊ (at Ukraine Is My Home) https://www.instagram.com/p/CcsmehCqtV-/?igshid=NGJjMDIxMWI=

[tomaztinta]

PARK VOJAŠKE ZGODOVINE v Pivki - Festival vojaške zgodovine

[YB] PARK VOJAŠKE ZGODOVINE v Pivki - Festival vojaške zgodovine Spremljaj naju na YOUTUBE kanalu M & T popotovanja https://lnkd.in/gs9JYAj Ter preberi BLOG: https://tomaztinta.com/ Spremljaj, komentiraj, všečkaj in deli objavo

VLOG:

Festival vojaške zgodovine v mesecu septembru je prišel čisto po naključju v najin plan izletov. Najin plan za izlet je bil v bližino najinega kraja, vendar na priporočilo znanca (Andraž Ajdić), da se odvija festival v Pivki sva si pogledala program in nemudoma odločila za obisk festivala. In vsekakor nama ni bilo…

[filemfilem]

Meta-voznik

Objavljeno v Ekranu dec/jan 2017-18

V svoji knjigi The American film musical (1987) Rick Altman zapiše, da Freda Astaira vsakič, ko začne plesati, ne dojemamo več kot njegov lik, ki pleše npr. v Londonskem parku, temveč kot Freda Astaira na odru, ki mu ga nudi film. Ta filmski element je bil neizogibno spočet skupaj z zvezdniško kulturo in se je od takrat samo še potenciral, rasel kot gliva ter čakal na pravi trenutek, da prevzame industrijo, kot Sauron v Gospodarju prstanov ali Steppenwolf v Ligi pravičnih. Slabo stoletje kasneje je četrti zid že dolgo časa prebit, s histeričnim promoviranjem, steroidastimi napovedniki in družbenimi omrežji (Russelu Croweu in Ryanu Goslingu so studijski šefi težili, da sta premalo tvitala za promocijo filma The Nice Guys): prebit je vsakič znova (vsaj simbolično) še preden se ugasnejo luči v kinodvorani.

Baby Driver, film o zaljubljenem mladem vozniku, ki ga čaka še pregovorni zadnji rop, ne skriva, da je samo film; tega se zavedajo tudi igralci -- Ansel Elgort, Kevin Spacey, Don Draper, Lily James in Jamie Foxx. In tudi gledalci vemo, da smo samo v filmu. Glasba v Baby Driverju ne razlaga ničesar, temveč je metronom: uvid v notranji svet ljudi, ki so ves čas priključeni na vseprisotni soundtrack na ulici, v trgovinah, na busu, v telovadnicah, avtosalonih, hotelih, restavracijah, na Facebooku. Baby sicer potrebuje glasbo, da preglasi zvenenje v ušesih, vendar če ne najde pravega komada, ne more voziti. Je otrok patološke obremenjenosti s kostumizacijo življenja. Potrebuje soundtrack za vse, potrebuje dodano vrednost – noben trenutek ne sme biti nepopoln ali neskoreografiran. Življenje likov je mixtape – ob glasbi hodijo, pijejo kavo, menjajo obleko in se streljajo. Streljajo tudi na glasbo, po ritmu. Baby Driver ve, da so pištole, dvocevke, uziji in ostala artilerija že davno postali del soundtracka, začenši s filmi noir pa preko Morriconejeve glasbe za špageti vesterne, in so danes v očeh občinstva le še del beata – tako kot hiperpotenciranjo zapiranje avtomobilskih vrat, tipkanje po telefonu, izstopanje iz vozil in hoja po pločniku. Prav tako tudi ve, da se pravo nasilje in akcija po drugi strani skrivata v čustvih; v hrepenenju, v strahu, v frustracijah in v ljubezni.

Tako režiser Edgar Wright seže preko metafiktivnosti in jo, skupaj s filmskostjo naše realnosti, privzame le za osnovni gradnik svojega filma ter s tem najmanjšim skupnim imenovalcem obenem ustvari formo, ki odlično poganja film naprej ter skupaj z igro poskrbi, da nam ni vseeno za like. Pri tem nemoteno prehaja med diegetsko (Babyjev iPod) in nediegetsko (soundtrack) glasbo – tako kot se pri Fredu Astairu spremeni diegetski svet (bar, park) v nediegetskega (oder), ne da bi to za trenutek nasičilo ali prekinilo dinamiko filma.

Wright se pri Babyju – kot Nicholas Winding-Refn v Drive (2011) – močno naslanja na kultni film The Driver Walterja Hilla (1978), vendar ga ne imitira. Zvest mu ni v formi sami, temveč v pomenu forme, kot to pojmuje Andre Bazin – za svoj čas je tisto, kar je bil The Driver za post-Nixonovsko Ameriko. Njegov film ni tih in ne izgleda kot slike Edwarda Hopperja, ampak deluje kot dvourna glasbena verzija Grand Theft Auto, njegovi liki pa kot izložba New Yorkerja. A njegova estetika ne parazitira sedanjosti z namenom daljšega komercialnega dometa ali pa zaradi pomanjkanja domišljije – njegova estetika je sedanjost. Za najmanjši gradnik ne vzame retra temveč ljudi ki ljubijo retro, hkrati pa glasbo iz druge roke uporablja z minimalnim vsiljevanjem postmodernističnih referenc in pomežikov popkulturi ter se raje osredotoči na popularno glasbo kot že dolgo časa najbolj samoumevno in uspešno gonilo filma.

Studiji so že od šetsedesetih imeli mokre sanje o soundtracku iz popularne glasbe, ki bi promoviral in prodajal filme in plošče. Hkrati pa ta premik ni bil intuitiven samo z ekonomskega vidika: nenazadnje so se nasičeni zvoki orkestra s svojo preambiciozno in shizofreno naracijo le redko izkazali za dostojne spremljevalce filmskemu mediju. Res je, da bi težko prepoznavali King Kongova čustva brez Steinerjeve glasbe, vendar pa pri večini ne-mehatronskih igralcev po tem ni bilo potrebe. Sestavljanje soundtrackov iz že obstoječe glasbe, bodisi popularne bodisi klasične je tako prineslo v film val sodobnosti in tudi intertekstualnosti, obenem pa prisililo opremljevalce in skladatelje, da so začeli prevpraševati kompozicijske pristope. Ennio Morricone, takrat že veteran italijanskih popevk, je bil le eden izmed mnogih, ki se jim je zdel zvok celotnega orkestra prebogat za film; sliko je raje dopolnjeval s kratkimi, prepoznavnimi motivi, streli, pokanjem bičev in električno kitaro, ter prihranil liriko z daljšim razvojnim lokom za le določene prizore – s toliko večjim učinkom.  Uvodna špica z nemudoma prepoznavno, utripajočo in dostopno glasbo je postala stalnica; včasih je bila narejena posebej za film (glasba Johna Barryja za Bonda), drugič vzeta z glasbenih lestvic (”Everybody’s Talkin” v Polnočnem Kavboju (John Schlesinger, 1969))  Filmska glasba je bila od takrat naprej večino časa z eno nogo v popularni kulturi in še ko se je pretvarjala, da se vrača v klasiko (Hans Zimmer, Danny Elfman), je imela ponavadi močno v mislih soundtrack kot končni izdelek na prodajnih policah. 

Wright s prodajnim izdelkom nima težav –- filmi že od osemdesetih naprej hočejo biti videospoti (in videospoti filmi). A Baby Driver ni Shakespeare via MTV, ali pa histerično zmontirani družbeni komentar temveč dvourni videospot. Wrightovo izhodišče je, da v izmenjavi film-gledalec na nivoju filmske konvencije že dolgo ni več mistike. Med njim in gledalcem zato obstaja tihi sporazum, da so liki tipski (redkobesedni ultra-talentirani voznik, paranoični agresivni težak, zasanjana natakarica, ki čaka na road-trip svojega življenja, briljantni načrtovalec ropov) – vse, kar je filmski kult že prežvečil. A koga potemtakem še ni prežvečil?

S tem v mislih si Wright, podobno kot je to storil v devetdesetih Wes Craven s Krikom, naloži izziv: dati žanrske karte takoj na mizo, a vseeno izpeljati trik. S popolnim obvladovanjem forme Baby Driver ne zahteva, da se zaljubimo v njegovo glasbo – dovolj je, da nas prepriča, da so vanjo zaljubljeni liki, in da za njihovo tipskostjo tičijo dobri razlogi. Nedomiselnemu režiserju lahko namreč konvencije popkulture prevzamejo vajeti, forma pa postane le predmet otročje fascinacije nad samo možnostjo forme, ki na koncu popolnoma zavira tako tempo kot razvoj filma. V Ligi pravičnih (Zack Snyder, 2017), kjer igralci nočejo priznati, da so v filmu, gre na primer Gal Gadot in Benu Afflecku vseeno polovico časa na smeh, film pa je  ena sama predigra razlaganja, počasnih posnetkov in puste računalniške animacije -- sredstev, ki bi film po ustvarjalni svobodi lahko skoraj približala stripu, a ga namesto tega pokopljejo. Nasprotno od Baby Driverja, ki ob neskrivanju filmskosti s formo prepričuje, Liga pravičnih s formo povzroča nejevero. 

Vendar pa Wright po tem, ko si pridobi pozornost in naklonjenost gledalca, tako kot njegov naslovni junak, vožnje ne zaključi z glavo skozi zid ampak izvede še en zadnji trik -- (SPOJLER) netipičen, skoraj nekatarzičen konec. Baby sprejme odgovornost za svoja dejanja in ker tekom filma odraste, se, za razliko od večine kultnih voznikov, ne odloči pobegniti v uporniško fantazijo, niti ne v mučeništvo: to bi bila lažja, nekonstruktivna pot. Dojame, da je, ne glede na svojo nekonfliktno, nenasilno naravo in dobrodušno naravo, postal del širšega nasilja. Kot bi rekel Michael Pitt v Boardwalk Empire: ' You can't be half a gangster.'  Edgar Wright pa nam sporoča: ‘Ne moreš biti več le na pol pop.’

[grizinkalns]

https://www.tvnet.lv/4527650/mirusais-nak-ists-detektivs-artilerijas-iela Kad 2015. gada 5.decembrī ugunsgrēkā savā dzīvoklī Rīgā, Artilērijas ielā, aizgāja bojā viņas kaimiņš Aleksandrs, Dzintras kundze nenojauta, kas notiks tālāk. Rēķini par komunālajiem pakalpojumiem izdegušajā, dēļiem aizsistajā dzīvoklī pienāks gadiem ilgi. Un… tiks samaksāti! Ar detektīva Puaro cienīgām metodēm Dzintra noskaidros, kas noticis ar dzīvokļa īpašnieci un kāpēc mirušie gadiem turpina tecināt ūdeni, iznest atkritumus un veidot mājai uzkrājumu. Artilērijas iela pieder pie «koka Rīgas» un ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Grīziņkalna apkaimes miniatūrās ielas joprojām glabā 19. gadsimta pilsētas nomales laucinieciskā miera sajūtu, ko novērtē uzņēmīgie, seno koka arhitektūru mīlošie jaunienācēji, lai gan publika šeit, protams, eklektiska – neiztiek bez dzērājiem «ronīšu vaibstiem», lētām prostitūtām, bijušajiem cietumniekiem. Jā, arī viņiem te ir mājas. Pašvaldība krietni pielikusi roku, lai Grīziņkalns atdzimtu – elegants bruģis, ielu apgaismojums, moderni arhitektoniski objekti. Spoku miteklis 1925. gadā celtais koka nams Artilērijas ielā 66 ar eleganci neatšķiras – acīmredzot celts vienkāršajiem strādniekiem, dzīvoklīši te mazi kā kabatiņas. Glābjoties no sala, ļaudis salikuši plastikāta logus, stūrus apsituši ar papi. Vienam logam ielas pusē stiklojuma vietā skaidu plātne – jau vairākus gadus. Tas ir dzīvoklis, kurā pirms trim gadiem dūmos no dzīves šķīrās tolaik apmēram 60 gadu vecais Aleksandrs. Uz aiznagloto logu rāda ņipra kundze – Dzintra te dzīvo desmit gadus. Viņas dzīvoklītis ir «kā kurmja aliņa» - 21 kvadrātmetru liels, bet Dzintra to iekārtojusi sievišķīgi mājīgi. Blakus vairāki dzīvokļi stāv tukši – par pašvaldības izsolē noteikto cenu 19 tūkstoši eiro tīkotāju nav. «Tas notika 2015. gada 5.decembrī ap sešiem vakarā. Ja es nebūtu mājās, nodegtu visa māja. Sajutu dūmus, bet sākumā neuztraucos, jo Saša bieži vien kaut ko piededzināja. Viņš ļoti stipri dzēra un staigāja apdauzījies. Sapratu, ka tie ir «citādi dūmi» - koridors jau bija pilns,» atceras Dzintra. “Kad atbrauca ugunsdzēsēji un uzlauza durvis, «no Sašas ūsas vien bija palikušas”. Neviena mantinieka un pretendenta uz izdegušo dzīvokli nebija - durvis noplombēja, izsistā stikla vietā ielika skaidu plātni. Lieta darīta! Mazums šajā rajonā izdemolētu dzīvokļu. Gāja laiks – nekas nemainījās. Dzintra vakaros ieklausījās, jo baiļojās, ka tukšajā dzīvoklī iekļūs klaidoņi un narkomāni, to vēlreiz aizdedzinās.

Rudenī tukšajā miteklī svilpoja vēji, bet ziemā neapkurinātajā telpā draudēja aizsalt ūdensvads. Izbrīnu radīja regulāri pienākošie rēķini, kas automātiski tika samaksāti. Kas īsti maksā traģiski mirušā, zaļā pūķa mīlētāja Sašas rēķinus? Kāpēc miteklis stāv tukšs un neuzrodas neviens tīkotājs? Īsts spoku dzīvoklis. Visi ceļi ved uz Ameriku! Izrādījās, ka dzīvoklis bija uz mistiskas sievietes, kādas Olgas Kisļakovas vārda. Saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatā īpašumā ir deklarēta viena persona – respektīvi Olga. Pensionētā policijas darbiniece Dzintra gluži kā detektīvs no Agatas Kristi romāniem sāka šķetināt nozudušās, burtiski izgaisušās dzīvokļa Nr. 2 īpašnieces lietu. «Namu pārvaldes kvītis mētājās apkārt – un līdz ar to man bija dzīvokļa īpašnieces Olgas Kisļakovas personas kods (tas ir Latvijas). Es varēju sākt meklēšanu,» atceras Dzintra. Pagalma kaimiņi, kas te dzīvoja kopš neatminamiem laikiem, nekad Olgu nebija redzējuši un neko par viņu nezināja. Dzintra izvirzīja versiju, ka, ņemot vērā sievietes dzimšanas gadu – 1926. -, Olga varētu atrasties pansionātā, tāpēc devās uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Neko nenoskaidrojusi, viņa ielika sludinājumu avīzē ar aicinājumu atsaukties Olgas piederīgajiem. Atkal klusums. Dzintras intuīcija, veidojusies darba pieredzē, teica priekšā, ka Olgas Latvijā nav, tāpēc viņa aizgāja uz Krievijas vēstniecību. «No turienes man uzreiz piezvanīja un pateica, ka Olga 1984. gadā ir izceļojusi uz Ameriku.» Tālākais Dzintras ceļš veda ASV vēstniecības virzienā. «Ilgi nebija jāgaida. Man piezvanīja un paskaidroja, ka Olga mirusi 2013. gada 24.decembrī Bostonā, Masačūsetsas štatā, kur Dzimtsarakstu biroja arhīvā atrodas viņas miršanas apliecība.» Starp citu, informācija par Olgu Kisļakovu kopā ar fotogrāfiju tīmeklī ir viegli atrodama. Šķita, ka samudžinātais stāsts pamazām sāk šķetināties. Dzīvokļa īpašniece, Aleksandra māte Olga Kisļakova neilgi pirms nāves, nojaušot par dēla dzīvesveidu, 2012. gadā bija veikusi apjomīgu komunālo maksājumu priekšapmaksu. SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis vēstulē apliecina, ka dzīvoklī Nr. 2 izveidojusies komunālo maksājumu pārmaksa, īpašniece veikusi priekšapmaksu, iespējams, zinot par savu ilgstošo prombūtni, un piemetināja, ka nav pamata apturēt rēķinu izrakstīšanu. Vai sieviete pēc 1984. gada kādu laiku uzturējusies Latvijā, kāpēc viņai ir Latvijas personas kods, vai nokārtojusi te pensiju, paliek noslēpumā tīts. Tomēr Dzintras kundze nelikās mierā, jo viņai šķita neētiski, ka no miruša cilvēka iepriekš iemaksātas naudas RNP katru mēnesi iekasē maksājumus par ūdeni, atkritumu izvešanu, mājas apsaimniekošanu un vēl veido iekrājumus mājas uzturēšanai. “Var jau būt, ka viss ir likumīgi, bet normāli gan tas nav!” «Es saprotu, ja atvilktu nekustamā īpašuma nodokli, bet ziniet… mirušie atkritumus neiznes un ūdeni netecina. Turklāt viņi aprēķina, ka mirusī Olga izlieto vairāk ūdens nekā es,» stāsta enerģijas pilnā pensionāre. Dzintras kundze no savas mazās istabiņas iznes papīru žūksni - viņa ir uzrakstījusi neskaitāmas vēstules atbildīgajām valsts iestādēm, kas gari un formāli atrakstās: nav mūsu kompetence, viss notiek likuma ietvaros, nav pamata apturēt naudas iekasēšanu. Viņa rakstījusi prokuratūrai, policijai, dažādām valsts iestādēm, pašvaldības amatpersonām. «Kad palasīsiet tās viņu atbildes, piedodiet, bet slikti paliek. Cilvēks viņiem nav svarīgs. Neviens nav ieinteresēts, visiem vienalga. Krievi un amerikāņi bija atsaucīgi, bet mūsu Latvijā cilvēks pazūd un neviens neliekas ne zinis, un es nedomāju, ka viņa ir vienīgā.» Dzintra saka, ka aizgājusi uz Rīgas domi, kur viņai strupi atbildēts: «Neesam tiesīgi sniegt informāciju par personu.» «Es teicu: «Klausieties, ļaujiet mirušajiem mierīgi atdusēties! Beidziet iekasēt no viņiem naudu par komunālajiem pakalpojumiem!»» Vēl Dzintra lūgusi, lai taču vienreiz par atvilkto un uzkrāto naudu iestiklo fasādes logu. Atkal – neesam tiesīgi! Dzintras kundze rāda rēķinus, kas liecina, ka uzkrājumā palikuši vien 68 eiro, un tas nozīmē, ka drīz iemaksātā nauda būs iztērēta un dzīvoklim sāks krāties parādi. «Ha, pēc gada atsavinās, pievāks un izsolīs par milzīgu summu.» Tāpēc Dzintras kundze nepagurusi meklē Olgas Kisļakovas kaut vai piektās pakāpes radinieku, kurš varētu pretendēt uz šo īpašumu. Latvijas iestādēm nav jāzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atbildes vēstulē raksta: mēdz būt gadījumi, kad Latvijas iestādes nevar zināt, kas noticis ar izceļojošiem Latvijas iedzīvotājiem, jo neviens par to neziņo. Savukārt ārvalstu iestāžu pienākumos nav ziņot Latvijai par personas ārvalstī veiktajām tiesiskajām darbībām. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu personai izbraucot par to būtu jāpaziņo iestādēm, bet Kisļakova izbraucot to nav izpildījusi. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko TVNET apliecināja, ka Dzintras kundze par minēto jautājumu ir vērsusies dažādās institūcijās un saņēmusi no tām atbildes. Pašvaldības amatpersona skaidro: atbilstoši ierakstam Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā dzīvokļa īpašums, par kuru uztraucas Dzintras kundze, ir privātpersonas īpašums. Saskaņā ar RNP sniegto informāciju, dzīvokļa īpašniece, informējot par savu prombūtni, jau 2012. gadā veikusi ievērojamu priekšapmaksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksājumiem, no kuras tie tiek apmaksāti līdz šim brīdim, un par dzīvokli nav izveidojies maksājumu parāds. RNP nav juridiskas tiesības veikt jebkādas darbības privatizētā dzīvokļa īpašumā, piemēram, ielauzties tajā. Arī sabiedriskās kārtības uzturēšanas jautājumi nav RNP kompetencē. Ko iesākt? TVNET uzrunātais jurists uzskata, ka RNP rīcība, turpinot sagatavot rēķinus un segt to samaksu no saņemtā avansa maksājuma, ir likumīga. Pretējā gadījumā par dzīvoklim sniegtajiem pakalpojumiem veidotos parāds, kuru, iespējams, RNP vēlāk pieprasītu maksāt visiem dzīvokļu īpašniekiem. «Situācijā, kad īpašnieks ir miris un nav zināmu mantinieku, kurus uzrunāt, dzīvokļu īpašnieki var iesniegt mantošanas iesniegumu zvērinātam notāram, informējot par personas nāvi, un lūgt sākt mantojuma lietu. Mantojuma lietas ietvaros, iespējams, varētu atrasties mantinieki. Pretējā gadījumā dzīvoklis tiks atzīts par bezmantinieka mantu, tādā veidā nonākot valsts īpašumā, kurai būs pienākums segt dzīvokļa uzturēšanas izmaksas un atrast jaunu īpašnieku.»

[a-am-u]

dvidešimt aštuntas

mano plaučių alveolių kampučiuose Vilniaus vasaros dulkės nugulusios     švino pritvinkusios užkimšo gyslas skardinių lietvamzdžių neapraizgytas

kaupias palubėj debesuotos balos lyg Vilniuj dulkės prieš vėlius pietus bet praslenka debesys Tauro papėde ir užstringa kamšty Kauno alėjoj

jei ir prakiūra debesų artilerija nubyra lašai šoviniai vis praskrieja šviną lašu širdyje tik pakeiskite palieski lietau mane nepabėki

kad  su karalių pietumis ištirptų kad ta dulkelė akin įkristų kad ašara ją aš išplaučiau ir pavirsčiau įkvėpus giliai -  dulkele, Vilniaus dukra.

[aconstantwar]

Slujio sam stari kadar...

Artilerija

[nato-ua-alen]

рос. армия начала расстреливать русскоязычные города,Иллюзий по поводу братских народов развеялись.🤷 ( lietuvių kalba žemiau ) Идеи, с которыми Путин хотел воссоздать союз с Украиной ещё как-то резонировали с желаниями некоторых граждан в восточных и южных областях. До 24-го февраля этого года. После того как российская армия начала расстреливать русскоязычные города из артиллерии и сбрасывать неуправляемые бомбы, декларируя спасение жителей, сами жители сразу всё поняли. Иллюзий по поводу братских народов развеялись. Российская верхушка и пропагандисты могут декларировать что угодно про свои цели в Украине, но лояльности граждан не сыскать. У нас разная политическая культура и не промыты мозги пропагандой. Чтобы покорить народ, недостаточно его завоевать силой. Нужно предложить некие идеи, образ жизни и объяснить ради чего это всё. Что предлагает для украинцев режим Путина? Никто не знает. А силой не получилось. Дело в том, что на эти вопросы сейчас нет ответа даже у россиян. А они всё чаще раздаются в России. 🤷🤷🏻‍♂️🤷🏻‍♂️🤷🤷🏻‍♀️🤷🤷🏻‍♀️🤷🏻‍♀️🤷🏻‍♂️👎🏻👎🏻👎🏻👎🏻 Idėjos, kuriomis V. Putinas norėjo atkurti aljansą su Ukraina, dar kažkiek rezonavo su kai kurių piliečių norais rytiniuose ir pietiniuose regionuose. Taip buvo Iki šių metų vasario 24 d. Rusijos kariuomenei pradėjus šaudyti rusakalbius miestus artilerija ir mėtyti nevaldomas bombas, skelbdama apie gyventojų išganymą, patys gyventojai iš karto viską suprato. Iliuzijos apie broliškas tautas buvo išsklaidytos. Rusijos elitas ir propagandistai gali deklaruoti bet ką apie savo tikslus Ukrainoje, tačiau piliečių lojalumo rasti nepavyksta. Mes turime kitokią politinę kultūrą ir mūsų smegenų neplauna propaganda. Norint užkariauti žmones, neužtenka jų užkariauti jėga. Būtina pasiūlyti keletą idėjų, gyvenimo būdą ir paaiškinti, kodėl taip yra. Ką Putino režimas siūlo ukrainiečiams? Niekas nežino. Tačiau jėga nepadėjo. Faktas yra tas, kad net rusai dabar neturi atsakymo į šiuos klausimus. Ir jie vis dažniau užduodami Rusijoje. Слава Україні ! Слава Її Воїнам ! ЗСУ Супер Герої ! Смерть ворогам ! 🔥 🇺🇦🇦🇴 🥷🏻 ⚔ 💀 #nato_ua_alen www.FightForUa.org #ukrainewar2013_2022🇱🇹🇺🇦 TG | FB | INST | TW | YT | TUMBLR Donate with the caption "for free dissemination of information"/už nemokamą informacijos sklaidą“ SEB LT167044060008192042 Paypal len.anatolijus@gmail.com

[nato-ua-alen]

(українською нижче )

2015 m. vasario 15 d. popietis

Donetsko priemiestis. Tarp Pervomaiske ir Pisky. BlokPostas. Respublika "MIST"

Staiga gautas griežtas įsakymas, nuo 00 valandos, nutraukti ugnį visais frontais. Pistoleto šūvis draudžiamas. Kariai nesupranta, o aš tik viena ausimi girdėjęs apie kažkokius Minsk du susitarimus. Nuotaikos nekokios. Fronte žinios apie Ukrainos reikalus, o juo labiau apie pasaulį, sklinda kažkokiu kitokiu būdu, nei civilinėje infrastruktūroje.

23:00

Esame viduryje tarp sunkiųjų Ukrainos bei rusijos artilerijų.

Jos vis dar abi suduoda smūgius, tačiau iš Ukrainos pusės apšaudymai silpnėja. O mums, kariams nuotaikos tik prastėja, nes toks įsakymas reiškia, jog savo givybes statome į didesnį rizikos laipsnį.

00:00

Ukrainos savanoriai ( 2015 metų Ukrainos armija nustekenta, todėl visas pasipriešinimas laikosi daugumoje ant savanorių, maistas, rūbai bei kitos higienos priemonės tuo metu tiekiamos išskirtinai savanorių, bei humanitarinių pagalbų iš kitų šalių. Tame tarpe ir iš Lietuvos. ) bei pajėgos , vykdydamos griežtą įsakymą, nutraukia ugnį visais frontais. mums tai puikiai girdima, kadangi esame pačiame kraščiausiame BlokPoste, maždaug už pusantro kilometro priešų pajėgos. Vienoje pusėje Ukrainos sunkioji artilerija, kitoje rusijos. Sėdėjau prie laužo su bloknotu, užsirašinėjau kiekvieną atliktą šūvį nuo 00 valandos ( kūrių, beje, po 00 valandos, iš rusijos pusės ne tai, jog nenutrūko, tačiau mūsū visų manymu, tik suintensyvėjo.) dariau tai gal 45 minutes, po to supratau, jog tai beprasmiška, man tiesiog neužteks sąsiuvinio.

#Prisiminimai_iš_fronto

2015 рік 15 лютого вдень

передмістя Донецька. Між Первомайським і Пісками. BlockPost. Республіка "МІСТ"

Раптом надійшов суворий наказ з 00 години припинити вогонь на всіх фронтах. Стрільба з рушниці заборонена. Солдати не розуміють, а я тільки на одне вухо чув про деяки домовлености у Мінськ 2. Настрій поганий у всіх. На фронті знання про українські справи, а тим більше про світ, поширюються не так, як у цивільній інфраструктурі.

23:00

Ми знаходимося посередині між важкою українською та російською артилерією.

Обидва все ще б’ють, але удари з українського боку слабшають. А у нас, солдатів, настрій лише погіршується, бо такий порядок означає, що ризика до втратенья життя виросла.

00:00

Українські добровольці (українська армія була виснажена в 2015 році, тому весь опір залишається на більшості волонтерів, продукти харчування, одяг та інші засоби гігієни на той час постачали виключно волонтерами та гуманітарною допомогою з інших країн. У тому числі з Литви.) та воени, по трохі гасить вогонь на всіх фронтах. ми це чудово чуємо, бо наш БлокПости знаходится на самому краю , десь за півтори км від ворожих сил. З одного боку українська важка артилерія, з іншого російська. Я сидів біля багаття з блокнотом, записуючи кожен постріл, який зробили з 00 години (звичайно, після 00 години, з російської сторони не те, щоб він не припинився, але ми всі думаємо, що він тільки посилився. ) Я робив це хвилин 45, потім зрозумів, що це безглуздо, мені просто не вистачить блокнота.

# Спогади_з_фронту

⚡️🥷🏻🦾 ⚔

⚡️🥷🏻🦾 ⚔

#fightforua #українапрацюємо🇺🇦 #українапереможе #ukrainewar2013_2022 #яАзов #stopruSSiZm #stoprussicism #nato_ua_alen🇺🇦

fightforua.org

Subscribe Telegram https://t.me/NatoUaAlen

Subscribe YouTube👊🏻https://youtube.com/channel/UCawfUXdCuVEmdKOahYReb0A

[nato-ua-alen]

( українською в ком.) 2015 m. vasario 12 d. popietis Donetsko priemiestis. Tarp Pervomaiske ir Pisky. BlokPostas. Respublika "MIST" Staiga gautas griežtas įsakymas, nuo 00 valandos, nutraukti ugnį visais frontais. Pistoleto šūvis draudžiamas. Kariai nesupranta, o aš tik viena ausimi girdėjęs apie kažkokius Minsk du susitarimus. Nuotaikos nekokios. Fronte žinios apie Ukrainos reikalus, o juo labiau apie pasaulį, sklinda kažkokiu kitokiu būdu, nei civilinėje infrastruktūroje. 23:00 Esame viduryje tarp sunkiųjų Ukrainos bei rusijos artilerijų. Jos vis dar abi suduoda smūgius, tačiau iš Ukrainos pusės apšaudymai silpnėja. O mums, kariams nuotaikos tik prastėja, nes toks įsakymas reiškia, jog savo givybes statome į didesnį rizikos laipsnį. 00:00 Ukrainos savanoriai ( 2015 metų Ukrainos armija nustekenta, todėl visas pasipriešinimas laikosi daugumoje ant savanorių, maistas, rūbai bei kitos higienos priemonės tuo metu tiekiamos išskirtinai savanorių, bei humanitarinių pagalbų iš kitų šalių. Tame tarpe ir iš Lietuvos. ) bei pajėgos , vykdydamos griežtą įsakymą, nutraukia ugnį visais frontais. mums tai puikiai girdima, kadangi esame pačiame kraščiausiame BlokPoste, maždaug už pusantro kilometro priešų pajėgos. Vienoje pusėje Ukrainos sunkioji artilerija, kitoje rusijos. Sėdėjau prie laužo su bloknotu, užsirašinėjau kiekvieną atliktą šūvį nuo 00 valandos ( kūrių, beje, po 00 valandos, iš rusijos pusės ne tai, jog nenutrūko, tačiau mūsū visų manymu, tik suintensyvėjo.) dariau tai gal 45 minutes, po to supratau, jog tai beprasmiška, man tiesiog neužteks sąsiuvinio. #Prisiminimai_iš_fronto ⚡️🥷🏻🦾 ⚔ #fightforua #українапрацюємо🇺🇦 #українапереможе #ukrainewar2013_2022 #яАзов #stopruSSiZm #stoprussicism #nato_ua_alen🇺🇦 fightforua.org Subscribe Telegram https://t.me/NatoUaAlen Subscribe YouTube👊🏻https://youtube.com/channel/UCawfUXdCuVEmdKOahYReb0A (at Donetsk Oblast) https://www.instagram.com/p/Ceix4ZIjuGm/?igshid=NGJjMDIxMWI=

[nato-ua-alen]

Mariupol now Adviser to the Mayor of Mariupol, Petr Andryushchenko, posted a video showing that the occupiers are not only hitting Azovstal with bombs, but also continue to hit the residential sector with artillery and tanks Mariupolis dabar Mariupolio mero patarėjas Petras Andriuščenka paskelbė vaizdo įrašą, kuriame matyti, kad okupantai ne tik smogia bombomis į Azovstalą, bet ir toliau smogia į gyvenamąjį sektorių artilerija ir tankais. Мариуполь сейчас Советник мэра Мариуполя Петр Андрющенко опубликовал видео, на котором можно увидеть, что оккупанты наносят удары не только бомбами по «Азовстали», но и продолжают нанесение ударов по жилому сектору из артиллерии и танков #nato_ua_alen🇺🇦🇱🇹🇺🇸 (at Мариуполь - форпост Украины) https://www.instagram.com/p/Cch8yklqMtJ/?igshid=NGJjMDIxMWI=

[nato-ua-alen]

🤬 And here are the faces of those who shell Kharkiv with artillery. They hit the private sector and residential areas, killing old people and children every day. The photo was published by a Russian military propagandist with the caption: Russian gunners in position - somewhere in the Kharkiv region. 🤬А вот и лица тех, кто обстреливает Харьков из артиллерии. Бьют по частному сектору и жилым кварталам, каждый день убивая стариков и детей. Фотография опубликована у росс военного пропагандона с подписью: Российские артиллеристы на позициях - где-то в Харьковской области. 🤬 O štai veidai tų, kurie Charkivą apšaudo artilerija. Jie smogė privačiam sektoriui ir gyvenamiesiems rajonams, kasdien žudo senus žmones ir vaikus. Nuotrauką paskelbė Rusijos karinis propagandistas su prierašu: Rusijos ginklininkai pozicijoje – kažkur Charkovo srityje. #nato_ua_alen🇺🇦 https://www.instagram.com/p/CcSu8ruqvNn/?igshid=NGJjMDIxMWI=

[nato-ua-alen]

Didžiosios Britanijos žvalgyba paskelbė balandžio 7 dienos fronto Ukrainoje santrauką: - pagrindinė Rusijos ginkluotųjų pajėgų veikla yra puolimo operacijų Ukrainos rytuose plėtra; – Rusijos artilerija ir aviacija toliau smogia į Donbaso valdymo liniją. Tikėtina, kad Rusijos smūgiai Ukrainos infrastruktūrai, tikimasi sumažinti Ukrainos kariuomenės galimybes papildyti atsargas ir padidinti spaudimą Ukrainos vyriausybei; – Nepaisant logistikos pajėgų ir turto perorientavimo operacijoms Donbase paremti, tikėtina, kad Rusijos pajėgos ir toliau susidurs su moralinėmis problemomis ir atsargų bei personalo trūkumu. British intelligence publishes a summary of the front in Ukraine as of April 7: - the main activity of the Russian armed forces is the development of offensive operations in the east of Ukraine; - Russian artillery and aviation continue to strike at the line of control over the Donbass. Russian strikes on infrastructure inside Ukraine are likely intended to reduce the ability of the Ukrainian military to resupply and increase pressure on the Ukrainian government; - Despite the reorientation of logistics forces and assets to support operations in the Donbass, Russian forces are likely to continue to face morale problems and shortages of supplies and personnel. Разведка Великобритании публикует сводку по фронту в Украине состоянием на 7 апреля: - основным направлением деятельности российских вооруженных сил является развитие наступательных операций на востоке Украины; - российская артиллерия и авиация продолжают наносить удары по линии контроля над Донбассом. Удары России по объектам инфраструктуры внутри Украины, вероятно, направлены на то, чтобы снизить способность украинских вооруженных сил пополнять запасы и усилить давление на украинское правительство; - несмотря на переориентацию сил и средств тылового обеспечения для поддержки операций на Донбассе, российские силы, вероятно, продолжат сталкиваться с проблемами морального духа и нехваткой припасов и личного состава. #nato_ua_alen (at Україна) https://www.instagram.com/p/CcDLUlYKHlk/?utm_medium=tumblr